LIAA darbinieki nav iesaistīti apjomīgajā Eiropas fondu naudas izkrāpšanā, uzsver Ozols  (135)

Ozols pauda zināmu sašutumu par ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) izteikumiem Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret viens", kur ministrs paudis, ka LIAA darbinieki iesaistīti fondu izkrāpšanā. Ozols norādīja, ka nākamajā rītā pēc raidījuma ir sazvanījies ar ministru, lai noskaidrotu, vai viņa rīcībā ir kāda informācija, kas LIAA vadībai pašai nav zināma. No sarunas konstatējis, ka ministram šādas informācijas nav, turklāt Nemiro Ozolam paudis, ka tas bija domāts, ka LIAA darbinieki ir iesaistīti pozitīvā veidā, sadarbojoties ar izmeklētāju.

"Jākliedē kļūdaina informācija. Mūsu mērķis ir pārtraukt tiražēt nepatiesu informāciju," pauda Ozols, norādot, ka ar šādas informācijas nokļūšanu publiskā vidē tiek iedragāts ne tikai LIAA tēls, bet gan visas Latvijas valsts reputācija.

"Runājot par to, kas ir rakstīts, tas, kā tas izskanējis portālos, ir meli. Ir ļoti liela atšķirība, vai LIAA darbinieki paši pēc savas iniciatīvas ir palīdzējuši novērst nelikumības vai arī piedalījušies nelikumībā," sacīja Ozols, uzsverot, ka LIAA pati ir vērsusies ar iesniegumu policijā, saskatot iespējamas nelikumības šajā konkrētajā gadījumā. Ozols skaidroja, ka viņš nezina, vai ministrs to darījis tīši, proti, sniedzot neprecīzu informāciju, tādējādi metot ēnu arī uz LIAA un to vadību, vai arī netīši, pieļaujot kļūdu.

Ozols uzsvēra, ka ikvienā kriminālprocesā gan viņš, gan viņa kolēģi ir iesaistīti. "Mēs esam iesaistīti visos notikumos, kur mēs cīnāmies par valsts naudas atgūšanu," skaidroja Ozols. Viņš norādīja, ka pēc "Viens pret viens" raidījuma un tajā izskanējušās informācijas LIAA saņēmusi zvanus no vairākām vēstniecībām un ārvalstu pārstāvniecībām. Šāda informācija "met ēnu" un nodara milzīgu kaitējumu, pauda Ozols.

Ozols norādīja, ka detaļas par kriminālprocesu atklāt nedrīkst, kā arī konkrētus darbiniekus, kas sadarbojas ar tiesībsargājošo iestādi, nenosauks. Ozols pauda viedokli, ka ministram ir pienākums runāt tā, lai šāds pārpratums nemaz nevarētu notikt, uzsverot, ka to nevar nosaukt par "nelielu neprecizitāti".

Vaicāts, kā viņš saredz tālāko rīcību no Nemiro puses, Ozols pauda, ka, viņaprāt, Nemiro būtu jāatvainojas LIAA un jāatsauc nepatiesā informācija.

LIAA Eiropas fondu pēcuzraudzības un Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis medijiem pastāstīja, ka aģentūra strādājusi kopumā ar vairāk nekā 3500 ES fondus saņēmušiem projektiem. Šo projektu kopējais finansējums ir 550 miljoni eiro. Uzraugot projektus, konstatētas dažādas atkāpes no sākotnējiem parametriem, un LIAA šādos gadījumos lauzusi 190 līgumus. Šādā veidā aģentūrai izdevies nosargāt 40 miljonus eiro, kas ir gan ES, gan valsts nauda.

Aģentūras Juridiskā departamenta direktore Ilze Šate klātesošos informēja, ka LIAA kopumā 93 gadījumos sadarbojusies ar policiju gadījumos, kad runa bijusi par ES fondu naudas izkrāpšanu. Sadarbība izpaužas, sniedzot konkrētu informāciju, sniedzot liecības, palīdzot labāk izprast projektu dokumentāciju, normatīvos aktus un to prasības, kā arī, piemēram, administratīvos jautājumus.

Uz šo brīdi iztiesāšanai par iespējamu ES fondu naudas izkrāpšanu nodotas 11 lietas. No tām septiņos gadījumos spēkā stājies notiesājošs spriedums, bet divos gadījumos spriedumi pārsūdzēti, bet divas lietas tiek iztiesātas pirmajā instancē.

Uz jautājumu, vai saistībā ar ES fondu administrēšanu kādreiz konstatēti arī LIAA darbinieku pārkāpumi, Ozols pauda, ka saistībā ar kriminālprocesiem nevienā no tiem aizdomas nav bijušas vērstas pret LIAA darbiniekiem. Ozols gan atzina, ka "tik lielā saimniecībā, kāda ir LIAA," atsevišķos gadījumos ir konstatētas darbinieku kļūdas. Pieciem darbinieki ir tikuši pie disciplinārlietām un daļa no šiem pieciem cilvēkiem aģentūrā vairs nestrādā.

Atsaucoties uz Valsts policiju, aģentūra LETA ziņo, ka neviena no lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fonda, izmantojot LIAA programmas, aizturētajām personām nav valsts amatpersona. Šajā lietā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir cietušā statusā un aktīvi sadarbojas ar izmeklēšanu, sniedzot visu nepieciešamo informāciju.

Jau vēstīts, ka šonedēļ Valsts policija aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts "Ditton" holdings. Otrdien, 19. martā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" ekonomikas ministrs Nemiro teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Tomēr LIAA direktors Ozols uzsvēra, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā, bet gan viņa vadītās iestādes darbinieki sadarbojas ar Valsts policiju un pret tiem nav vērstas aizdomas.

LIAA direktors arī piebilda, ka Nemiro līdz dalībai raidījumā "Viens pret vienu" ar viņu neesot sazinājies. Tikmēr ekonomikas ministrs raidījumā apgalvoja pretējo. Tāpat LIAA direktora ieskatā, ekonomikas ministra paustais raidījumā nepamatoti met šaubu ēnu uz LIAA, tādējādi iedragājot arī valsts tēlu, jo aģentūra sadarbojas ar ārvalstu investoriem.

LIAA nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai ar lūgumu skaidrot ministra pausto raidījumā, lai LIAA to varētu izvērtēt.

AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" padomes priekšsēdētājs Boriss Matvejevs LTV raidījumam "Panorāma" apstiprinājis, ka uzņēmumā veikta kratīšana. Viņš norādīja, ka "projekts nav mūsu, tas ir mūsu nomnieka projekts. [Kratīšanā] izņēma tikai tos dokumentus, kas saistīti ar konkrēto [ES] projektu". Tāpat viņš uzsvēra, ka uzņēmums un arī nomnieki turpina strādāt. Vienlaikus viņš nekomentēja, vai viņam lietā ir piemērots kāds statuss.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas informācijas no daudzajiem "Ditton grupas" uzņēmumiem kriminālprocesā iesaistīti "Ditton Chain" (nosaukums mainīts uz "Tool industry") un "Ditton holding" (nosaukums mainīts uz "Meteor holding"), un "Latgales invest holding", kas gan ir jau likvidēts.