Rīgas dome piekāpjas 'Lidl' ambīcijām  (202)

Šobrīd spēkā esošie noteikumi tirdzniecības un pakalpojumu objektus būvēt galvaspilsētas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās ļauj vien ar vairākiem striktiem nosacījumiem. Piemēram, lielveikals nedrīkst būt plašāks par 2000 kvadrātmetriem, bet vismaz 40% zemesgabala teritorijas jāatvēl zaļajai zonai. Taču pēc kādas juridiskās personas iniciatīvas šos ierobežojumus atcels.

Šobrīd ir atsākusies publiskā apspriede par Rīgas teritoriālo plānojumu 2030. gadam. Pirmajā apspriedes raundā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments saņēma aptuveni 2000 priekšlikumus. Dažus no tiem sarūpēja arī juridiskā persona, kas pastāvošajā kārtībā saredzēja nesamērīgus biznesa attīstības ierobežojumus uz SIA "Lidl Latvija" piederošajiem zemesgabaliem. Rīgas dome juridiskās personas vārdu neatklāj, bet norāda, ka tā nebija pati "Lidl Latvija".

"Lidl" 2016. gada izskaņā par 3,1 miljonu eiro iegādājās 12 tūkstošus kvadrātmetru plašu zemesgabalu Dzelzavas ielā 75b. Rīgas domei sagatavotajā priekšlikumā juridiskā persona gaužas, ka izstrādāto noteikumu prasības nesamērīgi ierobežo apbūves iespējas uz "Lidl" piederošā zemesgabala. Proti, tā kā lielveikals plānots viena stāva augstumā, apbūves intensitātes noteikumi ļauj apbūvēt vien 16,5% zemesgabala teritorijas.

Situācijas risinājumam juridiskā persona Rīgas domei piedāvāja divus scenārijus. Pirmais paredzēja mainīt īpašuma funkcionālo zonējumu no daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas uz jaukta centra apbūves teritoriju. Šis variants pieļautu ne tikai plašāka veikala būvniecību, bet arīdzan samazinātu prasību par zaļās zonas īpatsvaru īpašumā. Savukārt otrs variants paredzēja tirdzniecības objekta platības ierobežojumu zemesgabalā no 2000 kvadrātmetriem pacelt līdz 3000 kvadrātmetriem.

"Arī šādā gadījumā tiktu sasniegts mērķis nepieļaut lielo tirdzniecības centru būvniecību, bet neliels tirdzniecības un pakalpojumu objekts joprojām būtu iederīgs apkārtējā apbūvē. Turklāt platības palielināšana dotu pozitīvu efektu, jo dotu iespēju attīstītājam ar attiecīgu apbūvi norobežot piegādes zonu, saimniecības pagalmu, kas šo tirdzniecības un pakalpojuma objekta daļu ļautu pilnībā norobežot no dzīvojamās apbūves zonas," argumentēja priekšlikuma iesniedzēji.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments nosliecās par labu otrajam scenārijam. Turklāt prasīto 3000 kvadrātmetru "plašuma griestu" vietā pašvaldība no daudzdzīvokļu dzīvojamās teritorijās noteiktiem ierobežojumiem tirdzniecības un pakalpojumu objektiem atteiksies pavisam. Izņēmumi būs gadījumi, kad lielveikalus cels pie mazajām E kategorijas ielām.

Pilsētas attīstības departamentā noraida versiju, ka Vācijas lielveikalu ķēdei izrādīta īpaša pretimnākšana. Teritoriālā plānojuma izstrādē noteikt jaukta centra apbūves teritoriju pie lielajām ielām izteikuši arī citi priekšlikumu iesniedzēji, portālam "Delfi" norāda departamenta pārstāve Solvita Brence. Šobrīd spēkā esošajā teritoriālā plānojumā plašāku veikalu būvēšanai lielo ielu malās noteica funkcionālās zonas, taču plānojumā 2030. gadam departamenta risinājums būs jau minētā apbūves limita atcelšana.

Atsaucoties uz tematiskajiem plānojumiem, Brence norāda, ka daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās apkalpojamo iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā savrupmāju un mazstāvu dzīvojamās teritorijās, tāpēc atbilstoši jānosaka pakalpojumu objektu mērogs atkarībā no līdzās esošās ielas kategorijas. Tā kā "Lidl" labvēlīgais priekšlikums atbildis arī departamenta izvirzītajiem mērķiem un kritērijiem, pieņemts lēmums to atbalstīt.

Turklāt, departamenta ieskatā, pārtikas, ikdienas preču veikalu un tirdzniecības centru klātbūtne uzlabo pakalpojumu pieejamību un dzīvojamās vides kvalitāti, paskaidroja Brence.

Šim argumentam nepiekrīt jurists Jānis Maulis, kurš dzīvo līdzās apbūvei lemtajam Purvciema zemesgabalam. Viņš uzskata, ka salīdzinoši plašais zemes pleķītis un uz tā augošie koki ir vienīgais, kas Dzelzavas ielu blokmāju iemītniekus pasargā no intensīvās satiksmes radītā trokšņa un putekļiem.

"Daudziem dzīvokļiem pie guļamistabas logiem būs asfaltēts laukums. Gar iedzīvotāju logiem dienā brauks tūkstošiem automašīnu. Viņi grib atnākt tieši zem mūsu logiem. Ja kāds vēlas iebūvēties iekšā dzīvokļos, tad jārēķinās, ka būs pretestība," portālam "Delfi" teica Maulis.

"Es neesmu pret "Lidl". Kad tas tiks atvērts, noteikti apmeklēšu. Kā patērētājs to tikai atbalstu, jo mazumtirdzniecības nozarē būs lielāka konkurence. Taču "Lidl", manuprāt, nav rīkojies atbilstoši likumam," saka Maulis, kurš kopā ar vēl pieciem Purvciema iedzīvotājiem ar prasību pret "Lidl" ir vērsies tiesā, kur vērš uzmanību uz lielveikala necaurskatāmo koku ciršanas atļaujas iegūšanu un būvprojekta apstiprināšanu.

Pirmo neglaimojošo iespaidu "Lidl" par sevi Purvciema iedzīvotāju acīs atstāja, paziņojot, ka lielveikala būvniecībai nepieciešams nocirst 43 kokus Dzelzavas ielas zemesgabalā. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija par šo ieceri 2017. gadā sāka publisko apspriešanu, apkopojot gandrīz 1500 viedokļus. Vien 25 respondenti atbalstīja vai daļēji atbalstīja koku ciršanu.

Neskatoties uz vērienīgo pretestību, Apstādījumu saglabāšanas komisija koku ciršanu apstiprināja. Mērs Nils Ušakovs (S) komisijas atļauju atcēla, norādot, ka nav ņemti vērā publiskās apspriedes rezultāti. Dažas dienas vēlāk komisija vēlreiz deva atļauju koku izciršanai. Šoreiz Ušakovs neiebilda. Mērs arīdzan piebilda, ka lielveikals nav sliktākais, ko var atvērt apkaimē. "Lidl" atļāva izcirst 25 kokus plānoto 43 vietā, kā arī uzdeva to vietā iedēstīt 35 dižstādus.

Iedzīvotāju neapmierinātību raisīja arī fakts, ka par "Lidl" lielveikala būvniecības ieceri nenotika publiskā apspriešana. "Ņemot vērā potenciālo "Lidl" apmeklētāju skaitu, gar iedzīvotāju logiem turpmāk ik dienu brauks tūkstošiem automašīnu. Vajadzēja rīkot publisko apspriešanu, līdzīgi kā koku ciršanas gadījumā. Kad šajā apspriedē centāmies runāt par būvniecību, saņēmām aizrādījumu no Apstādījumu saglabāšanas komisijas, ka apspriedē šos jautājumus nerisina," atminas Maulis.

Piemēram, kad SIA "Investīciju aģentūra" 2007. gadā prezentēja plānu Dzelzavas ielā 75b būvēt 17 stāvus augstu daudzfunkcionālu ēku kompleksu, šāda apspriede notika. Kompleksa, kura vizualizācijas redzamas zemāk, būvniecība gan tā arī nesākās.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns portālam "Delfi" paskaidro, ka publiskā apspriešana par būvniecības ieceri notiek vien atsevišķos gadījumos, kas atrunāti Būvniecības likumā un Rīgas domes saistošajos noteikumos. "Konkrētajā gadījumā publiskā apspriešana būvniecībai nebija nepieciešama, jo minētā būvniecība nerada būtisku ietekmi, piemēram, smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu," komentē Butāns, piebilstot, ka publiskā apspriešana par būvniecību galvaspilsētā notiek reti – aptuveni 0,5% gadījumu.

Maulis ar domubiedriem pret "Lidl" tiesā cēla divas prasības, prasot atcelt uzņēmumam doto koku ciršanas atļauju un būvatļauju. Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu namā Purvciema iedzīvotāju lūgumu atbalstīja.

Taču pērn oktobrī tiesa apmierināja "Lidl" pagaidu aizsardzības lūgumu, atjaunojot abu tiesā pārsūdzēto lēmumu darbību, portālam "Delfi" norāda Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze Ilze Butkus.

Iedzīvotāji abus lēmumus pārsūdzēja. Šā gada sākumā tiesa lēma abas lietas apvienot vienā tiesvedībā. Lietas izskatīšana pirmajā instancē notiks 23. aprīlī.

"Koku ciršanas atļauja, protams, ir diskutabls jautājums. Pašvaldībai šajā jomā ir lielas pilnvaras. Taču, runājot par būvatļauju, manuprāt, tajā ir atsevišķi punkti, kas varētu tālākā procesā neiziet cauri," tiesas lēmumu komentē Maulis, kurš gatavs ar "Lidl" juristiem cīnīties līdz pat Augstākajai tiesai.

Viens no Purvciema iedzīvotāju pārstāvja Mauļa argumentiem ir saistīts ar sabiedriskā transporta pieturvietas "Ilūkstes iela" nākotni. Viņaprāt, plānotā izbrauktuve no "Lidl" lielveikala atrodas tieši starp pieturvietu un Dzelzavas ielas krustojumu ar Ilūkstes ielu, tādējādi pārkāpjot Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kur regulēts attālums no iebrauktuves transportlīdzekļu novietnē vai izbrauktuves no tās.

Maulis paredz, ka "Lidl" situāciju mēģinās atrisināt, prasot pašvaldībai pieturvietu pārcelt citviet. Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pārstāvis Viktors Zaķis portālam "Delfi" norāda, ka par pieturvietu izvietojumu atbild Satiksmes departaments, taču uzņēmumam zināms, ka būtiskas "Ilūkstes ielas" atrašanās vietas izmaiņas nav gaidāmas. Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola precizē, ka pieturvieta netiks pārcelta, taču paredzēts atjaunot tās segumu un nomainīt apmales.

Šobrīd ir grūti prognozēt, kad Dzelzavas ielā 75b sāksies būvdarbi. Izsniegtajā būvatļaujā vēl nav veikta atzīme par projektēšanas un būvniecības nosacījumu izpildi, bet tiesvedība par būvatļaujas atcelšanu vēl vairāk sarežģī termiņu paredzēšanu, norādīja Rīgas pilsētas būvvaldes speciāliste Kristīne Bašķere.

"Lidl" komunikācijas vadītājs Baltijas valstīs Valds Lopeta tiesvedības un iedzīvotāju pārmetumus par necaurspīdīgo ienākšanu Dzelzavas ielā komentē, uzsverot, ka "Lidl" vienmēr darbojas atbilstoši augstākajiem caurskatāmības standartiem un likumiem.

Lopeta norāda, ka Apstādījumu saglabāšanas komisija samazināja cērtamo koku skaitu, kā arī uzdeva teritorijā stādīt jaunus dižstādus. "Lidl" arīdzan apņemas zemesgabalā uzbūvēt bērnu rotaļlaukumu un "zaļo žogu", kas veikalu nošķirs no bērnudārza.

Portālam "Delfi" zināms par vismaz astoņiem galvaspilsētā iecerētiem "Lidl" lielveikaliem. Uzņēmuma sekmes būvniecībā ir dažādas. Piemēram, veikaliem Teikā un Pļavniekos būvprojekts vēl nav akceptēts, ieceri veikalu sliet Baldones ielas tenisa kortu vietā noraidīja Rīgas dome, bet Anniņmuižas ielā 8a martā būvniecība rit pilnā sparā.

Līdz "Lidl" veikalu atvēršanai gan vismaz gads vēl jāpagaida. "Lidl" komunikācijas vadītājs Lopeta portālam "Delfi" paskaidro, ka veikala stratēģija paliek nemainīga, proti, vispirms jānoslēdzas loģistikas centra būvniecībai Dreiliņos un starta šāvienam gataviem jābūt 10 veikaliem.

Taču arī loģistikas centra nākotne kādu brīdi bija zem jautājuma zīmes. Lai gan Administratīvā rajona tiesa pērn noraidīja prasību par loģistikas centra būvatļaujas anulēšanu, tagadējā Rīgas teritoriālajā plānojumā "Lidl" piederošajā īpašumā Ulbrokas ielā nav atļauta uzņēmumam nepieciešamo noliktavu apbūve.

Arī šīs situācijas risinājumam kāda juridiskā persona lūdza jaunajā Rīgas teritoriālajā plānojumā 2030. gadam ieviest labojumus. Pilsētas attīstības departaments tos noraidīja, norādot, ka jaunajā plānojumā Ulbrokas ielas zemesgabalā būs noteikta jauktas centra apbūves teritorija, kur noliktavu apbūve ir pieļaujama gadījumos, ja tā nerada būtisku vides piesārņojumu vai ierobežojumus dzīvojamai un publiskajai apbūvei.

Par "Lidl" otrā Latvijas iekarošanas mēģinājuma plāna nopietnību liecina arī rosība vakanču portālos. Uzņēmums aktīvi meklē darbiniekus gan IT nodaļai, gan personālvadībai, gan preču piegādes jomai un citiem sektoriem.

Jau ziņots, ka "treknajos gados" "Lidl" vēlējās ienākt visās Baltijas valstīs, bet "aizķerties" veikalu tīklam izdevās vien Lietuvā, kur pirmie veikali durvis vēra 2016. gada vasarā.

2006. gadā, tā arī neatverot nevienu veikalu, "Lidl" paziņoja par aiziešanu no Latvijas tirgus un iepriekš iegādāto 22 zemes gabalu pārdošanu. Atsaucoties uz biznesa avīzes "Handelsblatt" vēstīto, laikraksts "Diena" rakstīja, ka šādu lēmumu uzņēmums pieņēmis, jo tirgus esot pārāk mazs.

"Lidl" šobrīd 30 pasaules valstīs, tostarp Lietuvā, ir atvēris vairāk nekā 10 000 veikalu. Uzņēmums ir daļa no "Schwarz" mazumtirdzniecības grupas, ko kontrolē viena no bagātākajām vācu ģimenēm.