Būvniecībā parādās pārkaršanas pazīmes, brīdina ekonomisti  (52)

Pārspējot visoptimistiskākās prognozes un spītējot notikumiem finanšu sektorā, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8%. "Par iespaidīgo kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē. Atzīstamu ieguldījumu izaugsmē ir devusi informācijas un komunikāciju nozare. Šai nozarei ir labs izaugsmes potenciāls arī turpmāk. Taču arī šī nozare, paralēli daudzām, saskarsies ar arvien izteiktāku darbinieku trūkumu, kas ierobežos izaugsmes iespējas," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis."

"Straujš vidējā atalgojuma kāpums līdztekus straujākajam nodarbinātības kāpumam jau pērn veicināja stabilu privātā patēriņa pieaugumu. Vienlaikus mērena inflācija nodrošināja reālo ienākumu pieaugumu, gan uzlabojot pirktspēju, gan ļaujot palielināt uzkrājumu apjomu. Uzkrājumi, turpinoties piezemētai kreditēšanai attīstībai, privātā patēriņa kāpumu šogad varētu padarīt straujāku nekā tautsaimniecības kopējā izaugsme," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

"Šogad gan tik strauju ekonomikas izaugsmes tempu Latvijai, visticamāk, neizdosies saglabāt," uzskata "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņš skaidro, ka pērnā gada laikā ekonomikas izaugsme eirozonas lielākajās ekonomikās ir jūtami noplakusi un situācija pasaules ekonomikā kopumā būs visnelabvēlīgākā pēdējo triju gadu laikā. Tāpat salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi ievērojami atkarīgāka no iekšējā patēriņa un būvniecības, kur jau vērojamas pārkaršanas pazīmes, kamēr preču un pakalpojumu eksports pērn kopumā auga tikai par 1,4%.

Ņemot vērā iekšējos ierobežojumus un lēnāku izaugsmi pasaulē, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna sagaida, ka šogad Latvijas ekonomika augs lēnāk – ap 3%. Nenoteiktība pasaulē ir liela, risku ir daudz, un izaugsme var bremzēties arī straujāk. Savukārt “Luminor” IKP pieauguma prognoze 2019. gadam paliek nemainīga jeb 3,6%, un "Luminor" ekonomista Pētera Strautiņa intuīcija saka, ka tā drīzāk pieaugs, nevis samazināsies.

Pērn Latvijas ekonomika pat nedaudz pārspējusi 2017. gada sniegumu un augusi par 4,8%. Tas ir straujākais pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā un straujākā izaugsme Baltijas valstu starpā. Tas nozīmē, ka turpinās ienākumu izlīdzināšanās gan ar kaimiņiem, gan ar citām ES valstīm. Priecē arī tas, ka izaugsme Latvijā ir plaša – aug gandrīz visas nozares. Pērn strauji auga arī produktu nodokļu ieņēmumi, kas arī paātrināja iekšzemes kopprodukta izaugsmi.

Līdere nozaru starpā neapšaubāmi ir bijusi būvniecība, kur izaugsmi virzīja gan Eiropas Savienības fondu projektu raitāka ieviešana, gan citas publiskās un arī privātās investīcijas – gan mājokļu segmentā, gan arī inženierbūvju un nedzīvojamo būvju segmentā. Jāsaka gan, ka būvniecības izaugsme nedaudz sabremzējās pērnā gada otrajā pusē un arī turpinās bremzēties, jo akūtāki kļūst gan darbaspēka un kapacitātes ierobežojumi, gan ES fondu plūsma šogad vairs tik strauji nepalielināsies. Līdz ar būvniecības izaugsmes bremzēšanos, pierims arī investīciju kāpums.

Otrais straujāk augošais sektors ir bijis informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kur arī ir skaidri jūtams darbinieku deficīts. Līdz ar to arī šai nozarei būs grūti ilgstoši noturēt divciparu izaugsmes skaitļus. Arī spēcīgs kāpums transportā ir pozitīvi vērtējams, bet diez vai to būs iespējams noturēt arī šogad, ņemot vērā lēnāku izaugsmi pasaulē un Krievijas kravu virzīšanu uz savām ostām.

Savukārt divas lielākās Latvijas nozares, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība, auga lēnāk jau pērn, tāpēc, visticamāk, pašreizējos izaugsmes tempus varēs noturēt arī šogad. Krītošais bezdarbs un darbaspēka trūkums turpinās uzturēt spēcīgu ienākumu kāpumu, kas palīdzēs mājsaimniecību patēriņam, mazumtirdzniecībai un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Ražotāji turpina diezgan sekmīgi investēt automatizācijā un pat pie lēnākas izaugsmes pasaulē ir spējīgi turpināt kāpināt savus pārdošanas apjomus. Jāsaka gan, ka visās nozarēs darbaspēka izmaksu kāpums turpinās spiest uzņēmumu rentabilitāti uz leju. Pagaidām uzņēmumi ir spējuši noturēt gan savas eksporta tirgus daļas, gan savu pelnītspēju.

Ņemot vērā iekšējos ierobežojumus un lēnāku izaugsmi pasaulē, gaidāms, ka šogad Latvijas ekonomika augs lēnāk – ap 3%. Nenoteiktība pasaulē ir liela, risku ir daudz, un izaugsme var bremzēties arī straujāk. Pagaidām Latvijas ekonomika diezgan labi spītē pasaules vētrām.

Pārspējot visoptimistiskākās prognozes un spītējot notikumiem finanšu sektorā, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8%. Par iespaidīgo kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē. Atzīstamu ieguldījumu izaugsmē ir devusi informācijas un komunikāciju nozare. Šai nozarei ir labs izaugsmes potenciāls arī turpmāk. Taču arī šī nozare, paralēli daudzām, saskarsies ar arvien izteiktāku darbinieku trūkumu, kas ierobežos izaugsmes iespējas. Gada sākums pasaules ekonomikā iezīmējis izaugsmes nosacījumu vājināšanos. Vācijas un Itālijas ekonomiku faktors ir padarījis blāvākas arī eirozonas ekonomikas perspektīvas. Tāpat noskaņojumu ekonomikā turpina ietekmēt daudzās neskaidrības, kas skar tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu, "Brexit", un daudzi citi ģeopolitiskie notikumi. Sekojot šīm tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni šogad palēnināsies galvenokārt eksporta izaugsmes sarežģījumu dēļ. Kā būtisks risks joprojām ir bezvienošanās "Brexit" scenārijs, kas var īslaicīgi nobremzēt vairāku nozaru darbību.

Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Stabilizējošs faktors būs ES fondi, kas turpinās gan karsēt būvniecības nozari, gan veicinās investīcijas. Aktuāls jautājums ir par būvniecības nozares spējām audzēt jaudu un efektivitāti, lai vadītu augošās izmaksas un noturētu kāpumu. Sagaidāms, ka turpināsim vērot izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu izaugsmes un nodarbinātības dzinēju. Grūti prognozēt izmaiņas transporta un uzglabāšanas nozarē, taču pašreizējās tendences norāda uz nelielu pozitīvu ieguldījumu. Tirdzniecības partneru attīstības grūtības nozīmēs lēnāku eksporta pieaugumu, kā arī vājāku un nevienmērīgāku izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Labs atbalsts nozarei būs vietējais patēriņš.

Šajos apstākļos iekšzemes patēriņš būs viens no ekonomiskās aktivitātes dzinuļiem. Bezdarbam būs tendence sarukt, bet nosacījumi darba tirgū uzturēs spiedienu palielināt atalgojumu. Darbaspēka resursu ierobežojumu problēma kļūs arvien akūtāka. Risinājums ir uzturēt investīcijas ražīguma palielināšanā apstākļos, kad izaugsmes nosacījumi vājinās. Nozīmīga loma būs arī valdības spējai turpināt un uzsākt nepieciešamās strukturālās reformas, lai atraisītu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 3,5%.

2018. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme pārspēja sākotnējās aplēses. Līdzās augošai investīciju aktivitātei izaugsmi balstīja arī īstermiņa norises, atsevišķi riski neīstenojās pilnā apmērā. Lai gan investīciju aktivitāte pērn spilgti izpaudās divciparu skaitļos rakstāmā būvniecības attīstībā, tautsaimniecības izaugsme vērtējama kā līdzsvarota, jo sekmīgi attīstījās plašs nozaru loks. Izaugsmes temps ir saglabājies līdzīgs 2017. gadā vērotajam: Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli un kalendāri izlīdzinātie ceturkšņu dati rāda 5,0% pieaugumu gadā kopumā.

Izaugsmes balsts, eksportam vājinoties, 2018. gadā stipri vairāk nosvērās uz iekšzemes pieprasījuma pusi, taču to būtiskāk ietekmēja investīciju aktivitāte nekā privātā patēriņa kāpums, un tas pozitīvi vērtējams no turpmākās izaugsmes skatupunkta. Vienlaikus izaugsmei bija arī vairāki īslaicīgi balsti, kas nevarēs būtiski palīdzēt šogad. Piemēram, valsts simtgades pasākumus nerīkojam vienmēr, arī Vispārējie Dziesmu un deju svētki simtgades kontekstā ieguva nedaudz citu vērienu. Šie faktori bija labvēlīgi tādu nozaru kā izmitināšana un ēdināšana, kā arī mazumtirdzniecība attīstībai. Tomēr vairumtirdzniecību nelabvēlīgi ietekmēja vājāks eksports, ko noteica gan izaugsmes bremzēšanās nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs, gan lauksaimniecībai nelabvēlīgie laikapstākļi un ražas kritums.

Īpaši sekmīgi un stabili 2018. gadā attīstījās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, un tās pakalpojumu eksports palīdzēja kompensēt vājāku finanšu pakalpojumu eksporta rezultātus. Transporta nozare daļēji bija ieguvēja no remontdarbiem Krievijas ostās, kas nozīmēja kravu pārorientēšanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru, tomēr jāatzīmē arī sekmīgā pasažieru aviopārvadājumu attīstība, kur, visticamāk, vērojama iepriekšējo gadu investīciju atdeve. Turpinot sarukt darījumu apjomam ar ārvalstu klientiem, finanšu nozarē turpinājās iekšējā pārkārtošanās, tomēr nozares lejupslīde salīdzinājumā ar 2017. gadu ievērojami palēninājās.

Vairāki minētie 2018. gadā vērotie tautsaimniecības izaugsmes īstermiņa balsti vairs nebūs aktuāli šogad, turklāt ārējā ekonomiskā vide ir pasliktinājusies: tajā augusi nenoteiktība, piemēram, breksita tālākās attīstības scenārija dēļ, kā arī globālās tirdzniecības politikas ietekmē. Arī pasaules tautsaimniecības izaugsmes cikla fāze iezīmē nelielu palēnināšanos. Tādējādi Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad turpināsies, taču tā būs lēnāka. Iekšējās rezerves vien neļauj nelielai atvērtai tautsaimniecībai uzņemt apgriezienus.

Sāktie un no jauna izsludinātie privātā un sabiedriskā sektora investīciju projekti norāda uz to, ka investīciju apmērs un to ietekme uz būvniecības izaugsmi arī šogad saglabāsies nozīmīga, tomēr ilgstoši uzturēt 2018. gadā vēroto tempu nebūs iespējams un, visticamāk, nostiprināsies privātā patēriņa pozīcija izaugsmes virzīšanā. Straujš vidējā atalgojuma kāpums līdztekus straujākajam nodarbinātības kāpumam jau pērn veicināja stabilu privātā patēriņa pieaugumu. Vienlaikus mērena inflācija nodrošināja reālo ienākumu pieaugumu, gan uzlabojot pirktspēju, gan ļaujot palielināt uzkrājumu apjomu. Uzkrājumi, turpinoties piezemētai kreditēšanai attīstībai, privātā patēriņa kāpumu šogad varētu padarīt straujāku nekā tautsaimniecības kopējā izaugsme. Tomēr arī te pārmērības nav gaidāmas. Jau 2018. gadā iezīmējas noskaņojuma rādītāju pasliktināšanās eiro zonā kopumā. Šā gada pirmajos mēnešos kopējam noskaņojuma tendencei pievienojusies arī Latvijā aptaujātie tirgus dalībnieki, tostarp būtiskāk – tieši patērētāji un tirgotāji.

Pērnais gads Latvijas ekonomikā noteikti ir bijis viens no visveiksmīgākajiem pēdējos 10 gados. Ar vairāk nekā 20% pieaugumu būvniecībā, strauji augošo IT un citu pakalpojumu eksportu, kā arī stabilo iekšējo patēriņu Latvijas IKP 2018. gada pēdējā ceturksnī audzis par 5,1% salīdzinājumā ar 2017. gada nogali, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Līdz ar to pērn kopumā Latvijas ekonomika ir augusi par 4,8% un uz pasaulē pieaugušo tirdzniecības domstarpību, kā arī Latvijas finanšu sektora problēmu fona šis ir ļoti patīkams pārsteigums. Papildus tam pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi aptuveni četras reizes straujāk nekā eirozonas kopumā, un visa gada laikā izaugsme ziņā esam apsteiguši arī Lietuvu un Igauniju, kur IKP pieaugums bija zem 4%.

Šogad gan tik strauju ekonomikas izaugsmes tempu Latvijai, visticamāk, neizdosies saglabāt. Pērnā gada laikā ekonomikas izaugsme eirozonas lielākajās ekonomikās ir jūtami noplakusi un situācija pasaules ekonomikā kopumā būs visnelabvēlīgākā pēdējo triju gadu laikā. Tāpat salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi ievērojami atkarīgāka no iekšējā patēriņa un būvniecības, kur jau vērojamas pārkaršanas pazīmes, kamēr preču un pakalpojumu eksports pērn kopumā auga tikai par 1,4%. Vienlaikus par ļoti lielu izaicinājumu sāk kļūt arī situācija darba tirgū, un uzņēmējiem arvien grūtāk kļūst atrast darbiniekus. Tas rada spiedienu uz darba algām, kuru pieauguma kāpums jau vairākus gadus apsteidz produktivitātes pieaugumu un vismaz daļēji notiek uz peļņas, kā arī investīciju rēķina. Pēc manām ļoti piesardzīgajām prognozēm, Latvijas ekonomika izaugsme 2019. gadā būs nedaudz zem 3%, taču pat ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs ievērojami ātrāka kā ES vidēji.

Skatoties uz 2018. gadu, vislielāko pienesumu ekonomikas izaugsmē deva būvniecības nozare, kur salīdzinājumā ar 2017. gadu celtniecības apjomi auguši par 21,9%. Tas saistīts gan ar ES fondu atgriešanos ekonomikā, gan ļoti spēcīgo privātā sektora pieprasījumu, un šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad būvniecības nozares pieaugums pārsniedz 20%. Tādēļ šobrīd noteikti varam runāt par to, ka būvniecībā Latvijā notiek zināma pārkaršana. Papildus būvniecībai par 4,5% pērn audzis arī mājsaimniecību patēriņš, un par 8,2% auguši produktu nodokļu ieņēmumi. Tikmēr rūpniecība pērn augusi tikai par 2,7%, un tas lielā mērā saistīts ar izaugsmes bremzēšanos mūsu galvenajos eksporta tirgos.

Vienlaikus pozitīva aina vērojama pakalpojumu nozarēs. Ekonomikā kopumā otra straujāk augošā nozare Latvijā pērn bija informācijas, kā arī komunikāciju pakalpojumu joma, kuras izlaide palielinājās par 13%. Papildus tam par 5,1% pērn augusi izmitināšana un ēdināšana, ko veicināja ārvalstu tūristu skaita pieaugums par 8,2%. Vienlaikus pakalpojumu jomā nav piepildījušies atsevišķi negatīvie riski, par ko bažījāmies gada sākumā. Finanšu pakalpojumu nozarē pērn fiksēts tikai 7,3% kritums, lai gan nerezidentu apjoms gada laikā sarucis no astoņiem līdz aptuveni trijiem miljardiem eiro. Iespējams, šo pārmaiņu pilno makroekonomisko ietekmi vēl neesam sajutuši, tādēļ tas noteikti saglabājas kā risks arī 2019. gadam. Savukārt transporta nozarē izlaide augusi par 5,3%, kur liela nozīme ir bijusi negaidīti labiem rezultātiem tranzīta jomā. Vidējā termiņā par šo nozari esmu pesimistiski noskaņots, taču īstermiņa var gadīties arī pozitīvi pārsteigumi.

Lielākie riski Latvijas ekonomikai šogad saistīti ar ārējo vidi. Ekonomikas izaugsme Eiropā bremzējas un pasaules tirdzniecībā decembrī fiksēts lielākais kritums kopš 2009. gada, kā rezultātā Eiropā varam runāt par tādu kā industriālo recesiju. Eiropas rūpniecībā lielākie izaicinājumu pamatā ir saistīti ar emisiju skandāliem un pieprasījuma izmaiņām auto nozarē, taču pēdējos mēnešos izlaides kritums vērojams arī citās nozarēs un lielā daļā ES valstu, ko grūti izskaidrot tikai ar vienreizējiem faktoriem. Papildu tam joprojām redzam lielu nenoteiktību saistībā ar "Brexit", un arī tirdzniecības konflikti pagaidām nav atrisināti. Eiropā šos izaicinājumus pastiprina augstie parāda līmeņi un bažas par atsevišķu eirozonas valstu fiskālo ilgtspēju. Šie ārējie faktori Latvijas ekonomiku pagaidām gan nav skāruši, un ir grūti iedomāties vēl vienu tik pat sausu gadu lauksaimniecībā, kā arī enerģētikā. Tādēļ mana prognoze par Latvijas ekonomikas pieaugumu 2019. gadā nedaudz zem 3% šobrīd jau izskatās ļoti konservatīva.

Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika vairāk nekā attaisnoja cerības, augot par 4,8%. Tai priekšā ir vēl viens spēcīgas izaugsmes gads, taču atšķirsies tā virzošie spēki un nozaru salīdzinošais sniegums.

Pērnā gada beigas un šī gada sākums pasaules ekonomikā bija paaugstinātas nenoteiktības periods, taču februāra beigās migla sāka izklīst. Izaugsme Latvijā gandrīz noteikti kļūs lēnāka, bet darba tirgus parūpēsies, lai iedzīvotāju vairākums nesajustu nekādas nelabvēlīgas pārmaiņas. Uzņēmumu finanšu direktori joprojām varēs priecāties par augošiem skaitļiem, taču personāla vadītājiem būs daudz darba un rūpju.

"Luminor" IKP pieauguma prognoze 2019. gadam paliek nemainīga jeb 3,6%, bet intuīcija saka, ka tā drīzāk pieaugs, nevis samazināsies. Savukārt 2020. gada prognoze visdrīzāk tiks samazināta, ievērojot augošos vidēja termiņa riskus pasaules ekonomikā.

Investīciju bums noplaks

Aplūkojot IKP no izdevumu puses, acīmredzama ir investīciju dominējošā loma izaugsmē 2018. gadā. Ieguldījumi pamatlīdzekļos auga par 16,4%, nezaudējot tempu arī 4. ceturksnī. Šogad investīciju kāpums varētu samazināties apmēram uz pusi. Daļēji to kompensēs straujāks eksporta kāpums. Pagājušā gada reālā eksporta 1% pieaugums neizskatās pievilcīgi, taču jāņem vērā divi apstākļi – eksporta summu ietekmē re-eksports, un strauji aug eksports nozarēs, kurām salīdzinājumā ar pārējām nozarēm ir ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem no katra ietirgotā eiro — kokapstrāde, informācijas un biznesa pakalpojumi. Eksporta dati vienmēr jāvērtē kopsakarībā ar eksportējošo nozaru sniegumu. Apstrādes rūpniecība pērn sagādāja vilšanos ar 2,7% pieaugumu, taču lieliski attīstās informācijas un sakaru pakalpojumi (+13,0%), negaidīti labs sniegums bija transportā (+5,5%). Šogad gandrīz noteikti straujāk augs rūpniecība un komercpakalpojumi, visdrīzāk bremzēsies transporta nozare. Informācija un sakari turpinās strauji attīstīties, bet noturēt divciparu kāpuma tempu nav viegli nevienam.

Privātā patēriņa pieaugums šogad saglabāsies apmēram pērnā gada līmenī (+4,4%). Lai arī algu kāpums ļautu tērēt vairāk un cilvēki par valsts ekonomiku un saviem ienākumiem ir diezgan optimistiski (pēc latviešu standartiem), vēlme izdarīt lielus pirkumus pagaidām strauji nav kāpusi.

Pasaules ekonomika stabilizē gaitu

Šī gada izaugsmes tempu visvairāk var ietekmēt divi faktori — kā pasaules ekonomikai pēc izaugsmes trajektorijas lejupslīdes gadu mijā izdosies "izlīdzināt" gaitu un kā uz augoša pieprasījuma sniegtajām iespējām reaģēs Latvijas darbaspēka tirgus.

Latvijas darbaspēka tirgū vērojami iepriecinoši signāli, pērn strauji tuvojoties ārējās migrācijas līdzsvara punktam. Strauji pieaug nodarbinātība iedzīvotāju grupās, kurām agrāk bija mazākas iespējas.

Pasaules ekonomikas pieauguma līkne šobrīd stabilizējas zemā punktā. Eirozonas ekonomiskā noskaņojuma indekss februārī vēl nedaudz samazinājās, noturoties ievērojami virs vēsturiski vidējā, un patērētāju noskaņojums uzlabojās. Arī ASV patērētāju noskaņojuma indekss februārī piedzīvojis strauju kāpumu. Lielvalstu ekonomiskās politikas izmaiņas rada paļāvību par tuvāko nākotni. Ķīnā prioritāte vairs nav parādu kāpuma mazināšana, bet gan izaugsmes stimulēšana. No procentu likmju celšanas plāniem ir atteikusies ASV centrālā banka. Eiropā vajadzētu izsīkt pārejošo ražošanu bremzējošo faktoru ietekmei (auto izmešu regulējuma izmaiņas u.c.), bet pakalpojumu nozares šo periodu, šķiet, ir "izsēdējušas". Pasaules makro mozaīkā ir arī rādītāji, kas turpina lejupslīdi, piemēram, Ķīnas PMI indekss, Japānas ražošanas un eksporta dati.

Tomēr pasaules ekonomikas risku smaguma punkts "pārceļas" uz vēlāku laiku. Par 2019. gadu jau varam būt diezgan mierīgi, bet ir pamats bažām par 2020. un 2021. gadu. Ķīnas ekonomika šogad iegūs atelpu uz vēl lielāka uzņēmumu parāda pieauguma rēķina, taču arvien grūtāk ir noticēt, ka šī ballīte beigsies labi. Arī ASV monetārās politikas veidotāji nolēmuši dot tūlītēju pozitīvu impulsu ekonomikai, palielinot risku, ka būs nepieciešami enerģiski inflācijas mazināšanas pasākumi nākotnē. Citiem vārdiem, būtu ļoti vēlams "RailBaltica" būvdarbu sākumu neatlikt tālāk par 2021. gadu, jo tad darbu radītais papildu pieprasījums ekonomikai var labi noderēt. Ir arī risks, ka šī projekta īstenotāji iestūrēs jau ļoti pārkarsušā darba tirgū, taču patīkamāk ir risināt ekonomikas pārkaršanas, nevis atdzišanas problēmas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,1%. Kopumā 2018. gadā ekonomika Latvijā ir augusi par 4,8%, kas ir straujākais pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā.

Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē 2018. gadā bija mājsaimniecību patēriņam un investīciju kāpumam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, pagājušajā gadā privātais patēriņš pieauga par 4,5%. Tas bija straujākais kāpums kopš 2013. gada.

Savukārt investīcijas 2018. gadā palielinājās par 16,4%, ko galvenokārt nodrošināja ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs (pieaugums gada laikā par 23%). To sekmēja lielais pieprasījums, kam pamatā ir Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes kāpums, kā arī privātās investīcijas dažādos būvniecības projektos. Investīciju jomā jāatzīmē arī salīdzinoši straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (par 11%). Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos, kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā, 2018. gadā palielinājās vien par 5%.

Turpina augt arī preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018. gadā sasniedza 17,3 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās. Salīdzināmās cenās, jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, preču un pakalpojumu eksports 2018. gadā auga par 1,4%. Straujākos tempos audzis ir preču eksports (par 2%). Lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu eksports. Tāpat būtiski pieauga mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī transportlīdzekļu eksports. Savukārt pakalpojumu eksports pērn pieauga par 1%, ko galvenokārt nodrošināja ienākumi no tūrisma un IKT pakalpojumu eksporta.

Nozaru griezumā 2018. gadā būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē bija būvniecības nozarei, kuras pieaugums par 21,4% nodrošināja gandrīz 1/3 daļu no visas izaugsmes. Nozīmīgs devums IKP pieaugumā pērn bija arī informācijas un komunikācijas pakalpojumiem (pieaugums par 13%), transporta un uzglabāšanas nozarei (kāpums par 5,3%), kā arī tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un citu komercpakalpojumu nozarēm.

Šogad tautsaimniecības attīstību ietekmēs nenoteiktībā ārējā vidē – tirdzniecības karu ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī iekšējie faktori – strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām piesardzīgā banku kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – stabila nodarbinātība un darba samaksas kāpums.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5%. Līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošināt būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Nozaru griezumā 2019. gadā apstrādes rūpniecībā saglabāsies izaugsme, tomēr pieauguma tempi nebūs strauji, ko noteiks situācija eksporta tirgos. Līdzīgi kā investīcijām, arī būvniecības nozarē pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018. gadā, taču joprojām salīdzinoši strauji.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir palielinājies par 4,8%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā gadu iepriekš un sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Par šādu strauju ekonomikas izaugsmi liecināja jau CSP pirms mēneša publiskotie dati par IKP ātro novērtējumu 2018. gada ceturtajā ceturksnī. Tagad ceturtā ceturkšņa dati ir vēl nedaudz koriģēti uz augšu, IKP salīdzinājumā ar 2017. gada ceturto ceturksni palielinoties par 5,1%.

"Vērtējot ekonomikas attīstību pagājušajā gadā un šā gada perspektīvas, 2018. gads Latvijas ekonomikai ir bijis ļoti veiksmīgs, pat neskatoties problēmām, kas iezīmējās atsevišķos sektoros. Tomēr 2019. gada perspektīvas vēl aizvien ir jāvērtē piesardzīgi, ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos pasaulē, īpaši eirozonā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Būtiskāko devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē pērn nodrošināja investīciju un būvniecības nozares straujais pieaugums. Līdz ar spēcīgi pieaugušajiem Eiropas Savienības fondu investīciju apjomiem, kā arī augot privāto investīciju aktivitātei, tai skaitā vairākos lielos tirdzniecības objektos kā "Ikea" un "Akropole", kopējā bruto pamatkapitāla veidošana pērn augusi par 16,4%, bet pievienotā vērtība būvniecības nozarē palielinājusies par 21,9%.

No nozarēm otrs lielākais devums ekonomikas izaugsmē bijis informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, kas gadā kopumā sasnieguši 13,0% pieaugumu. Lai gan šī nozare starp straujāk augošajām bijusi jau vairākus gadus, tik spēcīgs kāpums, īpaši gada pēdējos ceturkšņos tomēr ir pat nedaudz negaidīts. Veiksmīgāk nekā sākotnēji sagaidīts un kā lika domāt Krievijas kravu pārorientācijas plāni, 2018. gadā attīstījusies arī transporta nozare, kas ar 5,3% pieaugumu bijusi trešā lielākā ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāja. Pēc neveiksmīgā gada sākuma jau no gada vidus sāka būtiski palielināties Krievijas kravu, pirmkārt, ogļu tranzīts caur Latvijas ostām. Veiksmīgi darbojās arī lidosta Rīga, strauji audzējot pasažieru skaitu. Ļoti veiksmīgs 2018. gads bijis mežsaimniecības un mežizstrādes nozarei, kas sasniegusi 21% kāpumu, kamēr lauksaimniecības nozarē zemās graudu ražas dēļ piedzīvots 12% kritums salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Atšķirībā no iepriekšējā gada pērn mazāka loma ekonomikas izaugsmē bijusi apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozarēm. Apstrādes rūpniecība pēc 2017. gadā sasniegtā 8,0% kāpuma pērn uzrādījusi nedaudz pieticīgāku sniegumu, palielinoties vien par 2,7%. Tas saskan ar situāciju Latvijas ārējos tirgos, kur globālā ekonomikas izaugsme vairs nav tik strauja, kāda tā bija 2017. gadā, un 2018. gada laikā arvien palēninājusies. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm lielākie pieaugumi pērn bijuši koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru un elektronisko iekārtu ražošanā – par 5%, bet pārtikas produktu ražošana samazinājusies par 3%. Savukārt tirdzniecības nozarē 2018. gadā fiksēts tikai 2,1% pieaugums.

Turpinot samazināties nerezidentu apkalpošanai banku sektorā, finanšu un apdrošināšanas nozare 2018. gadā samazinājās par 7,3%. Arī šis rezultāts uzskatāms par labāku, nekā tika sagaidīts gada sākumā, aktualizējoties problēmām "ABLV bankā", un finanšu nozares kritums bijis mazāks nekā 2017. gadā, kad bija piedzīvota 18,9% lejupslīde.

No izlietojuma puses līdzās investīciju straujajam kāpumam 2018. gadā izaugsmi turpināja pozitīvi ietekmēt spēcīgais privātā patēriņa pieaugums – par 4,5% salīdzinājumā ar 2017. gadu, ko veicināja spēcīgais darba samaksas kāpums un bezdarba samazināšanās. Tajā pašā laikā eksporta pieaugums, tai skaitā arī vairāku vienreizēju faktoru kā zemās graudu ražas ietekmē, pērn bijis visai vājš, salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinoties tikai par 1,4%, un arī šogad būtiskāka loma ekonomikas izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam, nevis eksportam.

Jau vairāk nekā pusgadu pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes ir tikušas pastāvīgi pazeminātas, ko nosaka tādi faktori kā augošās protekcionisma tendences un jau ieviestās tirdzniecības sankcijas, neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, Vācijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, finanšu risku pieaugums Itālijā un Ķīnas izaugsmes palēnināšanās. No Latvijas iekšējiem riskiem jānorāda uz situāciju darba tirgū, kur vienlaikus ar augošo pieprasījumu samazinās darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un līdz šim nepietiekamajām investīcijām ražojošajās nozarēs. Tāpat arī finanšu pakalpojumu un tranzīta nozarēs šogad vairs nav pamata rēķināties ar neprognozēti labu sniegumu.

Pēc pašreiz aktuālajām Finanšu ministrijas prognozēm IKP 2019. gadā palielināsies par 3,2%. Investīciju pieauguma tempiem kļūstot nedaudz zemākiem, lai gan joprojām uzrādot visai spēcīgu pieaugumu tuvu pie 7%, par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku izvirzīsies privātais patēriņš, ko veicinās spēcīgi augošie iedzīvotāju ienākumi, kā arī bezdarba kritums un augošā nodarbinātība. Eksporta pieauguma tempi savukārt sagaidāmi salīdzinoši mēreni ap 3% apmērā, ko noteiks ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās pasaulē un Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Par lēnākiem izaugsmes tempiem signalizē arī jaunākie patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītāji, kur februārī ESI indekss ir pazeminājies gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, kur tas jau vairāk nekā gadu uzrāda lejupslīdošu tendenci.