Latvijas iedzīvotāju iesaiste nelegālajā darba tirgū ir augsta, liecina pētījums  (3)

Lietuvā šādi atbildēja nedaudz mazāk respondentu – 30%, Igaunijā – 25%, bet Zviedrijā tikai 7% respondentu. Kā uzsver Sauka "Labā ziņa attiecībā uz Latviju ir, ka situācija uzlabojas – pētījumā ar identisku metodoloģiju, kas tika veikts 2015. gadā, norādītais draugu un paziņu logs sasniedza par 4% vairāk – 36%". Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāji šādā veidā ēnu ekonomikā iesaistās tieši būvniecības nozarē. Visbiežāk (22% aptaujāto respondentu) norāda, ka mēnesī aploksnē tiek saņemti 301-500 eiro, savukārt 19% respondentu – robežās no 101-300 eiro, 13% respondentu – līdz 100 eiro.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (52% – 2018. gadā, 57% – 2015. gadā) atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pirkuši preces vai pakalpojumus bez čeka – tomēr no legāla pārdevēja. Proti, zinot, vai arī tiem ir bijušas aizdomas, ka ieņēmumi no to pārdošanas netiek deklarēti. Lietuvā šis rādītājs ir augstāks – 59%, bet Igaunija krietni zemāks – 36%, savukārt Zviedrijā – 27% (2018. gada dati). Visās trīs valstīs 4-5% respondentu norādīja, ka šādi rīkojas regulāri (vismaz 10 reizes mēnesī). Savukārt vidēji četri no 10 respondentiem Latvijā atbildēja, ka (pēdējo 12 mēnešu laikā) ir pirkuši preces, zinot, ka pārdevējs ir nelegāls (piemēram, nav reģistrējis darbību u.tml.). Lietuvā šādi rīkojušies nedaudz mazāk – 35% aptaujāto, Igaunijā – 28%, bet Zviedrijā – 14% respondentu (2018. gada dati). Pētījums parāda, ka visbiežāk no nelegāla pārdevēja Latvijā tikušas pirktas drēbes (28% respondent), pārtikas produkti (25%), medicīnas un skaistuma pakalpojumi, masāžas (24%), cigaretes (22%) un auto remonts (18%).