Latvijas iedzīvotāju iesaiste nelegālajā darba tirgū ir augsta, liecina pētījums  (3)

Lietuvā šādi atbildēja nedaudz mazāk respondentu – 30%, Igaunijā – 25%, bet Zviedrijā tikai 7% respondentu. Kā uzsver Sauka "Labā ziņa attiecībā uz Latviju ir, ka situācija uzlabojas – pētījumā ar identisku metodoloģiju, kas tika veikts 2015. gadā, norādītais draugu un paziņu logs sasniedza par 4% vairāk – 36%". Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāji šādā veidā ēnu ekonomikā iesaistās tieši būvniecības nozarē. Visbiežāk (22% aptaujāto respondentu) norāda, ka mēnesī aploksnē tiek saņemti 301-500 eiro, savukārt 19% respondentu – robežās no 101-300 eiro, 13% respondentu – līdz 100 eiro.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (52% – 2018. gadā, 57% – 2015. gadā) atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pirkuši preces vai pakalpojumus bez čeka – tomēr no legāla pārdevēja. Proti, zinot, vai arī tiem ir bijušas aizdomas, ka ieņēmumi no to pārdošanas netiek deklarēti. Lietuvā šis rādītājs ir augstāks – 59%, bet Igaunija krietni zemāks – 36%, savukārt Zviedrijā – 27% (2018. gada dati). Visās trīs valstīs 4-5% respondentu norādīja, ka šādi rīkojas regulāri (vismaz 10 reizes mēnesī). Savukārt vidēji četri no 10 respondentiem Latvijā atbildēja, ka (pēdējo 12 mēnešu laikā) ir pirkuši preces, zinot, ka pārdevējs ir nelegāls (piemēram, nav reģistrējis darbību u.tml.). Lietuvā šādi rīkojušies nedaudz mazāk – 35% aptaujāto, Igaunijā – 28%, bet Zviedrijā – 14% respondentu (2018. gada dati). Pētījums parāda, ka visbiežāk no nelegāla pārdevēja Latvijā tikušas pirktas drēbes (28% respondent), pārtikas produkti (25%), medicīnas un skaistuma pakalpojumi, masāžas (24%), cigaretes (22%) un auto remonts (18%).

Pētījuma rezultāti norāda arī uz to, ka 37% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka pērk nelegālās cigaretes (43% Lietuvā, 33% Igaunijā, 30% Zviedrijā, bet 65% (!) Polijā). Aptaujas dati liecina, ka Latvijā vidēji nelegālo cigarešu patēriņš veido trešo daļu (33%) no kopējā iegādāto cigarešu apmēra, Lietuvā – 36%, Igaunijā – 22%. Savukārt 28% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka pērk nelegālu alkoholu, kas veido vidēji 18% no kopējā alkohola patēriņa. Atbilstoši pētījuma datiem, Lietuvā nelegālu alkoholu patērē 32%, Igaunijā – 35%, Zviedrijā – 33% iedzīvotāju. 31% Latvijas respondentu arī norāda, ka pērk nelegālo degvielu, kas veido 22% no kopējā degvielas patēriņa. "Lai arī pieejamie dati liecina par ļoti aktīvu un produktīvu tiesībsargājošo institūciju darbu šīs problēmas mazināšanā, akcīžu preču nelegālais patēriņš, kā to ir norādījuši arī citi iepriekš veiktie pētījumi, Latvijā joprojām ir būtisks izaicinājums un lielā mērā izskaidrojams ar ģeogrāfisko atrašanās vietu,", secina Sauka.

Pētījumā tika noskaidrots, ka par nelegāla rakstura pirkumiem Latvijas iedzīvotāji vidēji tērē mazāk salīdzinājumā ar citu aptaujāto valstu iedzīvotajiem. Proti, vidēji mēnesī Latvijas iedzīvotāji nelegāla rakstura pirkumos iztērē 75 eiro, Lietuvā – 80 eiro, Igaunijā – 85 eiro, bet Zviedrijā – pat 235 eiro. "Salīdzinot 2018. gada rezultātus un 2015. gada veiktā pētījuma datus, var secināt, ka naudas apjoms, kas tiek tērēts šāda rakstura pirkumos Latvijā ir pieaudzis par 32%, Lietuvā par 11%, Igaunijā par 32%. Lieki piebilst, ka pētījuma rezultāti skaidri parāda to, ka iesaistīšanās ēnu ekonomikā gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs joprojām ir samērā augsti tolerējama uzvedība, ko liela daļa sabiedrības atbalsta ar savu pirkumu – naudu," uzsver Sauka.

Galvenais iemesls nelegālas izcelsmes preču pirkšanai, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ir vēlēšanās nopirkt preces vai pakalpojumus lētāk (75% respondentu Latvijā, 89% – Lietuvā, 83% – Igaunijā). Turklāt 40-50% respondentu visās Baltijas valstīs apgalvo, ka cilvēki nezina, vai tiem nav svarīgi vai prece/ pakalpojums tiek pārdots legāli. Savukārt kā visbiežāko iemeslu, kāpēc iedzīvotāji nelegāli iesaistās darbā bez līgumattiecībām vai daļēji saņem algu aploksnē tika minēts tas, ka iedzīvotāji vienkārši vēlas saņemt lielāku algu (59% respondentu Latvijā; 64% – Lietuvā, 69% – Igaunijā).

Kā otrs būtiskākais iemesls tam, kāpēc iedzīvotāji nelegāli iesaistās darbā bez līgumattiecībām vai daļēji saņem algu aploksnē tika minēts, ka iedzīvotāji nereti paši izvēlas saņemt algu aploksnē. Šādi atbildēja 34% no aptaujātajiem Latvijā, 36% – Lietuvā un 29% – Igaunijā. Kā uzsver Sauka, "2015. gadā veiktajā pētījumā attiecīgais respondentu skaits, kas šādi atbildēja uz jautājumu Latvijā bija daudz mazāks – 19%. Tas liecina, ka problēma ir saasinājusies 2-3 gadu laikā, kam par pamatu, visticamāk, ir pietiekoši lielas iedzīvotāju daļas parādsaistības – gan, t.s., ātro kredīti, gan nenomaksāto alimentu u.tml.".

Kā vēl viens būtisks iemesls iesaistei nelegālās darbībās darba tirgū tika minēts tas, ka iedzīvotāji neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir vai nu slikti vai nepietiekami – šādi atbildēja 33% Latvijas respondentu, 28% – Lietuvas respondentu un 34% – Igaunijas respondentu. Sauka uzsver, ka "... tas, protams, nav labs rezultāts, tomēr daudz labāks par situāciju 2015. gadā, kad Latvijā šādi atbildēja 51% aptaujāto".

Šajā kontekstā respondentiem tika lūgts salīdzināt nodokļu apjomu Latvijā iepretim pakalpojumu apjomam un kvalitātei, ko tie saņem no valsts. Vērtējums tika veikts skalā no 1-10, kur 10 nozīmē, ka nodokļi ir ļoti augsti, un Latvijā aptaujātie deva vidējo vērtējumu 6,8. Igaunijā un Lietuvā vērtējums, attiecīgi – 6,9 un 7,3. Tomēr aptuveni viena ceturtā daļa Latvijas respondentu nodokļu apjoma un no valdības saņemto pakalpojumu attiecību vērtēja ar 10, bet 10% – 9, norādot uz to, ka par saņemtajiem pakalpojumiem no valdības tiek maksāti pārmērīgi augsti nodokļi. "Šajā jomā diemžēl ir redzams regress, jo 2015. gada pētījuma vidējais vērtējums Latvijā bija nevis 6,8, bet gan krietni labāks – 4,3). Arī kopējā Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar valdību ir ļoti zems: vidējais vērtējums 3,4 skalā no 1-10, kur 10 nozīmē ļoti augstu apmierinātību (3,5 – Lietuvā, 4 – Igaunijā, 5,3 – Zviedrijā). Iedzīvotāju kopējais apmierinātības līmenis ar valdības sniegtajiem pakalpojumiem visās valstīs, t.sk. Latvijā ir nedaudz augstāks: 4,3 Latvijā, 4,9 Lietuvā, 5,2 Igaunijā un 5,8 Zviedrijā).

Uzticēšanās valdībai un arī nodokļu iekasēšanas iestādēm ir cieši saistīta ar iedzīvotāju vispārējo iecietību attiecībā uz iesaistīšanos dažāda veida ēnu ekonomikas darbībā. Kā liecina pētījuma rezultāti, Latvijas iedzīvotāju attieksme pret krāpšanos ar nodokļu nomaksu ir vairāk negatīva nekā pozitīva. Proti, tā novērtēta ar 6,0, skalā no 1-10, kur 10 nozīmē, ka krāpšanās ar nodokļiem nekad nevar tikt attaisnota.

Visbeidzot pētījuma rezultāti parāda, ka divas trešdaļas (66%) respondentu Latvijā varētu apsvērt iespēju piedalīties ēnu ekonomikā (vairāk), ja viņu ienākumi krasi samazinātos un pasliktinātos to finansiālais stāvoklis. Rezultāti uzrāda, ka pie šādas situācijas 51% Latvijas aptaujāto respondentu (53% Lietuvas, 54% Igaunijas) apsvērtu iespēju vismaz daļu no savas algas saņemt "aploksnē", kamēr 43% apsvērtu iespēju iegādāties lētākas, nelegālas izcelsmes, preces (49% Lietuvā, 35% Igaunijā).

Šis pētījums balstās uz reprezentatīvām iedzīvotāju aptaujām, kuras veica "Springer Research" 2018. gada martā–aprīlī. Kopuma sešās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā un Zviedrijā tika aptaujāti 6055 iedzīvotāji, vecumā no 18-75 gadiem (vidēji 1000 iedzīvotāji katrā valstī).