Ekonomisti: drūmāks skats uz nākotni Eiropā var papildināt izaicinājumu klāstu Latvijas uzņēmējiem  (23)

Izmaiņas ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15,3%, samazinoties hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomam. Savukārt produkcijas apjoma pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – par 3,6% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,4%.

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē janvārī gada griezumā veidoja lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde (pieaugums par 9,3%). Ievērojams devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija arī elektrisko iekārtu (+23,7%) un iekārtu, mehānismu un mašīnu ražošanai (+30,1%). Pieaugums bija vērojams arī automobiļu un piekabju ražošanai (+10,1%) un poligrāfijai (+11,2%), skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Finanšu ministrijā norāda, ka jaunākie Eiropas Komisijas publicētie Ekonomikas sentimenta rādītāji (ESI) liecina, ka šā gada februārī Latvijas rūpnieku noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, tomēr tas joprojām ir krietni labāks nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Savukārt Eiropas Savienības kopējais ESI indekss uzrāda kritumu jau kopš pērnā gada jūnija. Tāpat lejupslīdoša tendence ir arī Eiropas Savienības rūpniecības konfidences rādītājam, kas atspoguļojās krītošajos apstrādes rūpniecības izlaides rezultātos Eiropas Savienībā 2018. gada nogalē. Tajā pašā laikā Latvijas un Baltijas kaimiņvalstu apstrādes rūpniecības sniegums bija labs, un līdz šim to būtiski neietekmēja ekonomiskās izaugsmes un rūpniecības palēnināšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs.

"Arī iepriekš, kamēr eirozonas uzņēmēji pamazām sašļuka, Latvijas uzņēmēji jutās gana labi un savas tirgus daļas eksportā uz ES – lielāko noieta tirgu – pērn pat nedaudz kāpināja. Tāpat straujā izaugsme Latvijā pērn balstīja vietējo pieprasījumu un optimismu. Tomēr aizvien drūmāks skats uz nākotni eirozonā un lēnāka izaugsme šeit pat var papildināt jau tā esošo izaicinājumu klāstu Latvijas uzņēmējiem. Proti, piedāvājuma puses izaicinājumiem – darbaspēka trūkumam un ražošanas jaudu nepietiekamībai – šogad, visticamāk, piepulcēsies izaicinājumi, ko radīs vājāks pieprasījums un nenoteiktība," teic "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi 2019. gada janvārī pieauguši par 3,6% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir caurmērā līdzīgs ātrums kādā ražošanas apjomi tika kāpināti vidēji mēnesī pērn. Joprojām starp izaugsmes virzītājiem izteikti dominē kokrūpniecība, savukārt pārtikā turpinās stagnācija. Straujš kāpums un būtisks devums kopējā izaugsmē bijis arī nozarēs, kas pērn kāpināja apjomus par ceturto daļu – elektrisko iekārtu (+24% gada laikā janvārī) un auto detaļu ražošanā (+10%). Arī apgrozījuma gada izaugsme saglabājas strauja aptuveni 11% apmērā gan eksportā, gan vietējā tirgū. Līdz ar to jaunākie dati būtiski atšķirīgas tendences neiezīmē, un joprojām šogad varam gaidīt līdzīgu apstrādes rūpniecības apjomu kāpumu kā pērn, proti, 3-3,5% apmērā.

Jaunākie apstrādes rūpnieku noskaņojuma rādītāji Latvijā joprojām ataino caurmērā stabilu labsajūtu, ko arī apliecina gan apjomu, gan apgrozījuma kāpuma rādītāji. Eirozonas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs (iepirkumu menedžeru indekss) savukārt paver mazāk pozitīvu ainu. Šī gada februāris nu jau iezīmējies ar kritumu sektorā – pirmo reizi kopš 2013. gada vidus. Nenoteiktība saistībā ar tirdzniecības saspīlējumiem un Apvienotās Karaliste izstāšanos no ES, kā arī pesimistiskāks skats uz pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvām šogad dzeļ eirozonas lielāko valstu ražotājiem.

Tas gan nenozīmē, ka pesimisms tūliņ atceļos uz Latviju. Arī iepriekš, kamēr eirozonas uzņēmēji pamazām sašļuka, Latvijas uzņēmēji jutās gana labi un savas tirgus daļas eksportā uz ES – lielāko noieta tirgu – pērn pat nedaudz kāpināja. Tāpat straujā izaugsme Latvijā pērn balstīja vietējo pieprasījumu un optimismu. Tomēr aizvien drūmāks skats uz nākotni eirozonā un lēnāka izaugsme šeit pat var papildināt jau tā esošo izaicinājumu klāstu Latvijas uzņēmējiem. Proti, piedāvājuma puses izaicinājumiem – darbaspēka trūkumam un ražošanas jaudu nepietiekamībai – šogad, visticamāk, piepulcēsies izaicinājumi, ko radīs vājāks pieprasījums un nenoteiktība.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2019. gada janvārī gan pēc neizlīdzinātiem, gan pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 3,6% lielāki nekā pirms gada.

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē janvārī gada griezumā veidoja lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde (pieaugums par 9,3%). Ievērojams devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija arī elektrisko iekārtu (+23,7%) un iekārtu, mehānismu un mašīnu ražošanai (+30,1%). Pieaugums bija vērojams arī automobiļu un piekabju ražošanai (+10,1%) un poligrāfijai (+11,2%).

Savukārt 2019. gada sākumā samazinājās nemetālisko minerālu ražošanas apjomi (samazinājums par 8,6%), kā arī dzērienu (-10,8%), apģērbu, (-19,8%) un mēbeļu ražošanas (-10,2%) apjomi.

2019. gada janvārī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās (+10,9%) pieauga straujāk nekā izlaides apjomi. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 10%, savukārt nedaudz straujāk auga eksportētajās produkcijas apjomi – par 11,4 %.

Sagaidām, ka arī turpmākajos mēnešos izaugsme apstrādes rūpniecībā saglabāsies, un kopumā gadā pieauguma tempi varētu būt līdzīgi kā 2018. gadā. Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežos situācija eksporta tirgos, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES valstīs 2019. gadā būs nedaudz lēnāki nekā pirms gada. Eksporta dinamiku ierobežos arī vājais pieprasījums NVS tirgū. Nozīmīgs eksporta attīstības virziens ir trešās valstis, bet pašlaik to īpatsvars eksporta struktūrā joprojām ir salīdzinoši neliels. Kopumā nenoteiktība ārējos tirgos neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos.

Šis gads Latvijas rūpniecībā ir iesācies ar ražošanas apjomu kritumu, nozares izlaidei janvārī gada griezumā samazinoties par 1,8%, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējā gadā kopumā, arī šā gada janvārī rūpniecību negatīvi ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora kritums. Tikmēr ieguves rūpniecībā un apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme.

Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada janvārī bija par 3,6% augstāka nekā pirms gada, kas ir pat nedaudz spēcīgāka izaugsme nekā iepriekšējā gadā kopumā, kad nozares izaugsme veidoja 3,4%. Apstrādes rūpniecības izaugsmi janvārī pamatā nodrošināja kokrūpniecība, koksnes un koka izstrādājumu ražošanai gada griezumā uzrādot izcilu izaugsmi 9,3% apmērā. Arī šā gada sākumā, tāpat kā 2018. gada laikā, turpina pieaugt kokmateriālu cenas, tādējādi šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi koksnes un koka izstrādājumu apgrozījumam pieaugot par 22,3%.

Lielisku sniegumu šā gada sākumā uzrādīja arī mašīnbūvi pārstāvošās apakšnozares. Piemēram, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, palielinājās par 30,2%, elektrisko iekārtu ražotāji kāpināja izlaidi par 23,7% un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražotāji – par 10,2%. Lēnāku, tomēr joprojām labu izaugsmi uzrādīja metālapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomiem gada griezumā pieaugot par 3,1%.

Ražošanas apjomu kāpums 2019. gadā turpinājās arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kur janvārī tika reģistrēta izaugsme 5% apmērā. Šī apakšnozare ir ar salīdzinoši nelielu īpatsvaru apstrādes rūpniecībā, 2018. gadā veidojot 3,5% no kopējās nozares izlaides, taču to pārstāv atsevišķi ambiciozi un strauji augoši uzņēmumi, kuri veicina ķīmiskās rūpniecības attīstību Latvijā, tādējādi nodrošinot arī apakšnozares īpatsvara pieaugumu apstrādes rūpniecībā. Kā viens no tādiem uzņēmumiem ir minams higiēnas preču ražotājs SIA "iCotton", kurš 2018. gadā ir palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 30% un kurš jau šogad sāks investīciju projektus 5,7 miljonu eiro apmērā, būvējot jaunu ražošanas ēku un iegādājoties ražošanas iekārtas. Šie ieguldījumi ļaus nostiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas un vēl vairāk kāpināt apgrozījumu.

Janvārī ražošanas apjomu pieaugums tika reģistrēts arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (+11,2% gada griezumā), tekstilizstrādājumu ražošanā (+6,5%), kā arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē (+2,5%). Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi saglabājās iepriekšējā gada janvāra līmenī.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm neliels izlaides samazinājums turpinājās pārtikas produktu ražošanā – par 0,5% salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri. Ārējā pieprasījuma vājināšanās noteica būvmateriālu ražošanas kritumu, nemetālisko minerālu izstrādājumu izlaidei gada griezumā samazinoties par 8,7%. Par 19,8% saruka apģērbu ražošana, dzērienu ražošana bija par 10,8% zemāka nekā pirms gada un par 10,2% samazinājās mēbeļu ražošanas apjomi.

Elektroenerģija un gāzes apgāde, kas noteica rūpniecības kopējo samazinājumu, šā gada janvārī uzrādīja ievērojami zemāku izlaides līmeni nekā pērnā gada janvārī, sarūkot par 15,3%. Nozares kritumu izraisīja būtisks saražotās elektroenerģijas samazinājums hidroelektrostacijās, kamēr koģenerācijas staciju ražošanas apjomi turpināja palielināties.

Jaunākie Eiropas Komisijas publicētie Ekonomikas sentimenta rādītāji (ESI) liecina, ka šā gada februārī Latvijas rūpnieku noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, tomēr tas joprojām ir krietni labāks nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Savukārt Eiropas Savienības kopējais ESI indekss uzrāda kritumu jau kopš pērnā gada jūnija. Tāpat lejupslīdoša tendence ir arī Eiropas Savienības rūpniecības konfidences rādītājam, kas atspoguļojās krītošajos apstrādes rūpniecības izlaides rezultātos Eiropas Savienībā 2018. gada nogalē. Tajā pašā laikā Latvijas un Baltijas kaimiņvalstu apstrādes rūpniecības sniegums bija labs, un līdz šim to būtiski neietekmēja ekonomiskās izaugsmes un rūpniecības palēnināšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs.