Bizness reģionos: 'Valmieras stikla šķiedrā' krāsnis darbojas bez apstājas  (113)

Stikla šķiedras ražotne jau vairākus desmitus gadu ir viens no lielākajiem un līdz ar to arī vislabāk zināmajiem darba devējiem Ziemeļvidzemē. Tiesa, Valmieras vārdu nes vēl divi VSŠ meitasuzņēmumi – viens ASV un otrs Lielbritānijā. "Situācija tirgū ir laba, ir pieprasījums pēc visiem mūsu produktiem. Arī rezultāti Latvijā un Lielbritānijā ir labi, bet mūsu šī brīža izaicinājums ir ASV ražotne," sarunā ar portālu "Delfi" teica Jūgels.

Teju viss – 97% – VSŠ saražotā nonāk 47 eksporta tirgos. Lielākie no tiem ir Eiropas Savienība, kur tiek realizēti 70% saražotā, un Ziemeļamerika, kurp tiek eksportēti 11% VSŠ ražojumu. Uzņēmumā top produkti, kurus izmanto tālākā pārstrādē, termoizolācijā, ugunsdrošībā, aviācijā, mašīnbūvē, būvniecībā un citās nozarēs.

VSŠ rūpnīca netālu no Valmieras robežas tika atklāta 1963. gadā. Šobrīd 29 tūkstošus kvadrātmetru plašajā teritorijā slejas ļoti daudz dažādu mazu un lielu ēku. Netālu no ražotnes ir dzelzceļš, un viens sliežu ceļš iestiepjas arī VSŠ teritorijā – pa to ražotnei tiek piegādāta daļa izejvielu. Lai gan VSŠ teritorijā ir vairākas augstas celtnes un no liela attāluma pamanāmi skursteņi, kopējā ainā īpaši izceļas lielais ūdenstornis, kam blakus vēl ir daži neapbūvēti zemes pleķīši.

Lai gan VSŠ nodarbināti vairāk nekā tūkstoš cilvēku, ceļu labirintā starp ēkām valda pilnīgs miers un nav redzams itin neviens darbinieks. Saskaņā ar Jūgela teikto padomju laikos bijis periods, kad ražotnē nodarbināti aptuveni 3000 cilvēku: "Ražotne tika celta, kad darbaspēka un transporta izmaksas bija zemas. Šīs ražotnes mērķis bija nodarbināt tik daudz cilvēku, cik iespējams." Izbūvējot ražotni mūsdienās, kā VSŠ meitasuzņēmums to pirms vairākiem gadiem darīja ASV, plānojums ir pavisam cits – viena ēka un īsa loģistika.

Ražotnē Valmierā darbojas trīs kausēšanas krāsnis. Viena dienā spēj izkausēt 40 tonnas materiāla, otra – 50 tonnas, bet trešā – 10 tonnas. Viesiem rādot un stāstot par vienu no krāsnīm, Jūgels paņem tumšas aizsargbrilles bez kātiņiem un caur tām ieskatās krāsnī – dzeltenu un vietām zaļu liesmu mutulī. "Krāsnī temperatūra ir 1600 grādu," saka uzņēmuma vadītājs, norādot, ka krāsnī degšanas procesu uztur dabasgāze, elektrība un skābeklis.

Vidzemnieki, runājot par VSŠ, nereti kā pirmo ar šo ražotni saistīto asociāciju min nelielas caurspīdīga stikla bumbiņas. Taujāts par to, vai tās vēl tiek izmantotas ražošanā, Jūgels atbild noliedzoši: "Kopš 2016. gada ražošana vairs nenorit divos posmos un neizmantojam stikla lodītes." Tagad krāsnī tiek bērtas pūderveida izejvielas.

"Stikla ražošanu nevar apturēt. Krāsnis darbojas sešus līdz astoņus gadus, 365 dienas gadā, 24 stundas diennaktī. Ir pieprasījums vai nav pieprasījuma, stiklam no krāsns ir jāiztek," skaidro uzņēmuma vadītājs.

Krāsnī ar mazāko kausēšanas jaudu – 10 tonnas diennaktī – tiek darināts materiāls, kas spēj izturēt īpaši augstu temperatūru. Šo materiālu izmanto siltumizolācijā. Jūgels stāsta, ka šī materiāla izgatavošanā VSŠ ir starp līderiem pasaulē, tādēļ nākotnē plānots palielināt materiāla ražošanas jaudu.

Stikla šķiedras ražošanas process – no izejvielām, galvenokārt kvarca smiltīm, līdz spolē uztītam pavedienam – ir garš un sarežģīts. VSŠ tiek nodrošināts pilns ražošanas cikls. Krāsnīs tiek sajauktas stikla sastāvdaļas un stikls tiek izkausēts, bet pēc tam no tā izvelk šķiedru.

Karstā stikla masa no krāsnīm pa padeves sistēmām tiek nogādāta līdz šķiedras izstrādes vietām, kur caur filjēru veidnēm, meistaru uzraudzīti un tehnikas apstrādāti, tiek veidoti smalki stikla šķiedras elementārpavedieni, kas tālāk tiek uztīti uz spolēm. Tehnoloģiskā procesā radušās atgājas pēcāk tiek nogādātas atkārtotai pārstrādei. Procesu uzrauga vairāki meistari, kuri, pēc Jūgela teiktā, iemaņas slīpē pusgadu līdz gadu.

Ar to gan process nebeidzas, jo šķiedrai īpašos klimata apstākļos jāiegūst tālākiem ražošanas procesiem nepieciešamās īpašības, bet pēc tam tā tiek pārtīta uz mazākām spolēm. Vienā spolē gala rezultātā ir vidēji 100 kilometru pavediena, un tā sver ap septiņiem, astoņiem kilogramiem.

"Parasti ražotāji ražo standarta pavedienu, ko tālāk pārdod kompānijām, kas to pārvērš gala produktā. Mums šeit, Latvijā, ir vēl viena pieeja, mēģinām arī radīt vairāk pievienotās vērtības, mums ir sava niša, kurā piedāvājam īpaši klientam ražotus produktus un risinājumus," pastāstīja uzņēmuma vadītājs.

Pirms sešiem gadiem – 2013. gadā – VSŠ iegādājās Lielbritānijas stikla šķiedras apstrādes uzņēmumu "P-D Interglas Technologies Ltd". Līdz ar pārdošanu tika mainīts uzņēmuma nosaukums, un tas kļuva par VSŠ meitasuzņēmumu "Valmiera Glass UK Ltd". Lielbritānijas ražotne, kā saka Jūgels, ir ļoti interesanta, jo atrodas pārsimts gadu vecā ēkā: "Tā ir ļoti interesanta, vēsturiska vieta. Tur viss sācies ar zīda ražošanu un 50. gados sāka darboties ar stiklu. Tai ražotnei ir lielāka pieredze stikla šķiedras ražošanā, nekā mums ir šeit." Tiesa, pēdējo gadu laikā vairākas Lielbritānijas ražotnes funkcijas pārceltas uz Latviju, lai iespējami labi sagatavotos "Brexit" jeb brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no ES.

VSŠ un uzņēmuma grupas ražotne Lielbritānijā saskaņā ar neauditētajiem datiem par pērno gadu ir sasniegušas plānotos peļņas rādītājus, taču, kā pastāstīja Jūgels, tas nekompensē ASV ražotnes zaudējumus. Grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums pagājušajā gadā bija 112,9 miljoni eiro, savukārt šogad plānots sasniegt 151,7 miljonus eiro lielu neto apgrozījumu.

Ražotne ASV tika atklāta pirms četriem gadiem, 2015. gada martā, ar mērķi stiprināt savas pozīcijas ASV tirgū, kur gan tobrīd, gan tagad uzņēmums saskata lielu potenciālu. Tiesa, viss neizvērtās gluži tā, kā plānots. "Jauni projekti vienmēr ir izaicinājumu pilni – ir apstākļi, ko nevar paredzēt, un ar to arī saskārāmies. Sākumā mums bija nopietnas problēmas ar darbaspēku: atrast, piesaistīt, apmācīt un norīkot atbilstošos amatos. Sūtījām amerikāņus mācīties uz Latviju un Vāciju, cilvēki trenējās amatiem, kur nepieciešamas augstas prasmes, bet beigās mēs cietām, jo nevarējām atrast vienkāršāko darbu veicējus." Tagad uzņēmums esot mainījis stratēģiju, un kopš janvāra beigām esot jūtami arī uzlabojumi.

ASV ražotne ir lielākais uzņēmuma investīciju projekts, kurā kopumā no 2014. līdz 2022. gadam paredzēts investēt 110 miljonus ASV dolāru. "Gribam pabeigt un optimizēt ASV ražotni," nākotnes mērķus ieskicē VSŠ vadītājs, norādot, ka līdz 2021. gadam, visam noritot, kā plānots, paredzēts ASV ražotnes rentabilitāti paaugstināt līdz Latvijas ražotnes līmenim.

VSŠ šī gada vidū plāno īstenot papildu akciju publisko piedāvājumu, biržā iekļaujot aptuveni 7,17 miljonus papildu akciju. Kā norādīja Jūgels, VSŠ plāno lūgt visu esošo un papildu akciju iekļaušanu "Nasdaq Riga" Baltijas Oficiālajā sarakstā, lai varētu paaugstināt akciju likviditāti, kas veicinātu arī lielāku Baltijas investoru interesi.

Saskaņā ar viņa pausto šogad iecerētais FPO ir stratēģisks solis uzņēmuma attīstībā, lai ilgtermiņā dažādotu uzņēmuma finansēšanas avotus, stiprinot tā kapitālu. Tāpat uzņēmums, piedāvājot jaunās emisijas akcijas arī privātajiem investoriem, plāno kļūt vairāk pieejams sabiedrībai.

Taujāts par to, kur paredzēts ieguldīt finansējumu, Jūgels atbildēja: "Vēlamies investēt izaugsmē, savos cilvēkos, darbinieku apmierinātībā – tas ir mūsu galvenais mērķis."