'Mobilitātes pakotne' – labāki darba apstākļi autovadītājiem vai Rietumeiropas tirgu protekcionisms  (49)

Biedrības "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"'" prezidents Valdis Trēziņš portālam "Delfi" pastāstīja, ka pakotnes pirmajā daļā iekļautajās likumprojektu iniciatīvās redzami Rietumeiropas centieni sargāt savus tirgus no Austrumeiropas un Centrāleiropas autopārvadātājiem, nosakot stingrākus noteikumus kā atpūtas laikiem, tā atalgojumam. Viņš gan to sauc par "vecu dziesmu jaunās skaņās", sakot, ka sākotnēji Rietumeiropas valstis mēģinājušas situāciju regulēt ar vietējo likumdošanu, taču: "Otrs ceļš, kā to panākt, ir iet caur Eiropas Parlamentu."

Daļa EP deputātu ir pārliecināta, ka "Mobilitātes pakotne" ir iespēja uzlabot darba ņēmēju apstākļus, jo tā paredz ''vienādu atalgojumu par vienādu darbu'', savukārt citi uzsver, ka tas ir Rietumeiropas valstu mēģinājums sargāt savus tirgus, tādējādi graujot vienotā tirgus ideju.

Liela daļa tapšanas procesā esošo regulējumu ietekmēs ne tikai ar darbinieku labklājību, bet arī autopārvadātāju finanses. Viens no strīdus āboliem ir noteikumi par šoferu norīkošanu darbā ārzemēs. Tāpat lielas diskusijas raisījuši arī jautājumi par autovadītāju atpūtas laikiem. Proti, cik daudz atpūtas laika ļauts pavadīt auto kabīnē, cik viesnīcā vai hostelī, pēc cik ilga laika autovadītājiem jāatgriežas mājās un vai tur tik pat regulāri jāatgriežas arī kravas auto – kaut braucot tūkstošiem kilometru bez kravas.

"Es parasti smejos par to, ka arī automašīnām ir sociālās tiesības. Tas ir kā bērnu multfilmās – mašīna atgriežas pie savām partnerēm, pamirkšķina ar actiņām un paguļ kādas divas trīs naktis kopā ar tām. Nu, tas ir traģikomiski," par vienu no pakotnē ietvertajām un EP Transporta komitejā jau atbalstītajām normām pastāstīja Latvijas EP deputāts Roberts Zīle (ECR), kurš darbojas šajā komitejā.

Savukārt autopārvadātāju interešu aizstāvji mudinājuši deputātus izpētīt jaunākos kravas auto modeļus, sakot, ka tajos gulēšana ir krietni vien ērtāka nekā hosteļos. Diskusiju par nepieciešamību stingrāk noteikt, cik daudz laika autovadītājs drīkst pavadīt kabīnē, cik viesnīcā vai hostelī, saskaņā ar Trēziņa teikto sarežģī arī tas, ka daudzviet Eiropā nav pieejamas tā sauktās drošās autostāvvietas. "Ja jāstāv ar dārgu kravu vai tādu, kurai nepieciešams konkrēts temperatūras režīms, kas nozīmē, ka auto ir jāatstāj darbojoties, kā šoferis mierīgi gulēs viesnīcā?" vaicā Trēziņš.

Par "Mobilitātes pakotni" tiek saukts Eiropas Komisijas (EK) likumdošanas iniciatīvu kopums, kas veidots no trim lieliem blokiem. Nākot klajā ar šīm iniciatīvām, EK norādīja, ka tās būtiski uzlabošot komerciālā transporta nozari ES. Pirmā "Mobilitātes pakotnes" daļa tika prezentēta 2017. gada 31. maijā, un saskaņā ar to tika sākts darbs pie astoņām likumdošanas iniciatīvām ar mērķi "visiem eiropiešiem nodrošināt tīru, sociāli taisnīgu, konkurētspējīgu mobilitāti".

Tā paša gada astotajā novembrī prezentēta otrā – četru likumdošanas iniciatīvu – kopa, kas paredz bruģēt ceļu dabai draudzīgākas transporta sistēmas izveidošanai. Savukārt pērn maijā tika prezentēta trešā – noslēdzošā – "Mobilitātes pakotnes" likumdošanas iniciatīvu kopa, kuras mērķis ir ne vien nodrošināt transporta tīklu savienojumus, bet arī padarīt transporta vidi drošāku un tīrāku.

Divas no iniciatīvām, kas radījušas vislielāko Austrumeiropas transporta nozares uzņēmumu neapmierinātību, ietvertas "Mobilitātes pakotnes" pirmajā daļā – transportlīdzekļu vadītāju norīkošana darbā ārzemēs un transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmi. Par šīm iniciatīvām un vēl vienu – par kabotāžas noteikumu piemērošanu autopārvadājumu nozarē – pagājušā gada jūlijā EP deputāti balsoja plenārsēdē, tās noraidot un atgriežot EP Transporta komitejai uzlabošanai.

Kā portālam "Delfi" uzreiz pēc balsojuma pastāstīja deputāte Merja Kulonena (GUE/NGL, Somija), kura parlamentā ir atbildīgā saistībā ar ziņojumu par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā ārzemēs, mērķis ir panākt, ka transportlīdzekļu vadītājiem "vienā un tai pašā tirgū būtu tā pati alga un noteikumi". Viņa negatīvajā parlamenta balsojumā jau toreiz vainoja vēlēšanu tuvumu un deputātu nevēlēšanos iedziļināties paredzētajās izmaiņās.

Savukārt Zīle sarunā ar portālu "Delfi" šī gada februāra sesijā Strasbūrā norādīja, ka toreiz līdz balsojumam nonākušais variants bijis saprātīgs kompromiss: "Tas nebija ideāls mūsu perifērijas valstu šoferiem un tiem, kuri nāk pamatā no Austrumeiropas ar mazāku algu līmeni un mazāku dienas naudas līmeni, bet tas vēl bija saprātīgs lēmums. Tur bija iespēja īsos atpūtas brīžus pavadīt automašīnā un tamlīdzīgi. Tur bija arī pārejas periods, kamēr tiek izveidotas tā sauktās drošās autostāvvietas Rietumeiropā, kur ir lielie tirgi."

Pēc "nē" saņemšanas parlamentā ziņojumi atgriezās Transporta komitejā, kur šī gada janvārī par tiem atkal tika balsots. Lai gan pērn vairāki deputāti un EK transporta komisāre Violeta Bulca norādīja, ka visas trīs iniciatīvas skatāmas vienkopus, neatrauti viena no otras, janvāra balsojumā komitejā deputāti vienu ziņojumu – par kabotāžas noteikumu piemērošanu autopārvadājumu nozarē – tomēr atbalstīja, bet pārējos divus noraidīja.

"Pēc tam [pēc jūlija balsojuma EP – aut.] mēs esam divreiz mēģinājuši to šeit labot, tas neiet labumā," situāciju raksturoja Zīle, sakot, ka janvārī komitejā atbalstītais kabotāžas ziņojums pieņemts "ļoti sliktā redakcijā", jo "kreisajiem izdevies pārbalsot centru un labējos". Tā kā, pēc Zīles domām, parlaments pirmsvēlēšanu drudzī kļuvis ļoti populistisks, viņš cer, ka likumprojekti līdz plenārsēdes balsojumam nenonāks. "Tas ir klasisks piemērs – ja novilcināt smagu, tiešām sarežģītu likumdošanu līdz pašām parlamenta termiņa beigām, vairs nevarat pieņemt saprātīgu lēmumu, jo katrs domā tikai par savu elektorātu," situāciju portālam "Delfi" raksturoja deputāts.

Vairākas autopārvadātāju intereses pārstāvošas biedrības no Igaunijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Bulgārijas, Ungārijas un Rumānijas, kā arī Trēziņa vadītā "Latvijas auto" februārī parakstīja kopīgu vēstuli, mudinot EP politisko grupu līderus un prezidentu Antonio Tajāni šajā sasaukumā vairs neskatīt "Mobilitātes pakotnes" pirmo daļu. Autopārvadātāju interešu aizstāvji mudina "neriskēt plenārsēdē ar politizētu pēdējā brīža balsojumu, kura rezultāts ir pilnībā neparedzams". Tāpat organizāciju pārstāvji norāda, ka jautājuma atlikšana uz nākamo sasaukumu ļautu pieņemt "tiesiski, ekonomiski un sociāli pamatotu lēmumu visiem eiropiešiem".

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Trēziņš, viņa kolēģi no Polijas aplēsuši, ka gadījumā, ja "Mobilitātes pakotnes" pirmā daļa tiek pieņemta redakcijā, kas paredz, ka "jāmaksā tāda pat alga, jāguļ viesnīcās, jābrauc mājās ar visu auto, izmaksas aug par 10%", padarot Austrumeiropas un Centrāleiropas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus. Viņš ir pārliecināts, ka tādu likumdošanas iniciatīvu pieņemšana grautu Eiropas kopības un vienotā tirgus ideju: "Tas nozīmē, ka nosacījumi ir mainījušies. Ja pirmais solis ir sperts, nav teikts, ka nebūs arī otrā."