Ekonomisti: eksports un imports īpaši vārgs jau trešo mēnesi pēc kārtas  (99)

Latvijas eksportētāji arvien vairāk izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos un februārī Latvijas preču eksports eiro izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis vien par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Savukārt pirmajos divos mēnešos kopumā Latvijas eksports palielinājies vien par 0,2% un tas ir pieticīgākais gada sākums eksportā pēdējo trīs gadu laikā, norāda "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Finanšu ministrijā skaidro, ka mehānismu un mehānisko ierīču eksports februārī gada griezumā saruka par 27,7%, ko noteica turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksporta kritums. Šis kritums ir saistīts ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" flotes atjaunošanu un attiecīgi tās tehnisko apkalpošanu, kad pērnā gada februārī lidmašīnu dzinēji 22,3 miljonu eiro vērtībā tika nosūtīti atpakaļ uz rūpnīcu ASV, lai veiktu to remontu.

2019. gada februārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 6,9%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Vāciju, Lietuvu un Apvienoto Karalisti, bet samazinājās uz Spāniju un Itāliju, atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs. Februārī samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 4,8% (tai skaitā uz Krieviju – par 2,1%). Saruka eksports arī uz Turkmenistānu un Uzbekistānu. Vienlaikus februārī ievērojami samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 20,9%. Būtiski saruka eksports uz ASV, kā arī uz Turciju un Ēģipti (graudaugu kultūras).

"Ārējās tirdzniecības plūsmas lēnāk aug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Pasaules Tirdzniecības organizācijas prognozes liecina, ka vispārēja sabremzēšanās turpināsies arī šogad. Pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu ierobežo ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un citi starpvalstu tarifi, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās un nenoteiktības pieaugums, tai skaitā neziņa par "Brexit" iznākumu," teic "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Latvijas eksportētāji arvien vairāk izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos un februārī Latvijas preču eksports eiro izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis vien par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Savukārt pirmajos divos mēnešos kopumā Latvijas eksports palielinājies vien par 0,2% un tas ir pieticīgākais gada sākums eksportā pēdējo trīs gadu laikā. Salīdzinājumam pērnā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksports palielinājās par 16,1%. Vienlaikus Latvijas preču eksporta rādītāji šī gada pirmajos divos mēnešos, manuprāt, izskatās nedaudz sliktāk nekā ir faktiskā ekonomiskā realitāte. Apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos augusi par gandrīz 5%, un februārī mūsu eksportu uz leju pavilka atskaņas no pērnā gada sliktās graudu ražas, kā arī kritums reeksportā.

Visnegatīvākā ietekme uz Latvijas eksporta rādītājiem februārī bija graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī mehānisko iekārtu eksporta kritumam par attiecīgi 39,6%, 13,1% un 27,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No šī graudaugu eksporta samazinājums joprojām atspoguļo pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, savukārt samazinājums metālu un iekārtu eksportā gan ir pretrunā ar rūpniecības rādītājiem, kur šajās nozarēs pēdējos mēnešos vērojams pietiekami labs pieaugums. Tas liek domāt, ka šis samazinājums lielā mērā ir noticis uz reeksporta rēķina un līdz ar to maz raksturo notiekošo Latvijas ekonomikā. Vienlaikus kopējos eksporta rādītājus februārī plusos noturēja 16,7% pieaugums koka izstrādājumu eksportā, kas noteikti nav ilgtspējīgs. Tik liels kāpums saistīts ar gan nelabvēlīgajiem laika apstākļiem koksnes ieguvei pērnā gada ziemā, gan ar ļoti augstajām koksnes cenām, par kurām jau šobrīd ir signāli, ka tās sāk mazināties. Tādēļ nākošajos mēnešos koka izstrādājumu eksportā redzēsim jau daudz pieticīgāku pieaugumu, taču gada otrajā pusē labs izaugsmes potenciāls būs graudiem, jo vēl vienu tik pat sliktu gadu lauksaimniecībā, cerams, nepiedzīvosim, un vismaz gada sākums lauksaimniekiem ir bijis pozitīvs.

Protams, Latvijas eksporta izaugsmes iespējas visvairāk ietekmē ārējo tirgu attīstība un šobrīd globālajā ekonomikā vērojamas diezgan izteiktas bremzēšanās pazīmēs rūpniecībā, kā arī pasaules tirdzniecībā, un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau runā par sinhronizētu izaugsmes tempu bremzēšanos pasaules vadošajās ekonomikās. Vājie rūpniecības un tirdzniecības rādītāji šobrīd pamatā, šķiet, saistīti ar ciklisku pieprasījuma kritumu automašīnu, kā arī mikroshēmu un dažādu IT ierīču segmentos, ko pastiprina neatrisinātie tirdzniecības konflikti starp ASV, Ķīnu un Eiropas Savienību, kā arī neskaidrības saistībā ar "Brexit", kas jau varētu būt negatīvi ietekmējis globālo ražošanas ķēžu darbību. Neiepriecinošā jauno eksporta pasūtījumu dinamika apstrādes rūpniecībā, kā arī kravu apgrozījums kritums aviācijā un pasaules lielākajās ostās, liek domāt, ka arī tuvākajos mēnešos nav sagaidāms aktivitātes pieaugums pasaules tirdzniecības plūsmās, un tas visvairāk šobrīd ir skāris Eiropu.

Pēdējā gada laikā eirozonas IKP izaugsmes prognoze 2019. gadam samazināta teju uz pusi no 2% līdz 1,2%, savukārt finanšu tirgi signalizē par recesijas draudiem arī citos reģionos. Taču šie signāli nav pārliecinoši un situācija pasaulēs ekonomikā kopumā ir ļoti neskaidra. Dažādi indikatori norāda uz atšķirīgām tendencēm, un pakalpojumu nozares, kā arī iekšējais patēriņš lielākajā daļā pasaules ekonomikas saglabājas pietiekami spēcīgs. Latviju un Baltiju līdzšinējie satricinājumi ir skāruši salīdzinoši maz, jo neesam cieši integrēti autobūves un IT piegādes ķēdēs. Tāpat iekšējais būvniecības un privātā patēriņa cikls izaugsmes cikls Latvijā joprojām ir ļoti spēcīgs, tādēļ mūsu reģiona ekonomikas izaugsmes prognozes pagaidām nav mainītas.

Eksports un imports ir īpaši vārgs jau trešo mēnesi pēc kārtas. Preču eksports februārī palielinājās par 1% eiro izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri. Tomēr lielāko daļu, ja ne pat visu kāpumu veido cenu pieaugums, kas nozīmē, ka apjomu kāpums ir tuvāk nullei. Preču imports eiro izteiksmē februārī saruka par 1,7%, kas ir vājākais sniegums divarpus gadu laikā.

Preču eksporta plūsmās jau kādu laiku dominē koka un tā izstrādājumu eksports, tomēr tam kļūst arvien grūtāk kompensēt kritumu citās preču grupās, galvenokārt graudaugu, kā arī mehānismu/ iekārtu eksportā. Pēdējais gan galvenokārt ir stāsts par reeksportu, kas neatspoguļo Latvijā ražoto preču eksportu. Tomēr koks un graudi ir tieši saistīti ar Latvijas tautsaimniecību. Graudaugu eksportā, visticamāk, arī turpmākajos mēnešos būtisku uzlabojumu neredzēsim. Izmaiņas varam sagaidīt gada otrajā pusē, kad būs jaunā raža, kas gan būs atkarīga no laikapstākļiem vasarā. Savukārt "koks", iespējams, ilgi vairs nespēs stutēt eksportu. Biznesa aptaujas rāda, ka kokapstrādē ir būtiski sarukuši jaunu pasūtījumu apjomi, kas varētu būt signāls, ka drīzumā redzēsim lēnāku pieaugumu ražošanas un eksporta apjomos.

Tāpēc tuvākajos mēnešos gaidāms, ka eksporta pieaugums saglabāsies vārgs. Straujākam pieaugumam šķēršļus liks arī augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un vājāks ārējais pieprasījums. Lēnāks eksports un arī lēnāks investīciju apjomu pieaugums nozīmē, ka šogad importa kāpums būs lēnāks nekā pērn.

Ārējās tirdzniecības plūsmas lēnāk aug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Pasaules Tirdzniecības organizācijas prognozes liecina, ka vispārēja sabremzēšanās turpināsies arī šogad. Pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu ierobežo ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un citi starpvalstu tarifi, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās un nenoteiktības pieaugums, tai skaitā neziņa par "Brexit" iznākumu.

Nupat ASV ir publicējusi sarakstu ar Eiropas precēm 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, ko tā varētu aplikt ar jauniem importa tarifiem, tādējādi reaģējot uz Eiropas Savienības subsīdijām ASV kompānijas "Boeing" konkurentam Eiropā "Airbus". Šādu tarifu ieviešana viennozīmīgi negatīvi ietekmēs ražotājus Eiropā un var izprovocēt Eiropas Savienības atbildes tarifus ASV precēm. Joprojām pastāv arī bažas, ka ASV varētu ieviest tarifus no Eiropas ievestiem automobiļiem. Tādā gadījumā ietekme uz tirdzniecības plūsmām un Eiropas ekonomikas izaugsmi būtu vēl nelabvēlīgāka. Jau šobrīd redzam, ka Eiropas lielākajās valstīs sarūkoša pieprasījuma ietekmē ir būtiski pasliktinājušies apstākļi apstrādes rūpniecības nozares attīstībai un sarūk ražošanas apjomi, kas bremzē kopējo ekonomikas izaugsmi.

Lielākā daļa Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienībā (pērn 71,4% no kopējā preču eksporta vērtības), savukārt uz ASV vedam mazāk nekā 4% no eksporta vērtības. Vairāk nekā divas trešdaļas no eksporta uz ASV veido dažādi mehānismi, ierīces un elektroiekārtas. Ja ASV ieviesīs piedāvāto importa tarifu plānu, tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku būs neliela. Tomēr bažas rada netiešā ietekme, jo tirdzniecības konflikta saasināšanās starp ASV un Eiropu negatīvi ietekmētu Eiropas valstu pieprasījumu pēc mūsu precēm (piemēram, no Vācijas un Zviedrijas, kas ir starp mūsu top 5 eksporta galamērķiem).

Latvijas preču eksporta vērtība šā gada februārī bija par 1% augstāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, ko ietekmēja būtisks mehānismu un mehānisko ierīču reeksporta samazinājums. Tikmēr Latvijā ražoto preču eksports joprojām uzrādīja pieaugumu. Dati par apstrādes rūpniecības produkcijas eksportu rāda, ka februārī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā bija par 13% augstāks nekā pirms gada.

Lielākais eksporta vērtības pieaugums februārī tika reģistrēts koka un koka izstrādājumu eksportā, kurš salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri palielinājās par 27,2 miljoniem eiro jeb 16,7%. Koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība februārī visvairāk pieauga uz Igauniju, kam sekoja Apvienotā Karaliste. Uz Igauniju tika eksportēts par 10,5 miljoniem eiro vairāk koka un koka izstrādājumu nekā iepriekšējā gada februārī, kas ir gandrīz divkārtējs pieaugums, bet uz Apvienoto Karalisti šis kāpums veidoja 19% jeb 6,1 miljonu eiro. Koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās arī uz tādām valstīm kā Dānija, Somija, Dienvidkoreja, un kopumā šīs preču kategorijas eksporta kāpumu noteica ievērojamais kurināmās koksnes eksporta pieaugums.

Būtisks eksporta vērtības pieaugums februārī tika reģistrēts arī citās preču kategorijās. Ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports gada griezumā palielinājās par 14,7%, ko noteica mēslošanas līdzekļu būtisks eksporta kāpums uz Beninu, Poliju, Vāciju, kā arī labu pieaugumu uzrādīja farmaceitisko produktu eksports, īpaši uz Gruziju, Igauniju un Vāciju.

Savukārt kopējais lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports februārī nedaudz samazinājās – par 0,9% salīdzinājumā ar 2018. gada februāri. Tomēr eksporta izmaiņas būtiski atšķiras dažādu lauksaimniecības un pārtikas produktu griezumā. Var secināt, ka šīs preču kategorijas kopējo eksporta kritumu lielā mērā noteica graudaugu produktu eksports, kas samazinās jau kopš pērnā gada jūlija un kas ir saistīts ar zemo graudaugu ražu, 2018. gadā graudu kopražai sarūkot par 24%. Tikmēr ēdamo dārzeņu eksporta vērtība februārī pieauga vairāk nekā divkārt. Tāpat par 16,2% palielinājās alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports, no kā, jāatzīmē, daļa veido reeksportu.

Mehānismu un mehānisko ierīču eksports februārī gada griezumā saruka par 27,7%, ko noteica turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksporta kritums. Šis kritums ir saistīts ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic flotes atjaunošanu un attiecīgi tās tehnisko apkalpošanu, kad pērnā gada februārī lidmašīnu dzinēji 22,3 miljonu eiro vērtībā tika nosūtīti atpakaļ uz rūpnīcu ASV, lai veiktu to remontu.

Šā gada februārī samazinājās arī elektroierīču un elektroiekārtu eksports, kas arī lielā mērā ir saistīts ar reeksportu. Salīdzinājumā ar pērnā gada februāri šīs preču kategorijas eksporta vērtība saruka par 4,3%. Būtisks kritums tika reģistrēts dzelzs un tērauda eksportā, transportlīdzekļu (izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu) eksportā, kā arī minerālā kurināmā eksportā – attiecīgi par 13,1%, 9,2% un 9,1%.

Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada sākumā bija samērā stabils un saglabājās apmēram iepriekšējā gada vidējā līmenī. Tomēr vājinoties globālās ekonomikas izaugsmei un samazinoties ārējam pieprasījumam, zemāks būs arī Latvijas preču eksporta izaugsmes temps, ko jau apliecina eksporta dati par pirmajiem diviem šā gada mēnešiem.

Tikmēr Latvijas preču importā šā gada februārī tika reģistrēts kritums, salīdzinājumā ar 2018. gada februāri importēto preču kopējai vērtībai samazinoties par 1,7%. Šo kritumu visbūtiskāk ietekmēja elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču importa vērtības sarukums. Tādējādi Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, deficītam samazinoties par 28 miljoniem eiro līdz 140,5 miljoniem eiro šā gada februārī.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1%, savukārt imports nedaudz samazinājās – par 1,7%.

Februārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja būtisks koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums. Salīdzinoši strauji pieauga arī dzērienu, mēbeļu, dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājums bija vērojams mehānismu un ierīču, kā arī graudaugu kultūru eksporta grupās.

2019. gada februārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 6,9%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Vāciju, Lietuvu un Apvienoto Karalisti, bet samazinājās uz Spāniju un Itāliju.

Februārī samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 4,8% (tai skaitā uz Krieviju – par 2,1%). Saruka eksports arī uz Turkmenistānu un Uzbekistānu. Vienlaikus februārī ievērojami samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 20,9%. Būtiski saruka eksports uz ASV, kā arī uz Turciju un Ēģipti (graudaugu kultūras).

Preču importu februārī pozitīvi ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu importa vērtības pieaugums. Savukārt negatīvi – satiksmes līdzekļu un mehānismu, ierīču un elektroiekārtu imports.

Kopumā gada divos mēnešos eksports bija par 0,2% lielāks nekā pirms gada, bet imports – par 0,7% mazāks nekā 2018. gada janvārī-februārī.

Sagaidāms, ka šogad kopumā eksports pieaugs mēreni, jo izaugsmes tempi galvenajās tirdzniecības partnervalstīs 2019. gadā prognozējami nedaudz lēnāki nekā pirms gada.