Depozīta sistēmā nonāks mazāk nekā 1% no kopējā atkritumu apjoma Latvijā, vērtē LTRK  (5)

Tas atklāts pētījumā, kas 18. aprīlī, tika prezentēts LTRK rīkotajā preses konferencē par obligātās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmaksām, kā arī ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā negarantēs nedz atkritumu apjoma sarukumu, nedz gudru to apsaimniekošanu. Uzliekot uzņēmējiem pienākumu sistēmā investēt vairākus desmitus miljonus eiro, valsts būs ieviesusi neefektīvu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Diemžēl tas Latvijai arī nepalīdzēs 2030. gadā sasniegt Eiropas Savienības dalībvalstu mērķrādītājus atkritumu apsaimniekošanā, jo obligātā dzērienu depozīta sistēma kopējos iepakojuma pārstrādes rādītājus var maksimāli palielināt tikai par 2%. Tikmēr pārējo atkritumu apsaimniekošanas maksa patērētājiem pieaugs vidēji par piektdaļu.

"Šī ir iespēja Latvijai nepieļaut citu valstu kļūdas, ieviešot depozīta sistēmu tikai nelielai daļai no dzērienu iepakojumam veidiem, bet nākt klajā ar jauniem, inovatīviem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ļautu patērētājiem atgriezt plašāku loku atkritumu," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka uzņēmēji ir gatavi konstruktīvai un argumentētai sarunai ar lēmumu pieņēmējiem, lai kopīgi atrastu visām pusēm vispieņemamāko risinājumu.

Pētījuma aplēses liecina, ka depozīta sistēmas izveidei un ieviešanai nepieciešamās kopējās tiešās investīcijas ir 24,2-38,6 miljoni eiro, kas būs atkarīgas gan no nepieciešamo taromātu (automātisko iepakojuma pieņemšanas punktu) skaita, gan arī noteiktajiem manuālo pieņemšanas punktu kritērijiem. Savukārt ikgadējās sistēmas uzturēšanas izmaksas lēšamas ap 10-12 miljoniem eiro.

Lai gan plānots, ka iedzīvotāji maksās depozīta maksu – 0,10 eiro katru pirkto depozīta sistēmā iekļauto iepakojuma vienību, kā arī saņems atpakaļ 0,10 eiro depozīta maksu, sistēmas darbības nodrošināšanai par katru iegādāto pudeli būs jāmaksā vismaz 0,036 eiro, ko nevarēs saņemt atpakaļ. Tāpat arī paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu patērētāji par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu maksās vidēji par 15-20% vairāk nekā pašreiz.

Pie esošā plānotā modeļa, sistēmā būs jāinvestē gan dzērienu ražotājiem, izveidojot skaitīšanas centru, gan tirgotājiem, kuriem būs jāizveido iepakojuma manuālās un automatizētās pieņemšanas punkti, kā arī taromāti. Ņemot vērā, ka depozīta sistēma no esošās dalītās vākšanas sistēmas "izraus" vērtīgākos iepakojuma materiālus, paredzams, ka tas tieši atspoguļosies arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cenās. Prognozējams, ka nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas depozīta ieviešanas rezultātā pieaugs vidēji par 15-20%. Šo sadārdzinājumu jutīs ikkatrs Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums.

Lai iegūtu pēc iespējas labākus rezultātus, pētījumā tika analizēta depozīta sistēmas ieviešana arī citās Eiropas valstīs. Konstatēts, ka depozīta sistēmas darbība valstī automātiski nenodrošina kopējo iepakojuma pārstrādes rādītāju pieaugumu. Piemēram, visaugstākie iepakojuma pārstrādes rādītāji Eiropas Savienībā ir Beļģijā, Čehijā un Spānijā, kurās nav ieviests dzērienu pudeļu depozīts, bet darbojas dalītās atkritumu vākšanas sistēmas. Vismaz septiņām no desmit valstīm, kurās vēsturiski izveidota depozīta sistēma, nepieciešamas papildu aktivitātes, lai uzlabotu plastmasas iepakojuma pārstrādes īpatsvaru un sasniegtu noteiktos mērķrādītājus 2025. un 2030. gadā.

Kopumā arī citu valstu pieredzes vērtējums rāda, ka sistēmas ieviešanas izmaksas ievērojami pārsniedz ieguvumus atkritumu apsaimniekošanas rādītājos. Tāpat sistēma nav uzskatāmi palīdzējusi samazināt atkritumu daudzumu dabā vai veicināt atkārtoti lietojamā iepakojuma izmantošanu, gluži otrādi, vienreiz lietojamā PET iepakojums tiek izmantots arvien biežāk.