Ekonomisti: tirgotāji turpina pārcelties uz centriem, atstājot ielas bezpersoniskas un vienmuļas  (13)

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 11,3%, bet autodegvielas – samazinājās par 1,9%.

Finanšu ministrijā vērtē, ka pēc vairāku mēnešu lēnas izaugsmes mazumtirdzniecības apgrozījums februārī atkal uzrādījis spēcīgu pieaugumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 5,9%. Tas ir straujākais kāpums kopš pagājušā gada maija. Spēcīga izaugsme atsākusies gan tirdzniecībā ar pārtikas precēm, kas iepriekšējā mēnesī bija piedzīvojusi kritumu, gan nepārtikas preču tirdzniecībā, izņemot degvielu.

Mazumtirdzniecību stimulēs arī jauno lielveikalu tirdzniecības jaudu ienākšana tirgū un turpināsies nozares konsolidācija. "Šīs konjunktūras izmaiņas skars daudzu pilsētu ierasto vidi, īpaši Rīgu un tās centru. Tirgotāji turpina pārcelties uz tirdzniecības centriem, kas padara daudzas ielas bezpersoniskas un vienmuļas, piemēram, Čaka ielu. Tas mazina arī konkrēto ielu apkārtnes pievilcību, šarmu, kas attiecīgi atkal vājina iedzīvotāju aktivitāti," norāda "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece atzīmē, ka tradicionālajai mazumtirdzniecības nozarei ir jārēķinās ar vairākiem ilgtermiņa izaicinājumiem. Pircēju skaits turpinās sarukt, un vidējais pircējs kļūs vecāks. Arī pircēju paradumi turpinās mainīties. Pakāpeniski pieaugs e-komercijas, tai skaitā ārvalstu e-komercijas popularitāte. Tas viss var ietekmēt pārdošanas apjomus un prasīs pielāgošanos.

"Pieaugot darba algām un uzlabojoties situācijai darba tirgū, pieaug arī privātais patēriņš. Paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības rādītāji pieaugs," uzskata Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

Janvārī novērotais mazumtirdzniecības pieaugums (+1,2%) radīja zināmas bažas. Ne tik daudz par nozares izaugsmes potenciālu, cik tas, vai iedzīvotājos nav savairojusies piesardzība, kas ierobežotu arī visas ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Februāra kāpums par 5,9% šīs bažas ir gaisinājušas. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms (izņemot degvielu) ir audzis par 11,3%. Kāpums novērots visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot autodegvielas mazumtirdzniecību, kur apjomi kritās par 1,9%.

Eksporta nosacījumi šogad ir vājinājušies un ekonomikas aktivitātes kāpums šogad izteiktāk noslieksies iekšējā patēriņa virzienā. Visas kārtis uz to norāda, jo bezdarbs lejupslīdi turpinās, bet pirktspēja stiprināsies. Protams, nosacīta piesardzība, kas vērojama visā pēckrīzes periodā, saglabāsies, kas nozīmē, ka pieaugums būs pakāpenisks un, iespējams, svārstīgs. Šā gada izaugsmes prognoze ir 3,5%. Lielākais pieauguma potenciāls slēpjas nepārtikas preču grupā, ko uzrāda arī februāra dati – nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces, pieaugums ir 37,2%. Pozitīvs skatījums uz dzīvi ļaus turpināt jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu iegādi (februārī +18,1%). Saglabāsies augsta aktivitāte mājokļa iekārtu un remonta preču iegādē, jo iedzīvotāji turpinās labiekārtot un remontēt savus mājokļus. To visu stimulēs arī jauno lielveikalu tirdzniecības jaudu ienākšana tirgū un turpinās konsolidēt mazumtirdzniecības nozari.

Nekas neliecina, ka tuvākajos gados bremzēsies mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (februārī +32,6%). Straujie izaugsmes tempi norāda, ka virtuālās vides izaicinājumu spēks turpinās pieaugt. Tirdzniecībai, kam daudzviet ir stipri lokāls raksturs, saskarsies ar arvien spēcīgākiem un arī jauniem konkurentiem. Tāpat tas paver iespējas Latvijas tirgotājiem – veidot tirdzniecības platformas preču tirdzniecībai internetā. Otra lieta ir, ka šīs konjunktūras izmaiņas skars daudzu pilsētu ierasto vidi, īpaši Rīgu un tās centru. Tirgotāji turpina pārcelties uz tirdzniecības centriem, kas padara daudzas ielas bezpersoniskas un vienmuļas, piemēram, Čaka ielu. Tas mazina arī konkrēto ielu apkārtnes pievilcību, šarmu, kas attiecīgi atkal vājina iedzīvotāju aktivitāti. Tādēļ par to Rīgas domniekiem ir vērts padomāt laikus un apsvērt par gājēju ielas izveidi.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi (apgrozījums salīdzināmās cenās) februārī palielinājās par 5,9% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri. Tas ir lielākais kāpums pēdējo deviņu mēnešu laikā un liecina par to, ka nozarei šis gads ir iesācies labi, neskatoties uz vājāku sniegumu janvārī. Mazumtirdzniecības apjomi pārtikas veikalos pieauga par 3,4%, bet nepārtikas veikalos, izņemot degvielas tirdzniecību, kāpums pārsteidza ar spēcīgiem 11.3%. Straujāk auga, piemēram, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu pārdošanas apjomi, ar mājokļa labiekārtošanu saistītu preču tirdzniecība, kā arī tirdzniecība pa pastu vai Latvijā reģistrētos interneta veiklos. Februārī pie izaugsmes atgriezās sporta preču un spēļu, kā arī apģērbu un apavu pārdošanas apjomi.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits turpina sarukt, varētu rasties jautājums, kā tad mazumtirdzniecības apjomi var augt. Izaugsmi veicina iedzīvotāju ienākuma līmeņa pieaugums, kas pagaidām vairāk nekā kompensē sarūkošo pircēju skaitu. Vidējās algas kāpums šogad nedaudz palēnināsies, bet izteikta darbaspēka trūkuma apstākļos vēl arvien būs gana straujš. Ienākumiem augot straujāk par inflāciju, sabiedrība varēs atļauties tērēt vairāk, radot priekšnoteikumus vēl vienam labam gadam mazumtirdzniecībā.

Tai pat laikā tradicionālajai mazumtirdzniecības nozarei ir jārēķinās ar vairākiem ilgtermiņa izaicinājumiem. Pircēju skaits turpinās sarukt, un vidējais pircējs kļūs vecāks. Arī pircēju paradumi turpinās mainīties. Pakāpeniski pieaugs e-komercijas, tai skaitā ārvalstu e-komercijas, popularitāte. Tas viss var ietekmēt pārdošanas apjomus un prasīs pielāgošanos.

Pēc vairāku mēnešu lēnas izaugsmes mazumtirdzniecības apgrozījums februārī atkal uzrādījis spēcīgu pieaugumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 5,9%. Tas ir straujākais kāpums kopš pagājušā gada maija. Spēcīga izaugsme atsākusies gan tirdzniecībā ar pārtikas precēm, kas iepriekšējā mēnesī bija piedzīvojusi kritumu, gan nepārtikas preču tirdzniecībā, izņemot degvielu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tirdzniecība ar pārtikas precēm februārī pieaugusi par 3,4%, un kopumā pārtikas preču tirdzniecība augstus pieauguma tempus uzrāda jau gandrīz divus gadus, ko līdzās iedzīvotāju ienākumu pieaugumam veicinājušas arī cenu atšķirības starp Baltijas valstīm, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem pēc nodokļu paaugstināšanas savās valstīs sākot aktīvāk iegādāties alkoholiskos dzērienus Latvijā.

Jau divus gadus Latvijā strauji palielinās strādājošo iedzīvotāju ienākumi, vidējai algai pērn pieaugot par 8,4%. Pagājušajā gadā arī tika veikta straujāka pensiju indeksācija nekā iepriekšējos gados, palielinot pensionāru rīcībā esošos līdzekļus un dodot viņiem iespēju palielināt tēriņus ikdienas vajadzībām.

Ļoti strauji februārī par 11,3% augusi tirdzniecība ar nepārtikas precēm, atskaitot degvielu. Tik straujš nepārtikas preču tirdzniecības kāpums Latvijā nebija fiksēts kopš 2012. gada. Visaugstākie pieauguma tempi februārī bijuši mazumtirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos – par 32,6 %, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā – par 18,1 %, kā arī mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā – par 16,0% un metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā – par 13,1%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums februārī ir pieaudzis visās nepārtikas preču grupās, izņemot vienīgi degvielas tirdzniecību, kur pārdošanas apjomi, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, samazinājušies par 1,9%. Šeit gan jāatzīmē, ka degvielas tirdzniecības apjomi tradicionāli pa mēnešiem ir visai svārstīgi un atsevišķu mēnešu dati nenorāda uz kādām ilgstošākām nozares attīstības tendencēm.

Kopumā februāra mazumtirdzniecības dati apstiprina, ka pēdējos divos gados vērojamais spēcīgais iedzīvotāju ienākumu pieaugums sāk izpausties arī spēcīgāk augošos tirdzniecības apjomos, un situācijā, kad ārējais pieprasījums pasaulē pašlaik ir nedaudz vājinājies, iekšzemes pieprasījums, tajā skaitā privātais patēriņš, šogad izvirzīsies par nozīmīgāku kopējās ekonomiskās izaugsmes virzītāju. Jaunākie Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) dati arī parāda, ka vienlaikus ar uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos Eiropā kopumā, Latvijā kopējais noskaņojums martā atkal ir uzlabojies, tajā skaitā paaugstinājies arī patērētāju konfidences rādītājs. Vienlaikus ar pozitīvāku patērētāju noskaņojumu un gatavību iepirkties labas perspektīvas mazumtirdzniecības pieaugumam šogad dod arī pieaugušais piedāvājums, tostarp darbu sākot vairākiem jauniem lielajiem tirdzniecības centriem, piemēram tirdzniecības centram "Akropole", kuru paredzēts atklāt aprīlī.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums strauji pieauga un pārsniedza 2018.gada februāra rādītāju par 6% (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Tas bija augstākais rādītājs pēdējo trīs ceturkšņu laikā. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

2019. gada februārī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga visās preču kategorijās un par 11,3% pārsniedza 2018. gada februāra rādītāju. Tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā. Februārī nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko daļu devuma kopējā tirdzniecībā (63%). Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība un mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Straujāks pieaugums bija arī sporta preču un spēļu tirdzniecībā. Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, joprojām visstraujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus. Gandrīz par vienu trešdaļu pieauga arī mazumtirdzniecības apgrozījums tirdzniecības vietās ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem un mazumtirdzniecībā pa pastu vai Interneta veikalos. Pieauga arī pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Pieaugums bija vērojams arī mazumtirdzniecībai lietotu preču veikalos, kur iepriekš mazumtirdzniecības apgrozījumam bija tendence sarukt.

Pēc degvielas mazumtirdzniecības apjomu sarukuma pagājušā gada beigās, šā gada janvārī degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pieauga, kam sekoja neliels kritums februārī (par 2% gada griezumā).

Lai gan pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi iepriekšējā gadā stabili pieauga, tomēr uz gada beigām pieauguma temps saruka. Šī gada februārī pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,4%, salīdzinājumā ar 2018. gada februāri. Februārī atsāka pieaugt arī dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos.

Pieaugot darba algām un uzlabojoties situācijai darba tirgū, pieaug arī privātais patēriņš. Paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības rādītāji pieaugs.