Ekonomisti: jau šogad darbaspēka trūkums sāks negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi  (119)

"2018. gads iezīmējās ar strauju ekonomikas izaugsmi un pozitīvu norišu turpināšanos darba tirgū. Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag kā ēst. Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums," norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās. Līdz ar to "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Rīgas reģionā bezdarbs faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā. Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tikpat kā nav. Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki, kuri meklē darbu, bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem, kuros tiek radītas jaunās darba vietas, kā arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām.

"Cik daudz mums vēl ir resursu bezdarba līmeņa samazināšanai un ekonomiskās aktivitātes palielināšanai?" jautā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. Aptuveni 42 tūkstoši iedzīvotāju darbaspējas vecumā ir zaudējuši cerības atrast darbu vai būtu gatavi darbu sākt, bet to nemeklē – tas gan salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju kopējo skaitu ir diezgan zems rādītājs. Vēl jāpiemin, ka bezdarbam ir izteikti ģeogrāfisks raksturs, turklāt vairāk nekā 40% bezdarbnieku ir bez darba ilgāk par gadu. Šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū, neskatoties uz dažādām nodarbinātības veicināšanas programmām, nav viegli, tomēr, iespējams, tieši viņiem ir nepieciešams lielākais atbalsts, jo īslaicīgam bezdarbniekam ar nesenu darba pieredzi bieži vien darbu atrast ir daudz vienkāršāk.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

2018. gadā Latvijā turpināja palielināties nodarbinātība. Nodarbināto skaits pieauga par 14,6 tūkstošiem, kamēr bezdarbnieku skaits samazinājās tikai par 12,6 tūkstošiem. Kā tas iespējams? Lai gan kopējais iedzīvotāju skaits saruka, pagājušajā gadā būtiski samazinājās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, arvien vairāk iedzīvotājiem iesaistoties darba tirgū. Pateicoties spēcīgai ekonomiskajai izaugsmei valstī, attīstība notika dažādos sektoros un bija izteikts uzņēmumu pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem, kas tika meklēti dažādos veidos – gan pieņemot darbā bez darba esošos, gan konkurējot ar citiem darba devējiem, gan ik pa laikam aktualizējot iespējamos migrācijas jautājumus. Uzņēmējiem mēģinot piesaistīt darbiniekus, pērn bija vērojams arī salīdzinoši straujš vidējās algas pieaugums.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies jau devīto gadu pēc kārtas (2018. gadā tas bija 7,4%). Lai gan tas varētu likties daudz, jāatceras, ka bezdarba līmeni rēķina no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – tiem, kas strādā vai meklē darbu. Ja skatās pret visu iedzīvotāju kopskaitu darbaspējas vecumā, darbu meklēja tikai katrs 19. iedzīvotājs. Cik daudz mums vēl ir resursu bezdarba līmeņa samazināšanai un ekonomiskās aktivitātes palielināšanai? Aptuveni 42 tūkstoši iedzīvotāju darbaspējas vecumā ir zaudējuši cerības atrast darbu vai būtu gatavi darbu sākt, bet to nemeklē – tas gan salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju kopējo skaitu ir diezgan zems rādītājs. Vēl jāpiemin, ka bezdarbam ir izteikti ģeogrāfisks raksturs, turklāt vairāk nekā 40% bezdarbnieku ir bez darba ilgāk par gadu. Šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū, neskatoties uz dažādām nodarbinātības veicināšanas programmām, nav viegli, tomēr, iespējams, tieši viņiem ir nepieciešams lielākais atbalsts, jo īslaicīgam bezdarbniekam ar nesenu darba pieredzi bieži vien darbu atrast ir daudz vienkāršāk.

Lai gan vēl gaidām oficiālos migrācijas datus par pērno gadu, Centrālā statistikas pārvalde komentējusi, ka pagājušajā gadā migrācijas jomā joprojām esam "mīnusos". Atsevišķi uzņēmumi ir piesaistījuši viesstrādniekus, un pamazām tiek atviegloti noteikumi kvalificētu ārzemju viesstrādnieku uzņemšanai (piemēram, atsevišķās profesijās ārvalstu speciālistam, lai strādātu Latvijā, vairs nav nepieciešama augstākā izglītība, bet pietiek ar atbilstošu darba pieredzi). Tomēr tuvākajos gados nav sagaidāms būtisks darbaspēka imigrācijas pieaugums, turklāt jāņem vērā, ka arī bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits mazinās un šis resurss darbaspēka papildināšanai nav bezgalīgs. Šādos apstākļos, gribot vai negribot, jādomā par produktivitātes palielināšanu un, kur iespējams un ekonomiski pamatoti, – darba automatizāciju.

2018. gads iezīmējās ar strauju ekonomikas izaugsmi un pozitīvu norišu turpināšanos darba tirgū. Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag kā ēst. Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums. Šo procesu rezultātā 2018. gadā visi galvenie darba tirgus rādītāji uzrādījuši labāko sniegumu pēdējo 10 gadu laikā, spītējot nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm. Ne mazāk svarīgi, ka tas atspoguļojies strādājošo finansiālajā uzlabojumā – vidējā darba samaksa "uz papīra" augusi 8,4% apmērā 2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā.

Pērn ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (tādu, kas bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu) skaits vecumā no 15-74 gadiem pieauga, jo nodarbināto skaita kāpums bija lielāks par darba meklētāju skaita kritumu. Nodarbināti bijuši 909 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem. Gada laikā gandrīz 15 tūkstoši cilvēku pievienojušies strādājošo pulkam. Bezdarbnieku skaits savukārt samazinājās par teju 13 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gadu, un bezdarba līmenis bija 7,4% apmērā. Runājot par demogrāfijas tendencēm – lai gan 2018. gadā iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem turpināja samazināties, samazinājums bija divas reizes lēnāks nekā iepriekšējos pāris gados. Lai gan droši vēl nezinām, šķiet, ka migrācijas tendences kļūs mazāk nelabvēlīgas. Proti, mazāk cilvēku nekā iepriekš izvēlas aizbraukt, kā arī ārpus Latvijas esošie labvēlīgāk vērtē iespējas dzīvot Latvijā.

Ieskatoties šajā, 2019. gadā, sagaidām, ka pozitīvās tendences turpināsies, tomēr uzlabojums kļūs lēnāks. Nodarbinātība augs, bet lēnāk, bezdarba līmenis samazināsies, tomēr arī lēnāk. Taču, par spīti visam, pērnā gada aktualitātes – darbaspēka izsīkstošās rezerves un darbinieku trūkums – saglabāsies. Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, un uzņēmumi turpinās testēt tā iespēju robežas.

Spēcīga ekonomikas izaugsme turpina sildīta Latvijas darba tirgu un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, bezdarba līmenis Latvijā pērnā gada pēdējā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008. gada noslīdējis zem 7% un bija 6,9%. Pēdējo 30 gadu laikā tik zems bezdarba līmenis Latvijā bijis vien dažus ceturkšņus īsi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas. Pērn kopumā vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 7,4% salīdzinājumā ar 8,7% 2017. gadā un pēc manām prognozēm šogad tas varētu noslīdēt līdz 6,6%.

Straujais bezdarba līmeņa kritums pērn saistīts gan ar nodarbinātības pieaugumu, gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita mazināšanos. Kā liecina CSP dati, nodarbināto skaits Latvijā pērn audzis par 1,6%. Vislielākais darba vietu skaita pieaugums fiksēts būvniecībā, IT, kā arī viesnīcu un restorānu nozarē, un faktiski ekonomikas struktūras ziņā arvien vairāk virzāmies pakalpojumu virzienā. Šo procesu vislabāk ilustrē IT nozare, kas pēdējos trijos gados radījusi aptuveni trešdaļu no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no mūsu ekonomikas. Šis pieaugums gan pamatā koncentrējas Rīga, savukārt ārpus Rīgas darba vietu pieaugumā vairāk dominē tradicionālās nozares – rūpniecība, būvniecība, kā arī viesnīcu un restorānu nozare.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās. Līdz ar to Rīgas reģionā bezdarbs faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā. Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tik pat kā nav. Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki, kuri meklē darbu, bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem, kuros tiek radītas jaunās darba vietas, kā arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām.

Mājokļu trūkums attīstības centros, zema iekšējā mobilitāte un nepietiekama bezdarbnieku pārkvalifikācija apgrūtina šo iedzīvotāju atgriešanu darba tirgū, un tas ir viens no iemesliem kādēļ bezdarba līmenis šogad mazināsies lēnākā tempā nekā iepriekšējos gados. Vienlaikus Latvijā joprojām ir visaugstākais bezdarba līmenis Austrumeiropas reģionā, kur tas jau ir ap 5%. Tādēļ neredzu iemeslus, lai arī Latvijā bezdarbs tuvāko divu vai trīs gadu laikā nesamazinātos līdz 5%. Demogrāfisko faktoru ietekmē katru gadu pensijas vecumu sasniedz Latvijā ievērojami lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū. Tādējādi bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, pat ja ekonomika augtu ievērojami lēnāk kā pašlaik. Šis viss gan liek domāt, ka darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā un, visticamāk, jau šogad darbaspēka trūkums sāks negatīvi ietekmēt kopējo ekonomikas izaugsmi.

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies – ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Temperatūra aug

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība – nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda – lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda – Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās – starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006.–2007. gadā reģistrētie.

Domāsim stratēģiski

Attīstības stratēģijā "ko nedarīt" ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā "ko darīt". Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt – neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir "darba tirgus".

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te vispirms jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Straujā ekonomikas izaugsme 2018. gadā turpināja atspoguļoties darba tirgū. Pretēji pieņēmumiem par ierobežotajiem darbaspēka resursiem, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedza 909,4 tūkstošus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrādot visai spēcīgu pieaugumu par 14,6 tūkstošiem jeb 1,6%. Savukārt bezdarba līmenis samazinājās vēl straujāk nekā iepriekšējā gadā, 2018. gadā kopumā veidojot 7,4%. Tas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina piektdien, 22.februārī, publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Augot pieprasījumam pēc darbiniekiem, kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pērn ir uzrādījis straujāko kāpumu kopš 2013. gada. Darbaspēka apsekojuma dati parāda, ka lielākais nodarbināto skaita pieaugums 2018. gadā bijis būvniecībā, tirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā. Iepriekš publicētie dati par aizņemtajām darba vietām spēcīgu nodarbinātības pieaugumu uzrādīja arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur aizņemto darba vietu skaits 2018. gada trešā ceturkšņa beigās bija attiecīgi par 6,6% un 5,5% lielāks nekā pirms gada. Aizņemto darba vietu skaits būvniecībā tajā pašā laikā bija palielinājies par 5,3%. Savukārt neliels aizņemto darba vietu skaita samazinājums pērn bijis finanšu pakalpojumu, transporta un energoapgādes nozarēs.

Saglabājoties negatīvām demogrāfiskajām tendencēm, kopējo straujo nodarbināto skaita pieaugumu pērn veicinājusi emigrācijas mazināšanās un īpaši iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kad darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija jau 69,7% no visiem 15-74 gadus vecajiem iedzīvotājiem. Tas ir vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis Latvijā. Arvien augstāko līdzdalību darba tirgū veicina gan augošais pieprasījums pēc darbiniekiem un algu līmenis, kad vidējā darba samaksa pērn pieauga straujākajā tempā kopš 2008.gada, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskā paaugstināšana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.

Līdz ar spēcīgo ekonomikas izaugsmi pērn bija vērojams arvien augošs pieprasījums pēc darbiniekiem, aktualizējot bažas par darba tirgus pārkaršanu un tās iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits 2018. gada laikā ļoti strauji pieauga, gadā kopumā iepriekšējā gada līmeni pārsniedzot divas reizes, un atsevišķos mēnešos pietuvojoties 2007. gada pirmskrīzes laika maksimumam pāri par 20 tūkstošiem. Tomēr gan spēcīgais nodarbināto skaita pieaugums, gan detalizētāki dati par esošo bezdarbnieku kvalifikāciju un nepilnu darba laiku strādājošajiem, kas vēlētos strādāt pilnu slodzi, norāda, ka esošie darbaspēka resursi Latvijā vēl nav pilnībā izsmelti.

Kopējais bezdarbnieku skaits 2018. gadā samazinājās par 14,8% līdz 72,8 tūkstošiem, uzrādot straujāko kritumu kopš 2013. gada. Tomēr starp pašreizējiem bezdarbniekiem ir vēl 8,6 tūkstoši speciālistu, 10,8 tūkstoši kvalificētu strādnieku un amatnieku un 2,5 tūkstoši vadītāju, par kuriem kopumā nevarētu uzskatīt, ka viņu prasmes ir darba tirgum strukturāli nepiemērotas. Tāpat papildus resurss darba tirgum ir nepilnu laiku strādājošie, no kuriem 24 tūkstoši ir norādījuši, ka ir gatavi un vēlas strādāt vairāk.

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn ir strauji samazinājies, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kur tas 2018. gadā bija attiecīgi 5,4% un 6,2%. Ja Igaunijā bezdarba līmenis jau sākotnēji bijis būtiski zemāks nekā Latvijā, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā, kas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās.

Pēc Finanšu ministrijas jaunākajām prognozēm 2019. gadā, ekonomikas izaugsmei kļūstot mērenākai, bezdarba līmenis turpinās pazemināties, bet nedaudz lēnākos tempos, - līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šogad gaidāms arī nodarbināto iedzīvotāju skaita neliels pieaugums – par 0,5%, salīdzinot ar 2018.gadu, jo spēcīgāku kāpumu turpina ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.