Ināra Šure
Foto: LETA
Latvijas iedzīvotāji un ražotāji jau šobrīd maksā par to, lai dzērienu iepakojumi tiktu savākti un pārstrādāti, taču esošie rezultāti nav visai iepriecinoši, jo pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma lielu daļu atkritumu apglabā poligonos. Tādējādi dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde nav pārskatāma un līdz ar to mums jābūt līdzatbildīgiem tīrai un sakoptai Latvijai.

Depozīta sistēma pašos pamatos paredz to, ka tā līdzdarbojas jau esošai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai, veicinot populārāko un arī dabai bīstamākā iepakojuma savākšanu un otrreizēju pārstrādi. Protams, katra jauna projekta ieviešana prasa papildu investīcijas, un tas ir tikai pašsaprotami, taču vai mēs varam atteikties investēt brīdī, kad redzam – esošā apsaimniekošanas sistēma nenodrošina ražotāju iepakojuma savākšanu. Vēl vairāk, tā var sagādāt valstij un tās iedzīvotājiem smagas sankcijas no Eiropas Savienības par Vienreizējās plastmasas direktīvas mērķu nesasniegšanu, proti, līdz 2025. gadam katrai dalībvalstij ir jānodrošina 77%, bet līdz 2029. gadam – 90% vienreizējo plastmasas pudeļu ar vāciņiem savākšanu un otrreizēju pārstrādi. Vai mēs to varam nodrošināt pie esošās sistēmas?

Ražotājiem ir pamatotas bažas, ka tas nav iespējams. Depozīta sistēma ir vienīgais ceļš, kas var nodrošināt efektīvu rezultātu sasniegšanu 2-3 gadu laikā. To ir sapratušas arī citas Eiropas valstis, kur depozīta sistēma vēl nedarbojas. Piemēram, Malta plāno ieviest depozīta sistēmu līdz 2020. gadam, Portugāle – līdz 2022., bet Rumānija un Slovākija – līdz 2022. gadam. Ko gaida Latvija?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!