Izmaksas par mājokļa uzturēšanu turpinās augt, stimulējot inflāciju, vērtē ekonomisti  (42)

"Šobrīd visbūtiskāk patēriņa cenas Latvijā ietekmē straujais darbu algu kāpums un akcīzes nodokļu palielinājumi. Vidējā darba alga Latvijā pērn augusi par 8,4%, un tā rezultātā februārī pakalpojumu cenas Latvijā ir palielinājušās par 2,9%. Tikmēr ārējo faktoru ietekme uz patēriņa cenām šogad ir daudz mazāka nekā tā ir bijusi iepriekšējos gados," norāda "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Dainis Gašpuitis papildina, ka priekšplānā par inflāciju veicinošu faktoru ir kļuvusi maksa par mājokli – dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, īres maksa un kanalizācijas pakalpojumi. Šo pakalpojumu sadārdzināšanās ietekmi vērosim arī turpmākajos gada mēnešos, jo ierobežotā konkurence šajos segmentos un labvēlīgie nosacījumi ekonomikā dod iespēju pārvirzīt izmaksu kāpumu uz patērētājiem.

"2018. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi auguši par 8,8% gada laikā, salīdzinot ar 1,7% vidēji periodā no 2013.-2017. gadam. Par spīti straujākam kāpumam saruka ienākumu īpatsvars, ko mājsaimniecība tērēja mājokļa uzturēšanai 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka rīcībā esošie ienākumi vidējai mājsaimniecībai auguši straujāk nekā mājokļa uzturēšanas izmaksas, kas ir pozitīvi, jo vairāk naudas atliek citiem tēriņiem," skaidro "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Finanšu ministrijā, sagaida, ka 2019. gada pirmajā pusē inflācijas līmenis kopumā gada griezumā vidēji svārstīsies ap 3%. Gan preču, gan pakalpojumu cenu pieaugums būs aptuveni vienā līmenī un būs tuvu 3%. Preču cenu izmaiņu ietekmēs alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, kā arī maizes un graudaugu cenu kāpums. Savukārt pakalpojumus galvenokārt ietekmēs komunālo pakalpojumu cenu pieaugums. Papildu tam noturīgs privātais pieprasījums, ko stimulē augsta aktivitāte darba tirgū, un darba samaksas kāpums palielinās cenas arī atpūtas, restorānu un kultūras pakalpojumiem.

Latvijā turpinās mērens patēriņa cenu pieaugums, un februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šobrīd visbūtiskāk patēriņa cenas Latvijā ietekmē straujais darba algu kāpums un akcīzes nodokļu palielinājumi. Vidējā darba alga Latvijā pērn augusi par 8,4%, un tā rezultātā februārī pakalpojumu cenas Latvijā ir palielinājušās par 2,9%. Tikmēr ārējo faktoru ietekme uz patēriņa cenām šogad ir daudz mazāka nekā tā ir bijusi iepriekšējos gados, un februārī degvielas, kā arī pārtikas cenas Latvijā palielinājās vien par attiecīgi 0,5% un 1%.

No pakalpojumiem februārī visstraujākie cenu pieaugumi bija vērojami kultūras pasākumiem, kā arī ēdināšanas un frizētavu pakalpojumiem, kuru cenas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri augušas par attiecīgi 4,9%, 4,3% un 3,7%. Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar darba algas kāpumu, jo šajās sfērās tas pērn pārsniedza pat 10%, un pakalpojumos ir ierobežots potenciāls kaut kāda veida automatizācijai vai citiem produktivitāti veicinošiem pasākumiem, kas spētu kompensēt darbaspēka izmaksu pieaugumu. Vienlaikus cenu kāpums šobrīd nav vērojams ne tuvu visās pakalpojumu jomās, un, piemēram, telekomunikāciju cenas februārī augušas vien par 1,4%, savukārt apdrošināšanas cenas pat kritušās par 0,7%, lai gan iepriekšējos divos gados šo pakalpojumos cenas diezgan būtiski palielinājās.

Bez pakalpojumiem februārī ievērojami kāpušas ar mājokļa uzturēšanu saistītās izmaksas. Salīdzinājumā ar 2018. gada februāri tās Latvijā augušas par 6,2%, ko lielā mērā noteica elektroenerģijas, gāzes un cietā kurināmā cenu kāpums par attiecīgi 7,7%, 19,9% un 8,4%. Šie pieaugumi gan nav saistīti ar darba algām un to kāpums ar novēlošanos atspoguļo energoresursu cenu pieaugumu pasaulē iepriekšējos gados. Ar mājokli saistīto cenu kāpums turpināsies vēl aprīlī, kad plānots palielināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, taču pēc tam šim cenu pieaugumam vajadzētu sākt mazināties. Pasaules tirgos naftas cenas ir stabilizējušās – ap 65 ASV dolāriem par brenta barelu, un degvielas cenas Latvijā februārī faktiski palikušas pērnā gada līmenī.

Līdz ar naftas cenām arī pārtikas cenā pasaulē ir salīdzinoši stabilas jau kopš pērnā gada vidus, kā rezultātā pārtikas cenas Latvijā februārī augušas vien par 1,0% salīdzinājumā ar 2018. gada februāri. No pārtikas cenām februārī lielākais cenu kāpums fiksēts maizei un graudaugiem (+5,9% pret iepriekšējo gadu), un dārzeņiem (+13,5%), savukārt akcīzes pieauguma rezultātā alkohola cenas kāpušas par 8,4%. Vienlaikus februārī samazinājušās cenas piena produktiem (-3,2%), tējai un kafijai (-4,9%), kā arī augļiem (-5,8%). Šīs visas izmaiņas lielā mērā atspoguļo cenu tendences globālajos tirgos. Protams, pārtikas pārstrādātāji arī saskaras ar straujo darba algu pieaugumu, kas rada spiedienu palielināt cenas, taču kopumā līdz šī gada vasarai es nesagaidu būtiskas izmaiņas pārtikas cenās Latvijā.

Ņemot vērā salīdzinoši zemo bezdarba līmeni un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita mazināšanos, šobrīd nav pamata domāt, ka tuvākajos gados algu kāpums Latvijā varētu būtiski mazināties. Tādēļ iekšējā ekonomikā noteikti jārēķinās ar pakāpenisku pakalpojumu cenu pieaugumu, kas lielā mērā noteiks inflācijas tendences Latvijā arī turpmāk. Papildus tam no šī gada marta atkal ir palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, un aprīlī gaidāms siltumenerģijas tarifu pieaugums Rīgā. Taču energoresursu cenas pasaulē šobrīd ir stabilizējušās zemākā līmenī nekā pērn, tādēļ inflācijai Latvijā tuvākajā laikā nevajadzētu palielināties. Pēc manām prognozēm, šī gada vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 2,5-2,6%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada līmenim.

Šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%, gada inflācija sasniedza 2,9%. Gada laikā lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.

Šobrīd inflāciju veidojošie faktori norāda, ka sadzīves sadārdzināšanās iepriekšējos gados uzņemtajā tempā turpināsies. Nekādi negatīvi nosacījumi, kas liktu inflācijai būtiski aktivizēties, nav manāmi. Globālās izaugsmes palēnināšanās nozīmē arī slābana ārējā spiediena saglabāšanos, kas pamatā nozīmē, ka preču cenu kāpums būs mērens. Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos. Priekšplānā par inflāciju veicinošu faktoru ir kļuvusi maksa par mājokli – dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, īres maksa un kanalizācijas pakalpojumi. Šo pakalpojumu sadārdzināšanās ietekmi vērosim arī turpmākajos gada mēnešos, jo ierobežotā konkurence šajos segmentos un labvēlīgie nosacījumi ekonomikā dod iespēju pārvirzīt izmaksu kāpumu uz patērētājiem. Savas korekcijas viesušas arī energoresursu cenu izmaiņas, un ir sarežģīti noprognozēt kādi apstākļi tirgū būs rudenī. Šā gada naftas cenas prognoze ir 60-65 ASV dolāri par barelu. Tomēr tirgū ir pazīmes, ka naftas cena var pacelties līdz 70 ASV dolāriem. Sagaidāms, ka mēreni turpinās kāpt arī pārtikas cenas. Tātad – kaut inflācijas kāpums būs iepriekšējo gadu līmenī, sabiedrisko pakalpojumu cenu pieaugums būs pamanāmāks un sabiedrībā uzturēs jutīgu uztveri pret inflāciju. Šā gada inflācijas prognoze ir 2,6%.

Šī gada februārī gada inflācijas temps bijis 2,9%, šādā ātrumā augot gan preču, gan pakalpojumu cenām. Gada inflācijas rādītāji šobrīd atbilst sagaidītajai patēriņa cenu dinamikai – tuvu 3% gada pirmajos mēnešos ar lejupejošu tendenci no gada vidus līdz gada beigām. "Swedbank" prognoze gada vidējai inflācijai ir 2,5% – tāds pats cenu kāpums kā pērn.

Februārī gada laikā galvenais cenu paaugstinošais faktors bijis ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums. Līdzīga aina saglabāsies visa gada garumā bāzes efektu dēļ. Proti, pat ja no mēneša uz mēnesi mājokļu preču un pakalpojumu cenas nemainīsies, gada griezumā tām vienalga būs lielākā ietekme uz kopējo inflācijas rādītāju cenu kāpuma dēļ pašā gada sākumā. Lēnāks cenu kāpums gada otrajā pusē, visticamāk, būs saistīts ar mazākām transporta izmaksām, ja "Brent" naftas cena eiro izteiksmē saglabāsies ap šī brīža līmeni.

Šogad par ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem maksāsim vairāk absolūtā izteiksmē, jo pieaugušas, piemēram, elektrības, gāzes, atkritumu apsaimniekošanas cenas, bet vai arī relatīvi vairāk? Vakar Centrālā statistikas pārvalde publicēja pārskatu par mājokļa uzturēšanas izdevumiem pērn. Lai gan šie rādītāji ietver nedaudz plašāku izdevumu loku nekā inflācijas mājokļu preču un pakalpojumu kategorija, tomēr sagaidāmais cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem var ļaut noprast, kā uzturēšanas izdevumi varētu mainīties šogad. 2018. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi auguši par 8,8% gada laikā, salīdzinot ar 1,7% vidēji periodā no 2013.-2017. gadam. Par spīti straujākam kāpumam saruka ienākumu īpatsvars, ko mājsaimniecība tērēja mājokļa uzturēšanai 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka rīcībā esošie ienākumi vidējai mājsaimniecībai auguši straujāk nekā mājokļa uzturēšanas izmaksas, kas ir pozitīvi, jo vairāk naudas atliek citiem tēriņiem. Tomēr, lai gan īpatsvars saruka, tas bija ļoti lēni. Ja no 2013. gada līdz 2017. gadam mājokļa uzturēšanai tērētā ienākumu daļa samazinājās no 17,3% līdz 13,5%, tad 2018. gadā šī daļa saruka vairs tikai līdz 13,4%. Runājot par šo gadu, mājokļu preču un pakalpojumu cenu kāpums varētu būt straujāks nekā pērn, bet neto algu pieaugums – lēnāks. Lai gan darba alga nav vienīgais mājsaimniecību ienākums, tas tomēr liek domāt, ka mājokļu uzturēšanai tērētā ienākumu daļa varētu saglabāties tuvu esošajam līmenim vai pat nedaudz pieaugt.

Lai arī šā gada februārī patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās vien par 0,1%, tomēr gada laikā inflācijas līmenis ir izteiktāks un sasniedza 2,9%. Jāatzīmē, ka šā gada janvārī patēriņa cenu pieaugums gada griezumā bija tieši 3%. Tādējādi 2019. gada pirmajos divos mēnešos inflācijas līmenis saglabājies stabils un turas ap 3%.

Patēriņa cenu paaugstinošie faktori šā gada februārī bija līdzīgi iepriekšējām mēnesim un kopumā ir saistīti ar cenu pieaugumu ar mājokļa uzturēšanas saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumu, it īpaši komunālajiem pakalpojumiem. Papildus tam vidējo cenu līmeni paaugstināja augstākas alkohola un tabakas cenas, kā arī restorānu un citu atpūtas pakalpojumu cenu sadārdzinājums.

Lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu februārī noteica komunālo pakalpojumu cenu kāpums. Gāze bija par 19,9% dārgāka nekā pērnā gada februārī. Tik strauju cenu palielinājumu ietekmēja divi faktori. Pirmkārt, ar 2019. gada 1. janvāri spēkā ir stājušies jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma. Otrkārt, gāzes cenu ietekmēja pērnā gada straujais naftas cenu pieaugums pasaulē. Ņemot vērā gāzes tarifu noteikšanas metodoloģiju mājsaimniecībām, energoresursu cenu kāpuma ietekme pasaules biržās uz gāzes cenām Latvijā atspoguļojas vēlāk. Tādējādi gāzes cenu pieaugums tuvu 20%, kā tas bija šā gada janvārī un februārī, saglabāsies visu pusgadu, jo tarifi tiek pārskatīti tikai divas reizes gadā, proti, janvārī un februārī.

Būtiski sadārdzinājās arī pārējie mājokļa uzturēšanas pakalpojumi. Atkritumu savākšana bija par 16,3% dārgāka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, ko ietekmēja palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, sākot no šā gada 1. janvāra. Savukārt ūdensapgādes pakalpojumu cenu kāpumu par 14,1% ietekmēja jaunie SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kuri stājās spēkā no 2018. gada 1. jūnija. Ņemot vērā bāzes efektu, paaugstinoša ietekme uz inflāciju saglabāsies līdz šā gada maijam.

Cenu kāpums kopumā par 7,7% salīdzinājumā ar 2018. gada februāri fiksēts arī elektroenerģijai. To pamatā noteica būtisks elektroenerģijas pērnā gada cenu pieaugums Nord Pool Spot biržā, kas bija ņemts vērā, slēdzot jaunus līgumus par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam.

Paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām februārī atstāja arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 7,3% un 10,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri. Lielā mērā pieaugumu noteica akcīzes nodokļa likmes celšana vēl pērnā gada martā alkoholam un jūlijā cigaretēm. Taču, attiecībā uz tabakas izstrādājumu cenu pieaugumu, pamatojoties uz nemainīgo nodokļu likmju saskaņotā patēriņa cenu pārmaiņu datiem, augstākas akcīzes nodokļa likmes vien neizskaidro fiksēto pieaugumu februārī. Tas nozīmē, ka arī citi faktori palielināja tabakas un cigarešu cenas.

Pārtikas produktu cenas, kas veido nedaudz vairāk nekā piekto daļu no mājsaimniecību patēriņa groza, šā gada februārī gada griezumā pieauga par 1,3%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējo cenu, šā gada pirmajos divos mēnešos pārtikas produktu cenas nedaudz paātrinājās, ko galvenokārt ietekmēja netipiski sausie laika apstākļi pērnā gada vasarā Eiropā. Sausums negatīvi ietekmēja graudaugu un atsevišķu dārzeņu ražu apjomu, tajā skaitā arī Latvijā, tāpēc likumsakarīgi, ka tas atstāj paaugstinošu ietekmi uz cenām. Piemēram, šā gada februārī maize bija par 8,6% dārgāka, graudaugi par 7,5%, bet svaigi dārzeņi par 13,5%. Taču atsevišķu importēto pārtikas preču cenas samazinājās, piemēram, kafija un cukurs bija attiecīgi par 6,8% un 10,0% lētāki nekā pirms gada. Lētāki par 2,7% bija arī piena produkti.

Sagaidāms, ka 2019. gada pirmajā pusē inflācijas līmenis kopumā gada griezumā vidēji svārstīsies ap 3%. Gan preču, gan pakalpojumu cenu pieaugums būs aptuveni vienā līmenī un būs tuvu 3%. Preču cenu izmaiņu ietekmēs alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, kā arī maizes un graudaugu cenu kāpums. Savukārt, pakalpojumus galvenokārt ietekmēs komunālo pakalpojumu cenu pieaugums. Papildus tam noturīgs privātais pieprasījums, ko stimulē augsta aktivitāte darba tirgū, un darba samaksas kāpums palielinās cenas arī atpūtas, restorānu un kultūras pakalpojumiem.