Politiķi: Lielāku finansējumu ceļiem varētu panākt ar to efektīvāku pārvaldību  (18)

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka, daļu ceļu nododot pašvaldību pārziņa, pašvaldības resursus spēs sadalīt daudz racionālāk un labāk zinās, kuri ceļu posmi ir svarīgāki, kuri ne. "Ceru uz administratīvi teritoriālo reformu, jo tad būs ne tikai finansiāli, bet arī intelektuāli spēcīgākas pašvaldības, kuras spēs labāk pārvaldīt savu teritoriju," sacīja Linkaits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka valstij un pašvaldībām jābūt efektīvākām plānošanā. Pūce norādīja, ka ilgu laiku klasiski ceļu uzturēšanas darbi – noņemt ceļa virskārtu un uzklāt jaunu – tika veikti kā investīcijas ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

"ES naudu tērējam nevis jaunu ceļu būvei, bet uzturēšanas darbiem. Skaidrs, ka Latvijā kopējais ceļu tīkls ir par lielu un tas rada jautājumu – kuri ceļi ir prioritāri, kurus uzturēt labāk un kurus ne. To labāk varētu zināt un izlemt konkrēta pašvaldība," sacīja Pūce.

Bijušais politiķis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Edgars Zalāns atgādināja, ka teritoriālās reformas mērķis dot labākas pārvaldības potenciālu, taču reforma to vēl negarantē. "Patlaban pašvaldības dara ko grib un nav faktiska to kontroles mehānisma. Var gadīties, ka ceļus atdod pašvaldībām, bet nekāda uzlabojuma nav. Lielāks novads automātiski vēl neko negarantē, ka tā pārziņā nodots ceļš būs labāks," sacīja Zalāns.

Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka tas ir produktivitātes jautājums un tā Latvijā ir uz pusi zemāka nekā Eiropā. "Jācer, ka lielākas pašvaldības tomēr būs produktīvākas arī savu teritoriju pārvaldībā," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV.LV) norādīja, ka reformas laikā jādod plašākas pārvaldības pilnvaras reģioniem, lai nekonkurētu Saldus ar Liepāju, vai Gulbene ar Alūksni. Zakatistovs uzskata, ka tad būtu reģionu aptverošs skats, kas varētu palīdzēt efektivizēt arī ceļu pārvaldību.

Runājot par finansējuma nepietiekamību, Zakatistovs norādīja, ka Finanšu ministrija patlaban strādā pie izdevumu pārskatīšanas sistēmas, kas būs saistoša visām ministrijām. Zakatistovs uzsvēra, ka Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Finanšu ministrijai ir jāsanāk kopā, jāsāk domāt vienā virzienā un tad kopīgi pārskatot izdevumus, naudu ceļiem varētu atrast.

"Tāpat ir paredzēta arī nodokļu sistēmas pārskatīšana no 2021. gada. Ceļu nozarei nodokļu pārskatīšana ir cerība. Līdz 2021. gadam sistemātiski iziesim cauri visiem nodokļiem un to izlietojumam un tā varētu būt nozares cerība uz papildus finansējumu," sacīja Zakatistovs.

Ašeradens norādīja, ka esošā Latvijas ceļu infrastruktūra ir izbūvēta 2,6 līdz trīs miljoniem valsts iedzīvotāju un nav šaubu, ka tā būs jāpārskata. "Tāpēc ir jāpārskata kritēriji – kur ceļi ir jāatjauno, kur jābūvē jauni un kur tas vairs nav izdevīgi," norādīja Ašeradens.

Linkaits piebilda, ka iespēja piesaistīt līdzekļus ir arī publiskās un privātās partnerības projektos, kurus varētu izmantot augstas satiksmes intensitātes ceļu projektos.

"Tāpat ir jādomā par ceļu finansējuma budžeta palielinājumu, taču to nevarēs vienmērīgi izklīdināt pa visu valsti, ir jādomā, kurās vietās šo naudu ieguldīt. Finansējuma meklējumos būtu jāpievēršas arī vides jautājumiem - būtu jādomā par akcīzes nodokļa palielināšanu dīzeļdegvielai un daļa no šīs naudas varētu nonākt ceļu nozarē," sacīja Linkaits.

Pūce gan piebilda, ka viņš ir pret atsevišķu nodokļu iezīmēšanu konkrētām nozarēm, jo tad degvielas akcīzes nodoklis būtu jānovirza vides aizsardzībai, jo tas ir nodoklis par kaitējumu videi.

Pūce uzsvēra, ka lielākās problēmas nozarē rada pārāk lielā atkarība no ES fondiem, kas rada gan periodiskus aktivitātes kāpumus jeb "burbuļus", kā arī regulārus "kritienus bedrē". Pūce norādīja, ka vairāk jādomā par budžeta līdzekļu vienmērīgu sadali.