No Rīgas spēļu zālēm uz nelegālo tirgu  (93)

Jau tuvākajos mēnešos Rātsnamā sāksies balsošana par komersantiem doto atļauju atcelšanu azartspēļu organizēšanai, kas dzīvē izpaudīsies kā gandrīz visu galvaspilsētas spēļu zāļu slēgšana tuvāko piecu gadu laikā. Pēc Rīgas domes aplēsēm 2024. gadā strādāt varēs uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas "spēļu elles", kas būs iekārtotas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Nozares ieņēmumi no azartspēlēm 2018. gadā bija 277,7 miljoni eiro. Lielāko daļu no šīs summas veidoja azartspēļu automātos iedzīvotāju saripinātie 216,9 miljoni eiro. Lai gan Rīgā atrodas aptuveni puse no visiem Latvijā reģistrētajiem spēļu automātiem, Rīgas dome vēl nav nākusi klajā ar ekonomisko izvērtējumu tam, kā spēļu zāļu slēgšana ietekmēs aptuveni piecus miljonus eiro, ko pašvaldība ik gadu iekasē no Azartspēļu nodokļa maksājumiem.

Saprotams, ka publiski Rīgas domes plānu ir kritizējusi Latvijas Spēļu biznesa asociācija, kas solī saskata rīdzinieku interešu pārkāpšanu. Taču arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija brīdināja, ka spēļu zāļu slēgšana līdz ar nodokļu ieņēmumu zaudējumiem durvis plašāk pavērs ēnu ekonomikai. Arī pētījumos ir norādīts – lai gan dzīvošana spēļu zāļu tuvumā divkārt paaugstina atkarības risku, "zemes" azartspēļu liegums iedzīvotājos veicina pieprasījumu pēc interaktīvajām spēlēm.

Interaktīvo azartspēļu organizatori gadu no gada demonstrē spējus apgrozījuma lēcienus. Ja 2013. gadā šādā veidā komersanti ieņēma 2,1 miljonu eiro, tad pērn tas bija jau 41,1 miljons eiro.

Taču šī ir tikai interaktīvā azartspēļu biznesa redzamā daļa, jo līdz ar licences saņēmušajiem komersantiem Latvijā darbojas arī nelegālie organizatori. Finanšu ministrijā tapušajā politikas pamatnostādņu projektā Azartspēļu un izložu nozarei 2019. – 2026. gadam norādīts, ka precīzi dati par nelegālā tirgus apjomu interaktīvo azartspēļu nozarē nav pieejami. Taču "H2 Gambling Capital" 2017. gadā veiktā pētījuma noskaidrots, ka Latvijā nelicencētie azartspēļu organizatori strādāja ar 33 miljonu eiro ieņēmumiem, kas veido 54% no interaktīvo azartspēļu tirgus.

Šis rādītājs ierindo Latviju Eiropas negatīvo piemēru topa augšgalā, kur augstāks "pelēkā" sektora īpatsvars rodams vien piecās valstīs – Vācijā, Polijā, Kiprā, Grieķijā un Nīderlandē. Piemēram, Igaunijā nelicencētie operatori veido 30% tirgus jeb 11 miljonus eiro, bet Lietuvā tie veido 38% tirgus jeb 13 miljonus eiro.

Finanšu ministrija brīdina, ka "H2 Gambling Capital" aplēses ir visnotaļ pieticīgas. Ierēdņi lēš, ka 2017. gadā nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus varēja būt 40,9 miljoni eiro – par gandrīz astoņiem miljoniem eiro vairāk, nekā aprēķinājuši "H2 Gambling Capital" pētnieki.

Viens no nelegālo interaktīvo azartspēļu paveidiem ir derību likšana uz starptautiski pazīstamu loteriju rezultātiem, piemēram, "Eurojackpot" un "Viking Lotto". Proti, operatori nevis organizē izlozes paši, bet aicina likt likmes uz to iznākumu. Čehijā un Vācijā kāds šāda veidu azartspēļu rīkotājs piedāvā līdz pat 90 miljoniem eiro laimestu. Arī Latvijā darbojas līdzīgi operatori, izpētījusi Finanšu ministrija. VAS "Latvijas Loto" pētījumos noskaidrojusi, ka 6% loterijas biļešu pircēju iegādājušies tās no nelegālo operatoru vietnēm, bet vēl 6% nemācēja teikt, kādā vietnē tās pirkuši.

Ja uz Latvijā licencētiem azartspēļu un izložu organizētājiem attiecas normatīvie akti, kuros mēģināts mazināt azartspēļu atkarības nesto postu cilvēkam, piemēram, ļaujot sev liegt iekļūšanu spēļu zālēs, tad nelegālo azartspēļu organizatorus šādas prasības neietekmē. Tāpēc nelegālo azartspēļu spēlmaņi pakļauj sevi krāpšanas riskam, datu aizsardzības pārkāpumiem un agresīvai komercpraksei, kas palielina atkarības risku, brīdina Finanšu ministrija. Turklāt no nelicencēto operatoru peļņas Latvijas budžetam neatlec ne cents, kā arī tiem nav jāievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības.

2014. gada augustā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai noteica pienākumu un tiesības pieprasīt bloķēt nelicencētās interaktīvo azartspēļu vietnes. Kopš tā laika bloķēti 1113 domēnu vārdi un 2311 IP adreses. Taču tehnoloģiju attīstības rezultātā uzrauga centieni nav pietiekoši efektīvi, atzīst Finanšu ministrija. Arī Latvijas Spēļu biznesa asociācija noskaidrojusi, ka 10 vadošie interneta pakalpojumu sniedzēji Latvijā nav nobloķējuši aptuveni trešdaļu nelicencēto azartspēļu vietņu.

Tā kā spēļu zāļu slēgšana, visticamāk, veicinās iedzīvotāju pievēršanos nelegālajām azartspēlēm internetā, Finanšu ministrija Azartspēļu un izložu nozares politikas pamatnostādnēs 2019. – 2026. gadam uzskaitījusi vairākas alternatīvas šādam solim. Tā kā pētījumos pierādīts, ka lielāks spēļu automātu blīvums teritorijā noved arī pie lielāka azartspēļu spēlēšanas laika, kā arī noziedzības un bezdarba līmeņa paaugstināšanās, jāapsver iespēja noteikt spēļu automātu blīvuma limitu. Tas ilgtermiņā ļauj novērot azartspēļu spēlēšanas izplatības samazināšanos, kā arī atkarības veidošanās samazināšanos, norāda Finanšu ministrija.

Piemēram, Slovēnijā konkrētās pilsētas iedzīvotāji kazino mēnesī nedrīkst apmeklēt biežāk par četrām reizēm. Šāda ierobežojuma mērķis ir pasargāt vietējos iedzīvotājus, vienlaikus orientējot azartspēļu piedāvājumu uz tūristiem. Arī ASV azartspēļu bizness ir orientēts uz tūristiem. Citās valstīs noteikts aizliegums azartspēles spēlēt personām, kurām ir zems ienākumu līmenis, bezdarbnieka vai maznodrošinātā statuss. Variants ir arī spēlētājam dot iespēju, piemēram, noteikt naudas depozīta ierobežojumus, saņemt periodiskus brīdinājumus par zaudējumiem un laimestiem, nospēlēto laiku, kā arī ekrāna pulksteņa uzstādīšanu, kas ļauj saglabāt laika kontroles sajūtu.

Kazino darbiniekus Šveicē apmāca izmantot uzvedības stresa testu. Gadījumos, ja apmeklētājs atbilst testā iekļautajiem kritērijiem, darbinieks uzsāk sarunu ar problemātisko spēlētāju, lai novērtētu iespēju noteikt apmeklējumu ierobežojumu vai aizliegumu. Nīderlandē spēlētāju autorizācijai izmanto ID karti. Ja automatizēti tiek fiksēts, ka ir būtiski palielinājies apmeklējumu skaits, spēlētāju aicina parakstīt apmeklējumu ierobežošanas dokumentu vai atteikties no azartspēlēm. Līdzīga pieeja pastāv arī Austrijā.

Pašreizējais regulējums pašvaldībām sniedz plašas iespējams izlemt – ļaut atvērt spēļu zāli, vai arī ne. Proti, pašvaldības pašas lemj par potenciālās spēļu zāles radīto sabiedrības tiesību aizskārumu. Tāpēc, piemēram, Rīgā 13 gadu laikā nav atvērtas jaunas spēļu zāles.

Taču nākotnē likuma līmenī varētu noteikt skaidrus kritērijus, pēc kuriem pašvaldībām ir jāvadās, pieņemot lēmumu par konkrētu azartspēļu organizēšanas vietu, norādīts Finanšu ministrijas izstrādātajās pamatnostādnēs. Piemēram, spēļu zāles varētu koncentrēt pilsētu ekonomiski un sociāli visaktīvākajā teritorijā, radot "azartspēle iet prom ar tūristu" principu, vai arī azartspēles ļaut organizēt teritorijās, kur ir viegli nodrošināt sabiedrisko kārtību. Turklāt spēļu zāļu skaitu varētu noteikt proporcionāli iedzīvotāju skaitam pašvaldībā.

Šim risinājumam ir arī trūkumi, piemēram, kritēriju ietekme uz plašu politikas segmentu, tostarp kultūras, veselības, labklājības, teritoriālās plānošanas un uzņēmējdarbības veikšanas brīvību. Taču Finanšu ministrijas izstrādātajās pamatnostādnēs tas izvēlēts par vispiemērotāko scenāriju, jo rasts samērīgums, kā arī sabalansētas sabiedrības un nozares intereses.

Plāna ieviešanai gan nepieciešams veikt vairākas darbības, piemēram, ieviest vienotu azartspēļu spēlētāju reģistru, ko iespējams savienot ar pašvaldību informāciju par iedzīvotājiem piešķirtajiem statusiem. Normatīvajos aktos jānosaka ierobežojumi spēļu zāļu un interaktīvo azartspēļu apmeklējumu skaitam konkrētā periodā, bet organizētājiem jāuzliek pienākums piedāvāt spēlētājiem paškontroles instrumenti. Visbeidzot jādefinē skaidri kritēriji, pēc kuriem pašvaldībām ir jāvadās, kad jāpieņem lēmums par spēļu zāles atvēršanas atļaušanu vai aizliegšanu.

Lai gan šā gada janvārī Azartspēļu nozares politikas pamatnostādnes izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, līdz šim tās nav izskatītas.