Inspekcija skaidro, ka Regula un Fizisko personu datu apstrādes likums, kas Latvijā ir spēkā no 2018. gada 5. jūlija, pieļauj atsevišķas atkāpes no vispārīgā datu aizsardzības ietvara, tā, piemēram, Fizisko personu datu apstrādes likuma 29. pants nosaka, ka, ja dati tiek apstrādāti statistikas nolūkos, netiek piemērotas atsevišķas datu subjektu tiesības. Inspekcija vērš uzmanību, ka arī pašā Regulā ir noteikti izņēmumi attiecībā uz datu apstrādi statistikas nolūkiem, piemēram attiecībā uz Regulas 5 .pantā noteiktajiem principiem, tiesisko pamatu un citi. Papildus iepriekš minētajam Regulas 156. apsvērums skaidro, ka uz personas datu apstrādi statistikas nolūkos būtu, ievērojot šo regulu, jāattiecina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Ar minētajām garantijām būtu jānodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu datu minimizēšanas principu. Personas datu turpmāka apstrāde statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību sasniegt minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija) [..].
Inspekcija informē, ka atbilstoši Statistikas likuma 1. panta 4. punkta definīcijai statistika ir informācija, kas raksturo statistisko vienību kopumu vai procesu. Ņemot vērā šo definīciju secināms, ka statistikai kā galaproduktam nav jābūt attiecināmai uz konkrētu identificētu vai identificējamu personu. Vienlaikus Statistikas likuma 17. pantā ir norādīts pienākums, statistiku organizējot, ievērot datu apstrādes un statistikas konfidencialitāti. Tāpat Statistikas likuma 5. pantā ir norādīti oficiālās statistikas nodrošināšanas mērķi un oficiālās statistikas kritēriji, līdz ar to oficiālās statistikas veidotāji statistikas veidošanas vajadzībām var iegūt tādu informāciju, kas ir nepieciešama Statistikas likuma 5. pantā norādīto mērķu sasniegšanai.