2018. gadā ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15,3% Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3%, savukārt neapmierināti – 26,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati. Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem apmierinātību ar savu dzīvi vērtēja vidēji ar 6,7 ballēm no 10.
Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk (6,1 balle senioriem vecumā pēc 75 gadiem). Ja katrs ceturtais jaunietis (25,3%) sniedza augstāko apmierinātības vērtējumu (9 vai 10 balles), tad tikai katrs desmitais (9,9%) seniors pēc 75 gadiem sniedza šādu atbildi. Izņēmums šajā krituma tendencē vērojams vecuma grupā 65–74 gadi, kas ir laika posms tieši pēc pensionēšanās. Šo "pensionēšanās efektu" attēlo neliels augstākās apmierinātības īpatsvara pieaugums līdz 13,1%, salīdzinot ar pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem (11,1%) un senioriem vecākiem par 75 gadiem (9,9 %). Visstraujāk apmierinātība ar dzīvi samazinās 45–54 gadu vecumā, salīdzinot ar desmit gadus jaunākiem iedzīvotājiem (35–44 gadi).
Apmierinātību ar dzīvi ietekmē arī personas veselības stāvoklis. Iedzīvotāji, kas savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu, ir apmierinātāki ar dzīvi (8,3 balles) salīdzinājumā ar tiem, kuri savu veselību vērtē kā ļoti sliktu (4,4 balles).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
