Ināra Šure: Depozīta sistēma ir vienīgais ceļš  (3)

Depozīta sistēma pašos pamatos paredz to, ka tā līdzdarbojas jau esošai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai, veicinot populārāko un arī dabai bīstamākā iepakojuma savākšanu un otrreizēju pārstrādi. Protams, katra jauna projekta ieviešana prasa papildu investīcijas, un tas ir tikai pašsaprotami, taču vai mēs varam atteikties investēt brīdī, kad redzam – esošā apsaimniekošanas sistēma nenodrošina ražotāju iepakojuma savākšanu. Vēl vairāk, tā var sagādāt valstij un tās iedzīvotājiem smagas sankcijas no Eiropas Savienības par Vienreizējās plastmasas direktīvas mērķu nesasniegšanu, proti, līdz 2025. gadam katrai dalībvalstij ir jānodrošina 77%, bet līdz 2029. gadam – 90% vienreizējo plastmasas pudeļu ar vāciņiem savākšanu un otrreizēju pārstrādi. Vai mēs to varam nodrošināt pie esošās sistēmas?

Ražotājiem ir pamatotas bažas, ka tas nav iespējams. Depozīta sistēma ir vienīgais ceļš, kas var nodrošināt efektīvu rezultātu sasniegšanu 2-3 gadu laikā. To ir sapratušas arī citas Eiropas valstis, kur depozīta sistēma vēl nedarbojas. Piemēram, Malta plāno ieviest depozīta sistēmu līdz 2020. gadam, Portugāle – līdz 2022., bet Rumānija un Slovākija – līdz 2022. gadam. Ko gaida Latvija?

Dzērienu ražotāju vidū ir vienota izpratne par to, ka ritenis nav jāizgudro no jauna, lai rūpētos par efektīvu apgrozībā laistā iepakojuma savākšanu un pārstrādi ar depozīta sistēmas palīdzību, tāpēc starp nozares pārstāvošajām organizācijām ir vienošanās par sistēmas atbalstīšanu. Mēs esam gatavi sadarbībai ar valsti, lēmumpieņēmējiem un mazumtirgotājiem, lai ieviestu neatkarīgu, efektīvu depozīta sistēmu.