Varbūtību tikt pieķertiem, izvairoties no nodokļiem, būvnieki vērtē kā 50 pret 50, liecina pētījums  (1)

Varbūtību tikt pieķertam, ja kompānija neuzrāda ieņēmumus (peļņu), pētījuma dalībnieki novērtēja kā 53,73%. Savukārt varbūtība tikt pieķertam, ja kompānija neuzrāda darbinieku skaitu, novērtēta ar 56,15%, bet varbūtība tikt pieķertam, ja kompānija neuzrāda savu darbinieku algu, novērtēta ar 53,24%. Viszemāk pētījuma dalībnieki novērtējuši varbūtību tikt pieķertam, ja kompānija veic neoficiālos maksājumus lai "nokārtotu lietas" – 44,99%.

Savukārt sekas tiekot pieķertam, izvairoties no nodokļu nomaksas, pētījuma dalībnieki novērtējuši kā samērā bargas. Skalā no viens līdz pieci, kur viens nozīmē "nekas nopietns", bet pieci – "kompānija spiesta pārtraukt darbību", vērtējums ir 3,05.

Pētījuma dalībnieki norādījuši, ka sekas visbiežāk ir liela soda nauda, kas var novest kompāniju līdz maksātnespējai. Pētījuma veicējs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes loceklis Arnis Sauka atklāja, ka pētījuma dalībnieki kā galvenos faktorus, kas var veicināt iesaisti ēnu ekonomikā, nosaukuši kopējo valsts atbalstu uzņēmējiem Latvijā un nodokļu politiku. Skalā no viens līdz pieci, kurā viens nozīmē "ļoti neapmierināti" un pieci – "ļoti apmierināti", valsts atbalsts uzņēmējiem novērtēts ar 2,22, bet nodokļu politika ar 2,25.

Būvniecības jomas likumdošanas kvalitāti pētījuma dalībnieki novērtējuši ar 2,72, uzņēmējdarbības vispārējās likumdošanas kvalitāti – ar 2,92.

Visaugstāko vērtējumu saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta darbs attiecībā uz nodokļu administrēšanu – 3,06.

Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecībā veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai "Business Against Shadow Economy" sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījuma ietvaros 2019. gada martā veikta 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptauja par situāciju nozarē 2018. gadā. Aptauju veica kompānija "Latvijas fakti".