Mārtiņš Āboliņš, Agnese Rutkovska, Pēteris Strautiņš
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI
2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā.

Neraugoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos, apstrādes rūpniecības izaugsme pagaidām saglabājas samērā noturīga. Straujāk augt apstrādes rūpniecībai šogad neļāva iepriekš vērojamā un atsevišķās nozarēs joprojām aktuālā nepietiekamā piedāvājuma puses kapacitāte (esošo iekārtu augstā noslodze un darbaspēka trūkums), kas ierobežoja daudzu ražotāju iespējas izpildīt lielākus pasūtījumus. Līdz ar to fakts, ka pasūtītāji kļūst kūtrāki, tik nozīmīgi nav ietekmējis ražošanas apjomus, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktors, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties, vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!