Vidzemes tirgus teritorijas labiekārtošanai, paviljonu atjaunošanai un darījumu ēkas celtniecībai vajadzīgi aptuveni 18 miljoni eiro, secinājuši SIA "Colliers International Advisor" eksperti, kas izstrādājuši tirgus attīstības koncepciju.
"Colliers" par 35 tūkstošiem eiro izstrādātajā koncepcijā paredzēts, ka Piena paviljons ir jāpielāgo mūsdienu prasībām. Šobrīd slēgtajā Gaļas paviljonā jāiekārto gastronomijas tirgus. Abus paviljonus savienotu āra tirdzniecības zona, kur mājvietu rastu amatnieku un specializēto produktu tirgotāji.
Pie Brīvības ielas mājām iekārtotu nelielu, apzaļumotu parku, kur varētu spēlēties bērni. Teritorijā arīdzan būtu ierīkota vieta kultūras pasākumiem un gadatirgiem. Bet Tērbatas ielas pusē uzceltu ēku, kur pirmo stāvu atvēlētu tirdzniecībai, bet pārējos – birojiem vai veselības centriem. Automašīnām tirgū plānots atvēlēt 90 stāvvietas.
Kopējais koncepcijas realizācijas laiks no lēmuma pieņemšanas līdz uzcelšanai būtu apmēram trīs gadus ilgs, paredzēja "Colliers" partneris Jānis Ozols. Darbus varētu dalīt divās daļās, vispirms sakārtojot paviljonus un Brīvības ielas pusi, bet pēc tam ķeroties klāt darījumu ēkai.
"Lielveikalu kulta ēra ir norietā. Cilvēki grib dabiskas lietas, socializēšanās pieredzi. Tirgum ir jābūt ar mūsdienīgiem sejas vaibstiem, jāspēj iesaistīties pilsētvidē un piesaistīt apmeklētājus. Tam jābūt draudzīgam gājējiem un velobraucējiem, bet autotransports ir sekundārs. Tirgus vairs nav klasiska tirdzniecības vieta, bet jāpanāk, ka visas dienas garumā ir līdzsvarota apmeklētāju plūsma. To var panākt, ja tirdzniecībai pievieno ēdināšanu, atpūtu, kultūru, iespējams, arī birojus un viesnīcas. Tā tas notiek pasaulē," deputātiem stāstīja "Colliers" partneris Ozols.
Kā veiksmīgu piemēru viņš pieminēja Alojas kvartālu, kur iekārtojušies biroji, klubi, kultūras vietas un tirdzniecības centrs.
"Colliers" radītajā koncepcijā piedāvāti trīs scenāriji, kā Vidzemes tirgus atdzīvināšanas plānu realizēt. Pirmais un riskantākais paredz, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" pats pārvalda un attīsta Vidzemes tirgu. Tam būtu nepieciešami 18 miljoni eiro, tostarp aptuveni 14 miljonu eiro aizņēmums. "Piekrītu, ka tas ir ļoti ambiciozi. Šim scenārijam ir visaugstākais riska novērtējums. (..) Scenārijs arī neļautu investēt pašā Centrāltirgū, jo būtu jāpārskata prioritātes," norādīja Ozols.
Otrs variants paredz ilgtermiņa nomā komersantiem nodot paviljonus un iecerēto darījuma ēku, bet "Rīgas Centrāltirgus" atstāt tirgus attīstīšanas jautājumus. Šādā gadījumā "Rīgas Centrāltirgum" būtu jāiegulda aptuveni 4,6 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro jāaizņemas. "No riska viedokļa šis ir vidējais scenārijs. Labi ir tas, ka "Rīgas Centrāltirgum" ir pieredze tirgus attīstīšanā. Gaļas paviljona nodošana labam ēdinātājam nodotu kompetenci pareizajās rokās. Bet šis scenārijs uzrāda vāju finanšu rezultātu un nav skaidrības, ka kāds uz to parakstītos," klāstīja "Colliers" pārstāvis Ozols.
Trešais scenārijs paredz Vidzemes tirgu iznomāt uz 30 gadiem, līdzīgi kā to izdarīja ar divreiz mazāko Āgenskalna tirgu. "Pozitīvais moments ir tas, ka nav izdevumu, bet pēc 30 gadiem "Rīgas Centrāltirgus" saņem atpakaļ uzlabotu objektu. Risks ir tas, ka nepieciešams gandrīz 20 miljonu eiro ieguldījums no nomnieka. Potenciālo interesentu loks nebūs liels. Bet teritorijas potenciāls liecina, ka mēģināt vajadzētu," paredzēja Ozols, piebilstot, ka uzskata šo par loģiskāko rīcību.
Ozols norādīja, ka Vidzemes tirgus sasniedzamība un cilvēku plūsma gar to ir ļoti laba, taču šobrīd iedzīvotāji tirgū nenāk, jo tur nav, ko atrast. "Ar atbilstošu piedāvājumu viņi ir jāievelk iekšā. Es būtu priecīgs, ja mans Āgenskalna tirgus, būtu centrā," teica Ozols.
Drīzumā ar izstrādāto attīstības koncepciju "Rīgas Centrāltirgus" iepazīstinās uzņēmuma kapitāla daļu turētāja pārstāvi Vadimu Baraņņiku (S). "Jāņem vērā, ka šis dokuments ieskicē konceptuālo virzienu, kurā doties. Jāņem vērā, ka dziļāka detalizācija notiks nākamajos attīstības soļos. Lēmums jāpieņem deputātiem, bet mēs esam gatavi darbu turpināt," teica Ozols.
Vidzemes tirgus attīstības koncepcijas izstrādē "Colliers" piesaistīja četrus apakšuzņēmējus, kas pētīja tirgus ēku stāvokli, sniedza juridisko palīdzību un skicēja nākotnes tirgu. Koncepcijas tapšanā iesaistījās arī vietējie iedzīvotāji, pastāstīja Ozols. Bet astoņi projektā iesaistītie "Colliers" darbinieki pētījuši arī ārzemju tirgus.
Vēstīts, ka spriešana par Vidzemes tirgus nākotni Rīgas domē sākās pērnajā vasarā, kad domnieki skatīja lēmumu par visu teritorijā esošo būvju ieguldīšanu "Rīgas Centrāltirgus" pamatkapitālā.
Tiekoties ar deputātiem Vidzemes tirgus teritorijā, "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks 2018. gada maijā klāstīja, ka obligāti jāsaglabā tirgus funkcija, rodot vietu kino vakariem un cita veida sabiedriskajām aktivitātēm, bet pamestā gaļas paviljona durvis jāver "food court" veikaliem un kafejnīcām.
Šobrīd Vidzemes tirgū saimnieko SIA "Kaufmann Concepts", kam teritorija iznomāta līdz 2019. gada 31. decembrim. Nomas maksa vienā mēnesī ir aptuveni 20 tūkstoši eiro, ko "Rīgas Centrāltirgus" tūdaļ atmaksā domei. Savukārt Rīgas dome tirgu "Rīgas Centrāltirgum" iznomā par pašizmaksu – 23 centiem par kvadrātmetru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
