Cīņa pret plastmasu iestrēgusi normatīvo aktu kaudzē  (61)

Tallinas dome nesen nolēma, ka vienreizlietojamo plastmasas priekšmetu (galda piederumu, salmiņu, kokteiļu maisāmo kociņu un kafijas krūžu vāciņu) vietā būs jāizmanto alternatīvas no ekoloģiskiem materiāliem un bioplastmasas, kas, nonākot vidē, sadalās, kā arī pasākuma norises vietās jābūt vismaz trīs veidu atkritumu konteineriem: jauktiem sadzīves atkritumiem, bioloģiskajiem atkritumiem un iepakojumiem.

Šādi Tallina aizsteidzas pārējām ES valstīm pa priekšu, jo jau no 2021. gada visā ES būs aizliegti tādi vienreizlietojamās plastmasas priekšmeti kā plastmasas šķīvji, galda piederumi, vates kociņi, kāti, uz kuriem stiprina balonus, salmiņi, dzērienu maisāmie kociņi.

Portāls "Delfi" aptaujāja lielākās pašvaldības, kas ir arī aktīvas sabiedrisko pasākumu rīkotājas, lai noskaidrotu, kā tās reaģē uz šādu iniciatīvu un vai plāno ieviest līdzīgus risinājumus.

Liepājas pašvaldības pārstāve Evita Eņģele norāda, ka Liepājā tiek domāts par vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu aizliegumu, taču konkrēti lēmumi par to vēl nav. Vienlaikus viņa norāda, ka Latvija arvien vairāk tiek domāts par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī veicamajiem uzdevumiem šī kaitīguma mazināšanā un novēršanā: "Šobrīd Latvijā ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai, kā vienu var minēt bezmaksas plastmasas maisiņu neizsniegšanu".

Jūrmalas domē skaidro, ka patlaban Jūrmalā veicina atkritumu šķirošanu, kā arī domes saistošajos noteikumos ir teikts, ka pasākumu organizatoriem jāizvieto dalīto atkritumu konteineri papildus pilsētvidē esošajiem, ja dalībnieku skaits pārsniedz 200 cilvēku. Vienlaikus Jūrmalas domes pārstāve Inese Krieviņa norāda, ka noteikt vēl stingrākus ierobežojumus plānots nav.

Nepieciešamība grozīt normatīvos aktus

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe norāda: lai Latvijā, tai skaitā Rīgā, īstenotu Tallinas ieceri, ir nepieciešams veikt likuma grozījumus. Savukārt izvērtējot Rīgas iespējas ieviest līdzīgu ierobežojumu publisko pasākumu organizatoriem, jāņem vērā, ka vienīgais pašvaldības normatīvā akta veids, kas ir saistošs trešajām personām, ir pašvaldību saistošie noteikumi, kurus var izdot tikai ar likumā dotu deleģējumu, skaidro Piņķe. "Turklāt jāņem vērā, ka publiskos pasākumus saskaņo izpilddirektors un viņam nav tiesību ar saviem normatīvajiem aktiem noteikt stingrākas prasības, nekā tās jau ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos," viņa papildina.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) norāda – pašvaldības nevar aizliegt vienreizlietojamos plastmasas traukus, taču to rīcībā ir vesela virkne citu instrumentu, ar ko panākt vajadzīgo efektu. "Organizējot pasākumu, pašvaldība iepirkumā var izmantot zaļā iepirkuma principus un noteikt, ka priekšroka tiek dota tam ēdinātājam, kura trauki nav no vienreizlietojamās plastmasas. Tāpat var veidot informatīvās kampaņas, uzrunāt tirgotājus. Instrumenti ir, atliek tikai piemērot un īstenot," portālam "Delfi" skaidro VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Vienlaikus viņa norāda – ja pašvaldībām būtu vēlme ko tādu aizliegt ātrāk par 2021. gadu, tad VARAM domātu par likumu grozījumiem un papildinājumiem. "Pašvaldībām ir jānāk ar iniciatīvu, ka viņi ir gatavi to darīt. Līdz šim neviena pašvaldība nav to darījusi," skaidro Vesere.

Mazie soļi problēmas risināšanai

Tomēr arī bez izmaiņām likumā organizatori jau tagad izvirza prasības ēdinātājiem neizmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus, Latvijas Tirgotāju asociācija aicina kafejnīcās un restorānos plastmasas salmiņus izsniegt pēc pieprasījuma vai aizstāt ar cita materiāla salmiņiem, degvielas uzpildes stacijās un kafejnīcās, atnākot ar savu krūzi, var saņemt atlaidi dzērienam, kas parāda, ka arī bez izmaiņām likumā var spert mazus soļus uz problēmas risinājumu.

Tam piekrīt arī biedrības "Zero Waste Latvija" pārstāve Mairita Lūse, norādot, ka vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu ierobežošana ir lieliska iespēja uzņēmējiem un radošiem cilvēkiem domāt pakalpojumus un produktus, kas kalpos kā alternatīva aizliegtajiem. Viens no tādiem – niedru salmiņi, par ko jau rakstīja portāls "Delfi".

"Ja plastmasu mēģina tikai pārstrādāt, tad, ņemot vērā vienreizlietojamās plastmasas saražoto daudzumu, tas izskatās aptuveni tā – vannā ūdens tek pāri malām, bet mēs kaut ko ar slotu mēģinām saslaucīt," uzskata Lūse.

Viņa norāda arī uz vairāku beziepakojumu veikalu pieaugumu Latvijā, kuros brīžiem pat ir jāstāv rindā. "Tā ir ļoti laba zīme, kas norāda, ka cilvēkiem šīs tēmas interesē. Arī jaunajā "Gastro Tirgū" Rīgā ir skaidri redzams, ka pie šīs tēmas ir piedomāts – ir stikla glāzes, trauki gan liela daļa ir no papīra, bet tas ir solis pareizajā virzienā," uzskata biedrības pārstāve.