Foto: F64
Ņemot vērā to, ka tuvākā pusgada laikā plānotas aktīvas, dažāda līmeņa diskusijas par Vides un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, būtiski noteikt, kā iecerētais teritoriālais sadalījums nākotnē sekmēs uzņēmējdarbības attīstību reģionos, vērtējot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un darba vietu pieejamību pašvaldībās, kā arī vērtējot darba spēka mobilitātes iespējas, analizēts "Lursoft" pētījumā.

2018. gada beigās reģistrēti nepilni 59,6 tūkstoši bezdarbinieku. Rīgas reģionā bezdarba līmenis bijis viszemākais – 4,2%, Zemgalē – 6,2%, Vidzemē – 6,4%, Kurzemē – 7,5%, bet lielākais Latgalē (14,7%). Salīdzinot ar 2017. gadu, visos reģionos vidējais bezdarba līmenis samazinājies, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija.

Darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits, balstoties uz Reģionālās attīstības indikatoru moduli, pēdējos gados turpinājis sarukt, aktualizējot tematu par sabiedrības novecošanos un darbaspēka trūkumu. Zinot, ka vairākas pašvaldības, mudinot savus iedzīvotājus uzsākt uzņēmējdarbību, izsludina projektus biznesa uzsākšanas un attīstīšanas atbalstam, "Lursoft" pētījis, vai pastāv likumsakarības starp uzņēmumu skaitu un bezdarba līmeni pašvaldībā. Statistikas dati liecina, ka 2016. gadā darbspējas vecumā bijuši 64,15% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet 2018. gadā to skaits sarucis līdz 62,80%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!