Visdāsnāk valsts budžetu nodokļu veidā pērn papildinājusi tirdzniecības nozare, liecina pētījums  (3)

Gada laikā visstraujāk samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis zivsaimniecības un ēku būvniecības nozarēs, neskatoties uz to, ka kopējais uzņēmumu skaits, piemēram, zivsaimniecības nozarē palielinājies minimāli, savukārt ēku būvniecībā pat sarucis.

Pēdējos gadus VID uzsācis aktīvāku cīņu ar ēnu ekonomiku, tostarp arī būvniecībā. Lai padarītu nozari caurspīdīgāku, aktīvi līdzdarbojusies arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, aizvadītajā gadā savācot nepieciešamo parakstu apjomu būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai, paredzot noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā.

Balstoties uz VID sniegtajiem datiem, 2018. gadā ēku būvniecības sektorā strādājuši 5 618 uzņēmumi, par 5% uzņēmumu mazāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr nozares uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā palielinājušies par 81,1%, tiem sasniedzot 102,2 miljonus eiro. Ēku būvnieku 2018. gadā samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms audzis par 17,5%, sasniedzot 34,6 miljonus eiro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – par 30,2%. Vienlaikus ēku būvniecības sektorā strādājošajos uzņēmumos darbinieku skaits gada laikā audzis par 9%, tam 2018. gadā nedaudz pārsniedzot 26 tūkstošus strādājošo.

Kā secināts "SEE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktajā ikgadējā pētījumā, kas publicēts š.g. aprīlī, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%. Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016. gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika nozarē veidoja 40%.

Raugoties pēc valsts kopbudžetā samaksātās nodokļu kopsummas, līderos esošās nozares saglabājušās nemainīgas arī 2018. gadā. Pirmajās vietās ierindojas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ar VID administrētajos nodokļos samaksātiem attiecīgi 1,5 miljardiem eiro un 1,1 miljardu eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātās summas apjoms audzis par nepilniem 2%, savukārt mazumtirdzniecībā – par 10,4%. Abas nozares ir pirmajās vietās pēc tajās reģistrēto uzņēmumu skaita, kas arī ir iemesls tam, ka to pienesums nodokļos valsts kopbudžetam ir ievērojami lielāks nekā citām, skaitliski mazāk pārstāvētām nozarēm.

Rēķinot pēc nodokļu maksājumu apjoma uz vienu uzņēmumu, vairumtirdzniecība ierindojas vien saraksta 17. vietā ar 101,5 tūkstošiem eiro uz vienu uzņēmumu, savukārt mazumtirdzniecība – 31. vietā ar 56,56 tūkstošiem eiro uz vienu uzņēmumu.

Trīs reizes mazāku nodokļu maksājumu pienesumu nekā mazumtirdzniecība devusi trešajā vietā esošā elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sfēra. Tie pagājušajā gadā bijuši 339,73 miljonus eiro, par 7,8% mazāk nekā 2017. gadā. Jānorāda, ka šī nozare spējusi konkurēt ar citām, neskatoties uz to, ka tajā reģistrēti vien 743 uzņēmumi, kamēr mazumtirdzniecībā – 19 176, vairumtirdzniecībā – 14 610, savukārt ceturtajā vietā esošajā uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sfērā – 2 927 uzņēmumi.

Gada laikā elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sfērā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto personu skaits samazinājies par 13,4%, pērn tam samazinoties līdz 9 682 cilvēkiem. Tikmēr šīs nozares uzņēmumu veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms audzis par 10%, palielinoties līdz 58,3 miljoniem eiro.