2018. gada beigās reģistrēti nepilni 59,6 tūkstoši bezdarbinieku. Rīgas reģionā bezdarba līmenis bijis viszemākais – 4,2%, Zemgalē – 6,2%, Vidzemē – 6,4%, Kurzemē – 7,5%, bet lielākais Latgalē (14,7%). Salīdzinot ar 2017. gadu, visos reģionos vidējais bezdarba līmenis samazinājies, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija.
Darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits, balstoties uz Reģionālās attīstības indikatoru moduli, pēdējos gados turpinājis sarukt, aktualizējot tematu par sabiedrības novecošanos un darbaspēka trūkumu. Zinot, ka vairākas pašvaldības, mudinot savus iedzīvotājus uzsākt uzņēmējdarbību, izsludina projektus biznesa uzsākšanas un attīstīšanas atbalstam, "Lursoft" pētījis, vai pastāv likumsakarības starp uzņēmumu skaitu un bezdarba līmeni pašvaldībā. Statistikas dati liecina, ka 2016. gadā darbspējas vecumā bijuši 64,15% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet 2018. gadā to skaits sarucis līdz 62,80%.
Bezdarbnieku skaits Latvijā jau vairākus gadus samazinās. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā – 4,8%, kad bezdarbnieku skaits valstī bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis – 2010. gada martā – sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku.
Darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits turpina sarukt
Iemesls bezdarba līmeņa samazinājumam saistāms gan ar tautsaimniecības attīstību, kas nozīmē, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei un uzlabojoties ārējiem faktoriem, radītas jaunas darba vietas un pieaudzis pieprasījums pēc darbiniekiem. Lielu ietekmi uz bezdarba līmeņa samazināšanos atstājis arī fakts, ka samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, savukārt daļa iedzīvotāju arī spēruši pirmo soli uzņēmējdarbībā, reģistrējot savu uzņēmējdarbību. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, no 2018. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar vietējo kapitālu 8741 gadījumā jaunreģistrētās firmas īpašnieka vārds dalībnieku statusā parādījies pirmo reizi.
No visām Latvijas pašvaldībām tikai Carnikavas novadā darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits šajā periodā palielinājies (+1,81%), savukārt Aizkraukles novadā rādītāja kritums bijis vislielākais, proti, -2,81%. Carnikavas novadā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamika bijusi pozitīva, un pērn reģistrēts pat straujāks jauno uzņēmumu skaita pieaugums. Pēc "Lursoft" rīcībā esošajiem datiem, 2018. gadā Carnikavas novadā reģistrēts 51 jauns uzņēmums, kas ir par deviņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Raugoties, kā mainījies bezdarba līmenis novadā, redzams, ka tam ir lejupejoša tendence – 2016. gadā rādītājs bijis 4,3%, bet pērn – 2,9%. Novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaita dinamika bijusi mainīga.
Jānorāda, ka, atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtajiem datiem, 57 no 119 Latvijas pašvaldībām ir darba vietas (ieskaitot privātā sektora darba vietas) vairāk nekā 40% saviem darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, savukārt 25 pašvaldībās darba vietu skaits nodrošināts vien 29% vai pat mazākai daļai darbspējīgo iedzīvotāju.
* ieskaitot privātā sektora darba vietas. Datu avots: VSAA.
Salacgrīvas novads – teicams piemērs
Balstoties uz NVA sniegto informāciju par bezdarba līmeni novados un pilsētās, "Lursoft" aprēķinājis, ka laika posmā kopš 2016. gada bezdarba līmenis visstraujāk sarucis Salacgrīvas novadā. 2017. gadā bez darba bija 8,2% no novadā reģistrētajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet pērn šis rādītājs jau bija samazinājies līdz 3,5%. Šajā pašā periodā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte Salacgrīvas novada teritorijā kopš 2016. gada palielinājusies par 54,55%, kopumā kopš 2016. gada novadā uzņēmēju pulkam pievienojoties 90 jaunām firmām. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, seši no šiem uzņēmumiem jau likvidēti.
Lielākā daļa uzņēmumu, kuri Salacgrīvas novadā reģistrēti laika posmā no 2016. gada līdz 2019. gada sākumam, ir vietējā kapitāla, un vien sešos gadījumos piesaistītas ārvalstu tiešās investīcijas. Desmitā daļa no pēdējo trīs gadu laikā reģistrētajiem uzņēmumiem Salacgrīvas novadā kā savu pamatdarbības jomu norādījuši būvniecību.
Jaunu darba vietu radīšanu veicina ar konkursiem
Daudzas pašvaldības pēdējos gados regulāri organizē dažādus projektu konkursus, kuros iespējams pieteikties personām vai uzņēmumiem, kas vēlas attiecīgajā pašvaldībā attīstīt savu biznesa ideju un radīt jaunas darba vietas. Viena no šādām pašvaldībām ir arī Lubānas novads, kas pēc bezdarba līmeņa krituma pēdējo trīs gadu periodā ierindojas blakus Salacgrīvas novadam. Lai gan Lubānas novadā faktiskos skaitļos jauno uzņēmumu skaita pieaugums nav bijis tik straujš kā, piemēram, Salacgrīvas novadā, pretstatā, piemēram, 2015. vai 2014. gadam, kad novada teritorijā reģistrēti vien pāris uzņēmumi, pēdējos gados to skaits nostabilizējies un gan 2018., gan 2017. gadā Lubānas novads kļuvis par sešiem uzņēmumiem bagātāks. Balstoties uz NVA datiem, 2016. gadā bez darba bijuši 10,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem Lubānas novada iedzīvotājiem, 2017. gadā šis rādītājs samazinājies līdz 7,8%, bet pagājušajā gadā sarucis jau līdz 6,3%.
Lubānas novads ir viena no pašvaldībām, kas pēdējos gados aktivizējusies, cenšoties motivēt savus iedzīvotājus iesaistīties uzņēmējdarbībā. Lai to panāktu, jau kopš 2017. gada tiek izsludināti konkursi "Sāc Lubānā", kurā aicināti piedalīties pēdējā gada laikā Lubānas novadā reģistrētie uzņēmumi, kā arī fiziskās personas, kuras gatavas Lubānas novadā uzsākt savu uzņēmējdarbību. Viens no nosacījumiem, lai piedalītos konkursā, – radīt vismaz vienu pilnas slodzes darbavietu. Dati rāda, ka patlaban Lubānas novadā trešā daļa no visiem uzņēmumiem ir norādījuši, ka tie nodarbina tikai vienu strādājošo. Pēc Lubānas novada pašvaldības pārstāvja teiktā, visbiežāk projekta dalībnieki izvēlas īstenot uzņēmējdarbību tūrisma vai kokapstrādes sektorā.
"Lursoft" izpētījis, ka, neskatoties uz uzņēmumu likvidēšanas bumu pēdējos gados, uzņēmumu skaits Lubānas novadā saglabājies teju nemainīgs, tāpat arī novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits. Izpētīts, ka 2016. gadā Lubānas novadā reģistrētajos uzņēmumos strādājuši 324 darbinieki, bet 2017. gadā – 320. 2019. gada sākumā novadā bija reģistrēts 121 uzņēmums, par diviem vairāk nekā gadu iepriekš. Iedzīvotāju skaits Lubānas novadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs esošās informācijas, sarucis par 3,54% (2018. gadā pašvaldības teritorijā bijuši 2 287 iedzīvotāji), bet darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits – par 1,39%.
Daudz senāka pieredze šādu konkursu organizēšanā ir Liepājas pilsētas pašvaldībai. Kā stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāve Evita Eņģele, ideja par konkursu organizēšanu pašvaldībai radās ekonomiskās krīzes laikā 2007./2008. gadā, domājot par to, kā mazināt krīzes radītās sekas un veicināt uzņēmējdarbību, atbalstot mazos un vidējos komersantus. Pēc viņas teiktā, kopš 2008. gada komersanti iesnieguši 264 projektus, no kuriem atbalstīts 131, piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu, savukārt laika posmā no 2015. gada konkursa līdzfinansējums veicinājis vairāk nekā 100 jaunu darba vietu radīšanu.
Bezdarba līmenis sarucis teju visās pašvaldībās
Raugoties uz bezdarba līmeņa rādītāju pašvaldībās, redzams, ka laika periodā kopš 2017. gada tas samazinājies teju visās pašvaldībās, proti, 115 vietvarās, 58 no tām šajā periodā arī palielinājusies jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte. Straujākais jaunu uzņēmumu pieaugums trīs gadu laikā bijis Mērsraga novadā, kas pēc iedzīvotāju skaita ir trešā mazākā Latvijas pašvaldība. Tajā patlaban reģistrēti 84 uzņēmumi.
"Lursoft" izpētījis, ka gan 2015., gan 2016. gadā reģistrēti divi jauni uzņēmumi, 2017. gadā – četri, bet 2018. gadā reģistrēts straujš pieaugums – reģistrēti 10 jauni uzņēmumi. Starp pagājušajā gadā Mērsraga novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pārstāvēts plašs darbības jomu spektrs: zobārstniecības privātprakse, mazumtirdzniecība, skaistumkopšanas salons, uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un izīrēšanu, mājdārziņš, arī ainavu veidošanas un zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmums. "Lursoft" dati rāda, ka 2018. gadā savu uzņēmumu Mērsraga novadā reģistrējuši arī mākslinieki Mārtiņš un Zane Vilsoni – SIA "Vilsons Production", aktīvi uzsākot izrāžu veidošanu un producēšanu.
Daudz uzņēmumu tikai ar vienu darbinieku
Viens ir uzņēmumu skaita pieaugums, bet otrs faktors ir arī to nodrošināto darba vietu skaits, jo ne vienmēr katrs jaunais uzņēmums nes līdzi vairākas jaunas darba vietas. To apliecina arī "Lursoft" pētījums, kas atklāj, ka 18,30% gadījumos uzņēmumi norādījuši, ka 2017. gadā tie nav nodarbinājuši nevienu strādājošo, bet teju pusē no visiem Latvijas uzņēmumiem reģistrēts tikai viens darbinieks. Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars ir tieši Pierīgas pašvaldībās. Mārupes, Stopiņu, Babītes un Ādažu novados no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita vairāk nekā 60% gadījumu uzņēmumi norādījuši, ka tajos strādā tikai viens darbinieks. Statistikas dati liecina, ka visaugstākais uzņēmumu īpatsvars ar vienu1 darbinieku ir nekustamo īpašumu un tirdzniecības nozarēs.
Pilnīgs pretstats ir no galvaspilsētas attālākajos reģionos, kur šādu uzņēmumu skaits ir mazākumā. Piemēram, no Riebiņu novadā reģistrētajiem 367 uzņēmumiem viens strādājošais ir tikai 14,44% uzņēmumu, savukārt otrajā Latvijas pusē esošajā Vaiņodes novadā tādi ir 14,91% no kopējā uzņēmumu skaita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
