Linda Vildava, Mārtiņš Āboliņš, Pēteris Strautiņš, Ieva Opmane
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI
2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, un bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 7,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus pērn Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Ekonomisti vērtē, ka Rīgas reģionā bezdarbs ir dabīgā līmenī – brīvu darba resursu šeit nav. Vienlaikus ir nozares, kas spēj no ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlas, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, līdz ar to citām nozarēm no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

"2018. gads iezīmējās ar strauju ekonomikas izaugsmi un pozitīvu norišu turpināšanos darba tirgū. Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag kā ēst. Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums," norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās. Līdz ar to "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Rīgas reģionā bezdarbs faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā. Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tikpat kā nav. Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki, kuri meklē darbu, bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem, kuros tiek radītas jaunās darba vietas, kā arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!