IKP pieaugums 2018. gadā bijis straujākais septiņu gadu laikā  (38)

2018. gadā bijis straujākais IKP pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā. Savukārt 2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,2%.

No ražošanas aspekta

(2018. gads pret 2017. gadu, salīdzināmajās cenās)

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2018. gadā bijis pieaugums par 3%. Lauksaimniecības nozarē bijis ievērojams kritums par 12%, tajā skaitā augkopības nozares samazinājums novērtēts 21% apmērā. Graudu kopraža bija par 24% mazāka nekā iepriekšējā gadā, un tas ir zemākais graudu kopievākums un vidējā graudaugu ražība no viena hektāra pēdējo gadu laikā. Lopkopības nozares attīstība saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (samazinājums par 0,3%). Mežsaimniecības un mežizstrādes nozare iepriekšējā gada laikā pieaugusi par 21%. Zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 5%.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 3%. Palielinājās ražošanas apjoms trijās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, katrā par 5%. Tās bija koksnes un koka izstrādājumu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 24%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par10 %, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā – par 9%. Pārtikas produktu ražošana samazinājusies par 3%.

Pārējā rūpniecība samazinājās par 1%. To noteica samazinājums elektroenerģijas ražošanā un padevē, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā par 6%, ko nespēja kompensēt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 4%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 22%. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 26%, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 12%, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 28% vairāk.

Pēdējo divu gadu straujais būvniecības pieaugums sekmēja nekustamo īpašumu tirgus attīstību, radot lielāko augumu pēdējo piecu gadu laikā.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 4%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 4%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6%.

Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 5% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 15%. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās bijis pieaugums par 2%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 18%. Kravu pārvadājumos novērojama palielināšanās par 5%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 5%, tajā skaitā izmitināšanā – par 11%, ēdināšanā – par 3%.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība faktiskajās cenās jau trešo gadu pēc kārtas pārsniedz vienu miljardu eiro, bet salīdzināmajās cenās tas noticis pirmo reizi.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 13%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 15%, informācijas pakalpojumi – par 18%, bet telekomunikāciju pakalpojumi – par 12%.

2018. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bijis samazinājums par 7%, ko noteica komisijas naudas ienākumu samazinājums visās apakšnozarēs, īpaši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un kredītiestādēs. Vienlaikus turpinājās pakalpojumu apjoma pieaugums apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē, galvenokārt, pateicoties nedzīvības apdrošināšanas un privāto pensiju fondu sniegumam. Turpinājās cenu pieaugums nozares sniegtajiem pakalpojumiem.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 1%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 19%, citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – par 4%, savukārt samazinājums vērojams juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 4%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2018. gadā palielinājušās par 8%, ko veicināja 23% pieaugums iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga un darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarēs. Ievērojams samazinājums bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018. gadā pieaudzis par 8%.

No izlietojuma aspekta

(2018. gads pret 2017. gadu, salīdzināmajās cenās)

2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 5%. Par 4% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 12% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2% apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 61% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 16%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 23% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 11%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 5%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 1%, tai skaitā preču eksporta – par 2% bet pakalpojumu eksporta – par 1%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. 2018. gadā palielinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu apjoms, kā arī telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu apjoms. Transporta pakalpojumu eksports saglabājies iepriekšējā gada līmeni, bet kritums tika novērots finanšu un būvniecības pakalpojumu eksportā.

Pēc iepriekšējo divu gadu pozitīvajiem rādītājiem, 2018. gadā eksporta un importa saldo ir ar negatīvu zīmi.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 5%, tai skaitā par 4% – preču imports un par 7% – pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importēti mehānismi,mehāniskās ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Palielinājies transporta un telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu imports. Iepriekšējā gada līmenī saglabājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu importa apjoms, bet samazinājies finanšu pakalpojumu imports.

No ienākumu aspekta

(2018. gads pret 2017. gadu, faktiskajās cenās)

2018. gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11%, tai skaitā kopējā darba alga – par 10% un darba devēju sociālās iemaksas – par 15%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 20% un būvniecībā – par 18%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 11%.