Linda Vildava Pēteris Strautiņš Mārtiņš Āboliņš
Foto: Publicitātes foto
2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām, kā arī patēriņa nodokļu palielinājumiem. Papildus šiem faktoriem arī pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada.

No administratīvi regulējamajām cenām martā par 19,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpusi gāzes cenas mājsaimniecībām un par 7,4% palielinājušās elektroenerģijas cenas. Papildus tam šogad palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā šo produktu cenas augušas par attiecīgi 9,9% un 3,0%. Pēc "Citadele" bankas ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem šie akcīzes likmju palielinājumi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem šogad palielinājuši kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā par 0,5%.

"Mēneša laikā galvenais cenu paaugstinošais faktors bijis apģērbu un apavu cenas, kurām raksturīga izteikta sezonalitāte. Apģērbu un apavu cenas parasti sarūk gada sākumā un gada vidū, kad ir aktīvākais atlaižu laiks, bet kāpj martā un septembrī, kad atlaižu maratons noslēdzies. Šogad martā straujāk nekā pēdējos gados šajā mēnesī augušas pārtikas cenas, ko galvenokārt noteica svaigu augļu un piena produktu cenu kāpums," skaidro "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!