Martā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati atklāja, ka pērn mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus Rīgā, izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 241 eiro mēnesī. Aplūkojot īres piedāvājumus dažādos sludinājumu portālos varētu šķist, ka summa ir neadekvāti zema, taču ir vairāki būtiski faktori, kas ietekmē šo rādītāju, portālam "Delfi" skaidroja nekustamo īpašumu nozares eksperti.
Saskaņā ar CSP datiem, iedzīvotājiem, kuri mājokļus Rīgā īre, izmaksas pagājušajā gadā bija teju 1,5 reizes lielākas, jo vidējais rādītājs Latvijā pērn bija 162 eiro mēnesī.
Kā portālam "Delfi" pastāstīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" Mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze, tā kā šie dati ir balstīti uz ''EU-SILC'' apsekojumu, kurā informācija tiek iegūta ar anketu palīdzību, "ticamība tam ir tik liela, cik mēs paši uzticamies otram cilvēkam''. Proti, ir cilvēki, kuri baidās atbildēt godīgi, piemēram, tāpēc ka nav noslēgts īres līgums.
Kā skaidrots CSP mājaslapā, rezultāts veidojas ne tikai no līgumiem, kas ir atbilstoši tirgus cenai, bet arī no līgumiem par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu. Tātad, kā norāda Sniedze, tie ir arī dažādi īres līgumi par, piemēram, pašvaldību un sociālajiem dzīvokļiem, kā arī dzīvokļiem, ko radi izīrē viens otram.
Arī nekustamo īpašumu uzņēmuma "Oberhaus" dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane, uzsvēra, ka summa – 241 eiro mēnesī – neatspoguļo tirgus cenu, jo apsekojumā ietvertas mājsaimniecības ar dažāda veida īres līgumiem.
Summā gan nav ietverta īres maksa vien, proti, tajā ietverti arī citi mājokļa uzturēšanas izdevumi: izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem – par ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu –, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, mājokļa apdrošināšanu un citi izdevumi, kurus jāsedz, lai mājoklī varētu dzīvot.
"Atbilstoši šim Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumam, vidējā platība vienai mājsaimniecībai 2018. gadā ir 56 kvadrātmetri ar 2,3 istabām. 172,96 eiro veido 13,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, tad sanāk, ka vidējie ienākumi mājsaimniecībā ir ap 1280 eiro,'' skaidroja Sniedze, ''teorētiski iespējams izvērtēt Rīgas apsaimniekotāju vidējās cenas par kvadrātmetru un sarēķināt cenu 56 kvadrātmetru dzīvoklim un diviem saimniecības locekļiem, izmantot īres cenu mikrorajonos par kvadrātmetru, sanāks izdevumi par mājokli, kas tiek īrēts par vidējām tirgus cenām. Taču, vērtējot vidējās izmaksas par īrēto dzīvokli, būtu jāzina, vai tā ir ģimene, kurā ir viens cilvēks, divi vai vēl vairāk, jo tas viss ietekmē izdevumu apjomu.''
Kā aplēsis "Latio", Rīgā pērn vidējā īres maksa sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos bijusi: 315 eiro – divistabu dzīvoklim un 378 eiro – trīs istabu dzīvoklim. ''Jaunajos projektos mikrorajonos dzīvokļu vidējā īres maksas atkarībā no istabu skaita svārstās no 320 līdz 599 eiro," pastāstīja Sniedze.
Arī Dubanes aplēses ir līdzīgas, proti, vienistabas un divistabu dzīvokļu vidējās īres cenas lēšamas robežas starp 200 un 300 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus, savukārt trīsistabu dzīvokļu īres cenas ir no 300 līdz 500 eiro mēnesī. "Ja tas ir centrs, dārgāks rajons, tad īres cena var būt arī no 500 līdz 700 eiro," paskaidroja Dubane.
Viņa stāsta, ka īres cenas visai tuvu Rīgas līmenim arī citās lielajās Latvijas pilsētās, kur jaunas daudzdzīvokļu mājas netiek celtas. Kopumā vērtējot īres tirgu, Dubane norāda uz Eiropā zīmīgu tendenci – īrēt nevis pirkt dzīvokli. Lai gan Latvijā tendence bijusi citāda, šobrīd jaunatne kļūst arvien mobilākā, tādēļ arvien biežāk izvēlas īrēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
