Lauksaimnieki: pagaidām sausums vēl nerada bažas sējumiem; augsnei mitrums pietiek  (3)

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA teica, ka situācija reģionos ir atšķirīga. Vidzemē un Latgalē, kur samērā ilgi bija sniega kārta un pēcāk lietus, ir mazāka nepieciešamība pēc nokrišņiem nekā valsts centrālajā daļā. Tomēr kopumā mitruma augsnei Latvijā vēl netrūkst. "Tik agrā pavasarī mitruma vēl netrūkst, jo zemes dziļākajos slāņos vēl ir ūdens, kas nāk uz augšu, līdz ar to nevaram teikt, ka šobrīd sausums būtu ļoti liela problēma," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir bijušas vietas, kur lietus lijis vairāk un ir tādas, kur tas bijis mazāk. Tuvākajā laikā būtu vēlami papildu nokrišņi. Kurzemē un Zemgalē šogad samērā agri ir sākusies vasarāju sēja, arī vietām Latgalē un Vidzemē norit sējas darbi, taču bez lielas steigas, jo zeme vēl nav iesilusi. "Šobrīd sausums vēl sējumus būtiski neietekmē. Pat tur, kur vasarāji ir iesēti, zeme vēl ir auksta. Sēklas uzbriedīs un sāks augt lēnām," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa piebilda, ka arī ziemāju graudaugu sējumi ir labi nostiprinājušies rudenī un to sakņu sistēma spēj uzņemt augsnē esošo mitruma līmeni.

Pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, kopumā šogad ziemāju lielākoties pārziemojuši labi. Vienīgi laukus atsevišķos reģionos, kur rudenī bija ļoti sauss un ziemāji salīdzinoši slikti sadīga, tie pavasarī ir jāpārsēj ar vasarājiem.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils teica, ka pagaidām situācija ar augsnes mitrumu vēl ir samērā stabila, jo augsnes dziļākajos slāņos mitrums ir pietiekamā daudzumā. Vienlaikus viņš piebilda, ka sausums augsnes virskārtā visbīstamākais var būt agrajiem dārzeņiem. ''Burkānu, sīpolu, pētersīļu un diļļu sēklām ir ciets apvalks, kam nepieciešams optimāls mitrums sēklu iestrādes dziļumā. Taču jau tagad ir vietas, kur, laicīgi nenošļūcot augsni, nav vairs viegli uzirdināt augsnes virskārtu. Ir sauss, bet smagākās augsnēs jau izveidojušies kukuržņi, kurus vairs nebūs iespējams likvidēt, neradot risku augsnei un sējumam," teica Narvils.

Komentējot sinoptiķu turpmākās prognozes par sausumu, viņš skaidroja, ka augsnes pastiprinātu izžūšanu pašlaik veicina vairāki faktori. Katru dienu ir samērā spēcīgi vēji, kas papildus žāvē augsni, daudzviet veidojot vēja radītu eroziju, kad augsnes virskārtu aizpūš pa gaisu. Tas vērojams smilts augsnēs un smagākās māla augsnēs, kur, mēģinot tikt galā ar augsnes kukuržņiem, tos agresīvā veidā saputekļo. Šādās vietās jau esošie agro dārzeņu sējumi ir apdraudēti, jo sēklas var tikt aizpūstas vai appūstas ar vēja sanesto kārtu. Papildu stresu rada regulārās un ilgstošās nakts salnas, kamdēļ dīgšanas stadijā esošās kultūras var nopietni ciest.

Pēc Narvila teiktā, viens no efektīvākajiem situācijas risinājumiem šajos apstākļos ir dārzus laistīt paralēli uzrušinot rindstarpas. Spēcīgā vēja un saules dēļ dārzus būtu iespējams laistīt tikai vēlu vakaros, naktī vai vislabākais - no rīta, kad tas līdz mazināt augu stresu salnu dēļ. Smilts augsnēs var laistīt ar lielāku intensitāti un īsāku laiku, māla augsnēs - ar mazāku intensitāti un ilgāk. Augsne jāapstrādā tikai tādā apjomā, cik tuvāko stundu laikā var apstādīt vai apsēt. Pēc sējas nepieciešams augsni pievelšana, kas uzlabos sēklu kontaktu ar augsnes mitro apakšslāni. Sadīgušiem augiem ir jāizsmidzina augu augšanas veicinātāji un preparāti.

Jau ziņots, ka tuvākajā nedēļā laikapstākļus noteiks spēcīgs anticiklons, tādēļ nav iespējami vērā ņemami nokrišņi. Sākot ar 16.aprīli, dienas kļūs krietni siltākas, un sagaidāms, ka vairākās aprīļa pēcpusdienās gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies virs +20 grādiem.