Ekonomisti: vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir nodokļu palielinājumi  (46)

No administratīvi regulējamajām cenām martā par 19,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpusi gāzes cenas mājsaimniecībām un par 7,4% palielinājušās elektroenerģijas cenas. Papildus tam šogad palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā šo produktu cenas augušas par attiecīgi 9,9% un 3,0%. Pēc "Citadele" bankas ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem šie akcīzes likmju palielinājumi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem šogad palielinājuši kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā par 0,5%.

"Mēneša laikā galvenais cenu paaugstinošais faktors bijis apģērbu un apavu cenas, kurām raksturīga izteikta sezonalitāte. Apģērbu un apavu cenas parasti sarūk gada sākumā un gada vidū, kad ir aktīvākais atlaižu laiks, bet kāpj martā un septembrī, kad atlaižu maratons noslēdzies. Šogad martā straujāk nekā pēdējos gados šajā mēnesī augušas pārtikas cenas, ko galvenokārt noteica svaigu augļu un piena produktu cenu kāpums," skaidro "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere norāda, ka degvielai Latvijā cenas martā pieauga par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas šī gada pirmajos mēnešos pakāpeniski palielinājās. Martā tās mēneša laikā vidēji pieauga par 3%. Naftas cenu kāpumu veicināja lielāko naftas ieguvējvalstu vienošanās turpināt kopīgus centienus jēlnaftas cenu celšanai.

"Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%," prognozē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā vērtē, ka samērā augstais un stabilais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd raksturo tautsaimniecības makroekonomisko situāciju kopumā, kad ir vērojama augsta darba tirgus aktivitāte, bezdarba līmeņa kritums un darba samaksas tālāks pieaugums. Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lielā mērā nodrošinās privātā patēriņa kāpums, kas arī veicinās patēriņa cenu stabilu pieaugumu turpmākajos mēnešos.

Neskatoties uz straujo darba algu kāpumu un arvien zemāko bezdarba līmeni, Latvijā turpinās mērens un pietiekami sabalansēts patēriņa cenu pieaugums bez izteiktiem iekšējiem vai ārējiem cenu spiedieniem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ko veidojas pakalpojumu cenu kāpums par 2,9%, pārtikas cenu par 2,6%, kā arī nepārtikas preču cenu par 2,4%. Savukārt vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām, kā arī patēriņa nodokļu palielinājumiem.

No administratīvi regulējamajām cenām martā par 19,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpusi gāzes cenas mājsaimniecībām un par 7,4% palielinājušās elektroenerģijas cenas. Papildus tam šogad palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā šo produktu cenas augušas par attiecīgi 9,9% un 3,0%. Pēc maniem aprēķiniem šie akcīzes likmju palielinājumi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem šogad palielinājuši kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā par 0,5%.

Papildus šiem faktoriem arī pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada, pārtikas cenām martā palielinoties par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesī. Šis pieaugums gan lielā mērā ir saistīts ar pērnā gada nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un slikto ražu lauksaimniecībā. Tā rezultātā dārzeņu cenas Latvijā augšas par 16,2% un maizes, kā arī graudaugu cenas par 5,4%. Vienlaikus pasaules pārtikas cenas šobrīd ir diezgan stabilas un bez izteiktas pieauguma tendences, tādēļ šobrīd neredzu pamatu ļoti būtiskām pārtikas cenu izmaiņām Latvijā.

Tiesa pārtikas ražotājiem līdzīgi kā daudzām citām nozarēm Latvijā jārēķinās ar pietiekami strauju algu kāpumu, ko ne vienmēr ir iespējams kompensēt ar lielāku produktivitāti vai zemāku peļņas līmeni. Vidējā alga Latvijā pērn palielinājās par 8,4% un pirmo reizi pārsniedza 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tā rezultātā turpina augt arī pakalpojumu cenas, kas martā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 2,9%. Pakalpojumu cenu kāpums gan nav viendabīgs, un, ja kultūras pasākumu cenas gada laikā augušas 6,3%, ēdināšanas pakalpojumu – par 3,8%, apdrošināšanas cenas mazinājušās par 2,5%, savukārt pasta pakalpojumu cenas Latvijā nav mainījušās jau 10 gadus. Tuvākajos gados Latvijā turpināsies pietiekami spēcīgs algu kāpums, tādēļ mums arī turpmāk jārēķinās ar mērenu pakalpojumu cenu inflāciju, kas ir daļa no mūsu ekonomikas konverģences procesa ar ES dzīves līmeni.

Skatoties uz šo gadu, domāju, ka tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā nedaudz paātrināsies un jau aprīlī tā varētu atkal pārsniegt 3%. Tas lielā mērā saistīts ar aprīlī gaidāmo siltumenerģijas tarifu palielinājumu Rīgā par 12,6%. Papildus tam kopš gada sākuma pakāpeniski ir augušas naftas pasaulē, kā rezultātā nedaudz palielināsies arī degvielas cenas Latvijas benzīntankos. Vienlaikus gada otrajā pusē inflācija Latvijā drīzāk atkal varētu nedaudz mazināties un pēc manām prognozēm vidējā patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 2,7%.

Šī gada martā mēneša laikā (proti, salīdzinot ar februāri) cenas augušas par 1,1%, kas ir gana straujš temps martā vēsturiskā kontekstā. Mēneša laikā cenu kāpumu noteikuši gan iekšēji, gan ārēji faktori. Gada inflācija savukārt par spīti salīdzinoši straujam mēneša kāpumam saglabājusies mērena – 2,8% apmērā.

Mēneša laikā galvenais cenu paaugstinošais faktors bijis apģērbu un apavu cenas, kurām raksturīga izteikta sezonalitāte. Apģērbu un apavu cenas parasti sarūk gada sākumā un gada vidū, kad ir aktīvākais atlaižu laiks, bet kāpj martā un septembrī, kad atlaižu maratons noslēdzies. Šogad martā straujāk nekā pēdējos gados šajā mēnesī augušas pārtikas cenas, ko galvenokārt noteica svaigu augļu un piena produktu cenu kāpums. Starp iekšējiem cenu palielinošiem faktoriem jāmin alkoholisko dzērienu cenas, kas pieauga akcīzes nodokļa likmju palielinājuma rezultātā. Starp ārējiem faktoriem jāmin naftas cena, ar kuru saistīts degvielas cenu kāpums. Degvielas cenas atsākušas augt pēc krituma iepriekšējo četru mēnešu garumā. Pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski atsākušas augt naftas cenas, kas sāk atspoguļoties vietējās degvielas cenās. Naftas cenas kāpuma galvenais iemesls ir par pieprasījumu straujāk sarūkošais piedāvājums. OPEC valstis vienojušās par ieguves samazinājumu, kā arī naftas ieguve sarukusi sankciju skartajā Venecuelā un Irānā. "Brent" naftas cena tikko sasniegusi 70 dolārus par barelu un aprīļa sākuma bijusi līdzīgā apmērā kā pagājušajā gadā.

Gada laikā martā (proti, salīdzinot ar pērno martu) vislielākā ietekme uz cenu pārmaiņām nemainīgi bijusi mājokļa precēm un pakalpojumiem. Tam seko pārtika, alkoholiskie dzērieni un tabaka, degviela, kā arī pakalpojumi, īpaši atpūtas, restorānu un viesnīcu. Tuvākajā laikā gaidāms, ka cenu kāpums šajās kategorijās saglabāsies starp galvenajiem gada inflācijas virzītājspēkiem. "Swedbank" prognoze šī gada vidējai inflācijai ir 2,5% apmērā.

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%.

Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu. Ūdensapgāde martā bija par 14,1%, bet atkritumu izvešana pat par 16,3% dārgāka nekā pirms gada, tas daļēji saistīts ar nodokļu izmaiņām. Labi vismaz, ka beigām tuvojas malkas un granulu pircēju ciešanu ēra – cietā kurināmā inflācija atdzisusi līdz 3,9% no 10,4% janvārī un 21,8% pērnajā oktobrī.

Nozīmīga ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija arī pārtikai, tās gada inflācija martā palēcās no 1,3 līdz 2,6%. Dārgāka kļuva cūkgaļa un zivis, savukārt piena, tā produktu un olu cenu kritums saruka no 3,2% līdz 1,2%. Šī deflācija savukārt ir it kā atbalss 2017.-2018. gada piena cenu "burbulim". No visām galvenajām pārtikas produktu grupām šobrīd visstraujāk dārgāki kļūst dārzeņi, kuru inflācija pieauga no 13,5% februārī līdz 16,4%. Šogad strauji kāpj maizes cenas, kas vairākus gadus bija diezgan stabilas, martā šis produkts bija par 8,0% dārgāks nekā pirms gada.

Inflāciju nozīmīgi ietekmēja arī alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, šī produktu grupa bija par 5,4% dārgāka nekā pirms gada.

Martā mēneša inflācija bija diezgan augsta jeb 1,1%. Šajā mēnesī cenu kāpums pret iepriekšējo periodu mēdz būt vislielākais, šogad to veicināja arī akcīzes nodokļa paaugstināšana. Alkohols mēneša laikā kļuva par 3,7% dārgāks, bet apģērbi un apavi pat par 8,7%, kas ir saistīts ar sezonas maiņu.

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nepārprotami bremzējas, taču pagaidām vēl var teikt, ka makro rādītāji kopumā ir labvēlīgajā "ne par karstu, ne par aukstu" zonā. Ārējie apstākļi izaugsmei vairs nav tik pievilcīgi kā iepriekšējos divos gados, taču gan apstrādes rūpniecība, gan mazumtirdzniecība un galvenās pakalpojumu eksporta nozares izskatās robustas. Arī inflācija ir mērena, tā uzskatāma par atbilstošu valstij ar Latvijai piemītošo izaugsmes tempu.

Pasaules ekonomika pagaidām turas, t.s., "Goldilocks" jeb optimālas temperatūras zonā, bet tuvu tā apakšējai robežai. Jaunākie makro dati liecina, ka pasaules kopprodukts šobrīd aug apmēram par 3% gadā, pērn pasaules ekonomika auga par 3,5%. Riski sabalansētai izaugsmei nepārprotami ir pieauguši, jo īpaši eirozonā, kuras gada izaugsmes temps, šķiet, ir noslīdējis zem 1%. Latvijas ekonomika nepārprotami ir siltāka – IKP pieaugums ir straujāks, un pamatinflācija pakāpeniski palielinās.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1%. Precēm tas pieauga par 1,3%, bet pakalpojumiem – par 0,7 %.

Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-0,9 %, bet pēdējos divos gados cenu pieaugums bija straujāks, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu no 2019. gada 1. marta alkoholiskajiem dzērieniem cenas pieauga par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu, galvenokārt, noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Palielinošā ietekme martā bija arī pārtikas cenu kāpumam par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem augļiem, piena produktiem un olām. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenas martā saglabājās nemainīgas. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem (sviestam, sieram un pilnpiena pulverim), ko noteica spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma dēļ. Savukārt cenas samazinājās augu eļļām, graudaugiem un cukuram, bet gaļai praktiski nemainījās.

Degvielai Latvijā cenas martā pieauga par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas šī gada pirmajos mēnešos pakāpeniski palielinājās. Martā tās mēneša laikā vidēji pieauga par 3%. Naftas cenu kāpumu veicināja lielāko naftas ieguvējvalstu vienošanās turpināt kopīgus centienus jēlnaftas cenu celšanai.

Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme februārī bija personīgās aprūpes precēm un mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

2019. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 2,8%. Gada vidējā inflācija bija 2,8 %.

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Inflācijas līmenis Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un, tāpat kā februārī, arī martā tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā mēnesī. Tomēr vidējā inflācija Latvijā joprojām ir samērā augsta, pagājušajā mēnesī sasniedzot 2,8%, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Tādējādi šā gada pirmajā ceturksnī kopumā patēriņa cenu pieaugums Latvijā veidoja 2,9%. Turklāt patēriņa cenas martā bija par 1,1% augstākas nekā februārī, kas ir spēcīgs cenu pieaugums mēneša griezumā.

Faktori, kas noteica inflācijas kāpumu martā, raksturo patēriņa cenu izmaiņu iemeslus pirmajā ceturksnī kopumā. Būtiskāko ietekmi uz cenu pieaugumu martā radīja cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kam sekoja cenu izmaiņas pārtikai, alkoholam, tabakai, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Kopumā preču cenas gada laikā palielinājās par 2,7% un pakalpojumu cenas bija par 2,9% augstākas nekā iepriekšējā gada martā.

Salīdzinot ar pērnā gada martu, šā gada martā ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 5,7%. Šo preču un pakalpojumu grupa iedzīvotāju tēriņos veido aptuveni 15%. Krasākās cenu izmaiņas reģistrētas gāzei, uzrādot kāpumu par 19,6%. Šāds gāzes cenu pieaugums saglabāsies līdz pat jūlijam, kad tiks pārskatīti gāzes tarifi. Ievērojamu sadārdzinājumu uzrādīja arī ūdensapgādes un atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas, palielinoties attiecīgi par 14,1% un 16,3%. Arī pārējo ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas pieauga, taču ne straujāk kā par desmit procentiem.

Pārtika martā bija par 2,6% dārgāka nekā pirms gada, savukārt bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās iepriekšējā gada marta līmenī. Lielākie cenu kāpumi pārtikas preču grupā gada laikā reģistrēti svaigiem dārzeņiem un kartupeļiem par attiecīgi 16,4% un 29,9%, svaigām vai atdzesētām zivīm – par 10,2%, kā arī miltiem un citiem graudaugiem – par 10,3%. Nedaudz dārgāki kļuva arī citi pārtikas produkti, taču cukura, svaigu augļu, sviesta, ievārījuma un medus cenas martā samazinājās.

Alkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par 5,4%, ko zināmā mērā noteica akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem kopš 2019. gada marta. Savukārt tabakas izstrādājumu cenas šā gada martā pieauga par 9,9%.

Preces un pakalpojumi, kas saistīti ar atpūtu un kultūru, martā bija par 2,8% dārgāki nekā pirms gada, kas ir spēcīgākais šīs preču un pakalpojumu grupas cenu pieaugums kopš 2009. gada otrās puses. Piemēram, šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu televīzijas abonēšanas maksa palielinājās par 9,2%, kameras kļuva par 7,8% dārgākas, grāmatas – par 7,2%, žurnāli – par 4,8%. Savukārt restorānu un viesnīcas pakalpojumi gada laikā sadārdzinājās par 3,6%.

Mērens cenu kāpums 1,2% apmērā tika fiksēts ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, degviela, kas veido lielāko īpatsvaru šajā preču un pakalpojumu grupā, martā salīdzinājumā ar pirmajiem diviem šā gada mēnešiem uzrādīja izteiktāku cenu pieaugumu, gada griezumā cenu kāpumam sasniedzot 2,9%. Jāatzīmē, ka naftas cenas pasaules biržās martā nedaudz pārsniedza iepriekšējā gada marta cenu, kas attiecīgi atspoguļojies straujākā degvielas cenu pieaugumā Latvijā. Naftas cenu kāpums turpinājies arī aprīlī, Brent markas jēlnaftas cenām 5. aprīlī jau sasniedzot 70 ASV dolārus par barelu.

Samērā augstais un stabilais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd raksturo tautsaimniecības makroekonomisko situāciju kopumā, kad ir vērojama augsta darba tirgus aktivitāte, bezdarba līmeņa kritums un darba samaksas tālāks pieaugums. Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lielā mērā nodrošinās privātā patēriņa kāpums, kas arī veicinās patēriņa cenu stabilu pieaugumu turpmākajos mēnešos.