Kokizstrādājumu eksportu stimulē 'Brexit', risks – bezvienošanās izstāšanās, vērtē ekonomisti  (20)

Finanšu ministrijā skaidro, ka eksporta datu analīze liecina, ka, izslēdzot no kopējās preču eksporta vērtības turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājumu uz ASV 41,1 miljona eiro apmērā, preču eksports gada griezumā būtu pieaudzis par 3,8%.

Attiecībā uz turboreaktīvo dzinēju reeksportu ir jāatzīmē, ka tas ir saistīts ar Latvijas aviokompānijas jauno lidmašīnu piegādi un to tālāko tehnisko apkalpošanu, pakāpeniski atjaunot savu floti. Veicot lidmašīnu testēšanu un apkopi, to dzinēji tika aizsūtīti atpakaļ uz rūpnīcu, tādējādi ietekmējot ārējās tirdzniecības datus.

"Šobrīd eksports lielākoties turas uz kokrūpnieku pleciem. Protams, eksporta vērtības kāpumam talkā nācis ir produkcijas cenas kāpums (pērn vidēji par 9%), bet, lai gan ne tik žilbinoši straujš, arī apjomu kāpums ir spēcīgs. Par to liecina arī spēcīgais koka un tā izstrādājumu ražošanas apjomu pieaugums (+9,3% janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš). Janvārī kokrūpnieku eksportu galvenokārt veicināja straujāks eksporta kāpums uz Apvienoto Karalisti, kas, visticamāk, skaidrojams ar krājumu veidošanu Apvienotajā Karalistē, nodrošinoties pret iespējamu valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas nozīmētu īslaicīgus preču plūsmas traucējumus," analizē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Par Latvijas eksporta perspektīvām šajā gadā piesardzīgs ir "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Lietuvā un Igaunijā janvārī turpinājās laba izaugsme, taču pasaules tirdzniecībā pērnā gada decembrī fiksēts straujākais kritums kopš 2009. gada, ražotāju eksporta pasūtījumi pasaules vadošajās ekonomikās mazinās un Āzijas valstu eksporta rādītāji janvārī, kā arī februārī bijuši izteikti negatīvi. Papildus tam joprojām nav atrisināti tirdzniecības strīdi starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas Savienību, un ekonomikas izaugsme eirozonā bremzējas jau kopš pērnā gada sākuma. Pie ārējiem riskiem joprojām nevaram izslēgt arī Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas vistiešāk ietekmētu Latvijas kokrūpniekus.

Šis gads Latvijas eksportā sācies ar nelielu kritumu, preču eksportam samazinoties par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, kas ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad Latvijas preču eksportā fiksēts kritums. Tas kopā ar tikai 1,2% pieaugumu tirdzniecībā, kā arī 1,8% kritumu rūpniecībā janvārī iezīmē visnotaļ lēnu gada sākumu arī Latvijas ekonomikā kopumā.

Janvārī kopējo eksporta samazinājumu nespēja kompensēt pat 31,3% pieaugums koka izstrādājumu eksportā, kas ir lielākā Latvijas preču eksporta grupa. Šajā pieaugumā gan lielu lomu turpina spēlēt augstās kokmateriālu cenas, un, pēc maniem aprēķiniem, koksnes cenu kāpums pērn veidoja aptuveni vienu piekto daļu no visa Latvijas preču eksporta pieauguma. Bez koka produktiem janvārī pieauga arī transportlīdzekļu (+10,9% pret iepriekšējo gadu) un optisko iekārtu (+16,4%) eksports, taču citās preču kategorijās eksportā pārsvarā vērojami kritumi.

Lai arī augstās kokmateriālu cenas kopumā veicinājušas Latvijas eksporta pieaugumu, mēbeļu ražotājus tās drīzāk ietekmējušas negatīvi, jo uzņēmēji nespēj nodot šo cenu kāpumu gala patērētājiem un tā rezultātā janvārī Latvijas mēbeļu eksports samazinājās par 7,9%. Tāpat eksporta rādītājos joprojām jūtama ietekme no pērnā gada sliktās ražas, graudu eksportam samazinoties par 6,9%. Taču kopumā ne pārāk iepriecinošā aina eksportā janvārī ir vairāk saistīta ar reeksportu un lielākie eksporta samazinājumi fiksēti mehānismu un iekārtu (-46,3%), naftas produktu (-13%), kā arī dzelzs un tērauda (-55,4%) eksportā, kas īsti neraksturo norises Latvijas ekonomikā.

Par Latvijas eksporta perspektīvām šajā gadā gan esmu piesardzīgs. Lietuvā un Igaunijā janvārī turpinājās laba izaugsme, taču pasaules tirdzniecībā pērnā gada decembrī fiksēts straujākais kritums kopš 2009. gada, ražotāju eksporta pasūtījumi pasaules vadošajās ekonomikās mazinās un Āzijas valstu eksporta rādītāji janvārī, kā arī februārī bijuši izteikti negatīvi. Papildus tam joprojām nav atrisināti tirdzniecības strīdi starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas Savienību, un ekonomikas izaugsme eirozonā bremzējas jau kopš pērnā gada sākuma. Pie ārējiem riskiem joprojām nevaram izslēgt arī Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas vistiešāk ietekmētu Latvijas kokrūpniekus.

Tas viss kopumā Latvijas uzņēmējiem veido sliktāko ārējo vidi pēdējo triju gadu laikā un noteikti ierobežos mūsu eksporta iespējas šogad. Tāpat būtisks faktors eksportā šogad būs koksnes cenu dinamikai, kas drīzāk varētu mazināties un koka izstrādājumu eksports gada otrajā pusē varētu būt arī negatīvs. Vienlaikus maz ticams, ka lauksaimniecībā šis gads varētu būt tik pat slikts kā iepriekšējais, tādēļ gada otrajā pusē gaidāms pieaugums pārtikas produktu eksportā un līdz ar to Latvijas eksportā kopumā šogad varētu būt neliels viencipara pieaugums.

Preču eksports eiro izteiksmē janvārī saruka jau otro mēnesi pēc kārtas. Eksporta vērtība samazinājās par 0,6% jeb 6 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērno janvāri. Eksporta kritums galvenokārt koncentrējās divās produktu grupās, proti, turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju (-41 miljons eiro), kā arī metālu un to izstrādājumu sadaļā (-25 miljoni eiro). Tomēr kritums bija vērojams arī citās preču grupās, piemēram, pārtikas un naftas produktos. Šo kritumu daļēji spēja kompensēt lieliskais koka un tā izstrādājumu eksports – kāpums par 31% jeb 50 miljoniem eiro.

Eksporta svārstības dažādu turbo dzinēju kategorijā rakstura ziņā līdzinās reeksportam, kas neatspoguļo ekonomiskās aktivitātes pārmaiņas Latvijā. Liela reeksporta daļa ir arī, piemēram, naftas produktu un metālu eksportā, bet to ir grūtāk noteikt. Ja izņemam ārā turbo dzinēju efektu, tad eksports janvārī ir audzis par 30-35 miljoniem eiro. Tad situācija jau izskatās mazliet labāk. Tomēr eksportā izaicinājumu netrūkst, un to audzēt būs aizvien grūtāk.

Šobrīd eksports lielākoties turas uz kokrūpnieku pleciem. Protams, eksporta vērtības kāpumam talkā nācis ir produkcijas cenas kāpums (pērn vidēji par 9%), bet, lai gan ne tik žilbinoši straujš, arī apjomu kāpums ir spēcīgs. Par to liecina arī spēcīgais koka un tā izstrādājumu ražošanas apjomu pieaugums (+9,3% janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš). Janvārī kokrūpnieku eksportu galvenokārt veicināja straujāks eksporta kāpums uz Apvienoto Karalisti, kas, visticamāk, skaidrojams ar krājumu veidošanu Apvienotajā Karalistē, nodrošinoties pret iespējamu valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas nozīmētu īslaicīgus preču plūsmas traucējumus. Neskatoties uz izteikto darbaspēka trūkumu, kokrūpnieki ir spējuši strauji audzēt un veiksmīgi realizēt savu produkciju, kas nebūtu iespējams bez iepriekšējo gadu investīcijām. Tomēr jāsaprot, ka ilgstoši tik strauji augt nav iespējams – gatavošanās breksitam ir pārejošs faktors, pērn un šī gada sākumā sasniegtais līmenis jau ir ļoti augsts, un to šogad vēl būtiski celt būs liels izaicinājums, it īpaši apstākļos, kad ārvalstu pieprasījuma pieaugums kļūst lēnāks.

2019. gada janvārī Latvijas preču eksports uzrādīja nelielu samazinājumu, kas saistīts galvenokārt ar mehānismu un mehānisko ierīču grupas reeksporta kritumu vienreizēju faktoru ietekmē. Preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri bija par 0,6% zemāka, tādējādi veidojot 962,5 miljonus eiro. Eksporta datu analīze liecina, ka, izslēdzot no kopējās preču eksporta vērtības turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājumu uz ASV 41,1 miljona eiro apmērā, preču eksports gada griezumā būtu pieaudzis par 3,8%. Tieši turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritums mazināja mehānismu un mehānisko ierīču grupas eksportu par 46,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri. Attiecībā uz turboreaktīvo dzinēju reeksportu ir jāatzīmē, ka tas ir saistīts ar Latvijas aviokompānijas jauno lidmašīnu piegādi un to tālāko tehnisko apkalpošanu, pakāpeniski atjaunot savu floti. Veicot lidmašīnu testēšanu un apkopi, to dzinēji tika aizsūtīti atpakaļ uz rūpnīcu, tādējādi ietekmējot ārējās tirdzniecības datus.

Analizējot eksporta izmaiņas citās preču grupās, jāatzīmē metāla un metāla izstrādājumu eksporta kritums pirmo reizi pēdējā pusotra gada laikā. Metāla eksporta vērtība gada griezumā samazinājusies par 29,7%, ko noteica dzelzs atkritumu eksporta samazinājums uz Turciju, kā arī dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu eksporta kritums uz Baltijas valstīm.

Tajā pašā laikā strauji turpina palielināties koka un koka izstrādājumu eksports. Šo preču eksporta vērtības kāpums par 49,5 miljoniem eiro jeb 31,2% salīdzinājumā ar pērnā gada janvārī ir lielākais starp visām preču grupām. Lielākais koksnes produkcijas eksporta apjoms šā gada janvārī bija fiksēts tieši uz Apvienoto Karalisti (+53,8%), kas daļēji ir skaidrojams ar krājumu veidošanu pirms Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Joprojām nav panākta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no ES, tajā skaitā par ārējās tirdzniecības nosacījumiem un iespējamiem muitas tarifiem, tādējādi koksnes eksports uz šo valsti arī turpmākajos mēnešos varētu palielināties visai strauji. Zīmīgi arī tas, ka koksnes produkcijas eksports ir labi diversificēts un pieaugums fiksēts uz daudziem noieta tirgiem. Piemēram, samērā straujš koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugums fiksēts arī uz Zviedriju, Igauniju, Vāciju un Poliju. Koksnes eksporta vērtību stimulē gan izejvielu cenu kāpums pasaules tirgos, gan joprojām pozitīva ekonomikas izaugsme ES kopumā, gan arī Latvijas kokrūpnieku augstā konkurētspēja.

Kā jau atzīmēts, pat ja izslēgtu turboreaktīvo dzinēju eksporta samazinājumu šā gada janvārī, preču eksporta pieaugums būtu 3,8%. Taču šis eksporta sniegums ir uz pusi mazāks nekā preču eksporta vidējais pieaugums pērnajā gadā, kas norāda uz ārējā pieprasījuma sarukumu. Ārējā pieprasījuma samazināšanās pazīmes bija fiksētas jau iepriekšējā gada otrajā pusē, kad Latvijas preču eksporta pieauguma temps sāka bremzēties. Protekcionisma pieaugums pasaules tirdzniecībā pērnajā gadā negatīvi ietekmēja ES ekonomikas konfidences rādītājus un mazināja ekonomikas izaugsmi. Tā, ES reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2018. gada trešajā ceturksnī gada griezumā pirmo reizi kopš 2017. gada sākuma noslīdēja zem 2% un veidoja 1,8%, bet ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme vēl palēninājās līdz 1,5%.

Neskatoties uz kritumu šā gada janvārī, sagaidāms, ka eksporta pieaugums šogad tomēr būs pozitīvs, lai gan mērenāks nekā pērn. Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā šā gada janvārī bijis par 11,3% augstāks salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā, kas norāda uz to, ka eksporta vērtība precēm, kas ražotas Latvijā, pieauga. Savukārt Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta apjomiem šā gada pirmajā ceturksnī kopumā saglabājies iepriekšējā gada vidējā līmenī. Papildus tam, pamatojoties uz jaunākajām Eiropas Komisijas makroekonomikas prognozēm, ES ekonomikas izaugsme 2019. gadā turpināsies un reālā IKP pieaugums būs 1,5%, kamēr tādiem Latvijas eksporta tirgiem kā Lietuva, Igaunija un Polija ekonomikas izaugsme paredzēta krietni straujāka par ES vidējo.