Kokrūpnieku 'ballīte' beigusies, jāpiemērojas jaunajai realitātei – ekonomisti par apstrādes rūpniecību

Neraugoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos, apstrādes rūpniecības izaugsme pagaidām saglabājas samērā noturīga. Straujāk augt apstrādes rūpniecībai šogad neļāva iepriekš vērojamā un atsevišķās nozarēs joprojām aktuālā nepietiekamā piedāvājuma puses kapacitāte (esošo iekārtu augstā noslodze un darbaspēka trūkums), kas ierobežoja daudzu ražotāju iespējas izpildīt lielākus pasūtījumus. Līdz ar to fakts, ka pasūtītāji kļūst kūtrāki, tik nozīmīgi nav ietekmējis ražošanas apjomus, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktors, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties, vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Jau iepriekš varēja nojaust, ka koksnes produktu tirgu pēc ražotājiem ļoti patīkama perioda, sasniegs vēsuma vilnis, taču šajā pavasarī notikušās pārmaiņas ir bijušas krasas. Iespējams, ka kokapstrādes apgrozījums šogad samazināsies, ražošanas apjomam paliekot apmēram pagājušā gada līmenī. Lielam satraukumam nav pamata, vadošie nozares dalībnieki labi apzinājās, ka pagājušā gada aina bija par skaistu, lai būtu patiesība, vismaz ilgu laiku," norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā skaidro, ka jaunākie Eiropas Komisijas publicēto aptauju rezultāti norāda uz noskaņojuma pasliktināšanos Latvijas apstrādes rūpniecībā, par ko liecina zemāks vērtējums par pasūtījumu apjomiem rūpnieku ražotajai produkcijai un līdz ar to arī par sagaidāmo izlaidi. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šogad vērojamās indeksa pārmaiņas vēl nenorāda uz apstrādes rūpniecības izlaides kritumu turpmākajos mēnešos, bet signalizē par izaugsmes tempu potenciālo palēnināšanos.

Neraugoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos, apstrādes rūpniecības izaugsme pagaidām saglabājas samērā noturīga. Straujāk augt apstrādes rūpniecībai šogad neļāva iepriekš vērojamā un atsevišķās nozarēs joprojām aktuālā nepietiekamā piedāvājuma puses kapacitāte (esošo iekārtu augstā noslodze un darbaspēka trūkums), kas ierobežoja daudzu ražotāju iespējas izpildīt lielākus pasūtījumus. Līdz ar to fakts, ka pasūtītāji kļūst kūtrāki, tik nozīmīgi nav ietekmējis ražošanas apjomus. Turklāt ražotājiem, pēc kuru produkcijas ir saglabājies augsts pieprasījums, jaunas investīcijas palīdz paplašināt ražošanu.

Tomēr šāda situācija, visticamāk, neturpināsies ilgi, un nelabvēlīgās norises ārējā ekonomiskajā vidē atbalsosies arī apstrādes rūpniecības sniegumā. Turklāt gaidāms vājāks kokapstrādes nozares sniegums. Pēdējos mēnešos kokmateriāliem vērojams krass cenu samazinājums. 1. ceturksnī vēl kokapstrādes izlaide bijusi gana augsta un devums apstrādes rūpniecības izaugsmē ir nozīmīgs. Tomēr gada otrajā pusē var samērā droši prognozēt vājāku nozares darbību, labai situācijai saglabājoties vien atsevišķos segmentos, piemēram, tālākapstrādes produktiem, kamēr galaproduktu cenas būs noturīgas iepretim izejmateriālu cenu kritumam. Kokapstrādē pērn bija vērojamas nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās, tajā skaitā dažādos automatizācijas procesos, kas varētu balstīt nozares izaugsmi un uzlabot konkurētspēju.

1. ceturksnī būtisku artavu rūpniecības izaugsmē saglabājušas augsti tehnoloģiskās nozares – elektroniskās, elektriskās iekārtas un citas iekārtas un mehānismi. Šīs ir salīdzinoši augstražīgas nozares, kuru straujā izaugsme pēdējos gados bijis nozīmīgs balsts visai apstrādes rūpniecībai. Tomēr šīs ir izteikti eksportējošas nozares, tādēļ ārējā pieprasījuma ietekme tām ir svarīga, un tas vedina domāt par gaidāmu nozaru izaugsmes bremzēšanos.

Kopš 2017. gada Latvijā vērojama straujāka investīciju atkopšanās, 2018. gadā īpaši strauji augot ieguldījumiem ražošanas iekārtās un mašīnās. Lai gan ārējā pieprasījuma bremzēšanās liek bažīties par investoru interesi turpināt ieguldīt, tomēr ir daudz apjomīgu investīciju projektu, kas ir jau aizsākti pērn un turpināsies vairākus gadus, turklāt izskan ziņas arī par jauniem plāniem. Tā, piemēram,SIA "Gallusman" Madlienā plāno būvēt jaunu olu un to produktu ražotni, investīcijas pārsniegs 85 miljonus eiro; Stopiņu novadā sākta jauna industriālā parka būvniecība (investīcijas – 45 miljoni eiro), kas kļūs par vienu no lielākajiem loģistikas centriem Rīgas apkārtnē; "Dobeles dzirnavnieks" plāno ieguldīt 18 miljonus eiro Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveidē u.c.

Realizētie un plānotie investīciju projekti ir sen iecerēti un pārdomāti ieguldījumi, kuru īstenošanā galvenokārt tiek izmantots uzņēmumu pašu finansējums un Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kreditēšanai augot vāji un parāda slogam turpinot pakāpeniski sarukt. Tas liek cerēt, ka investori ir rūpīgi apsvēruši savu projektu ilgtspēju arī lēnākas ekonomiskās attīstības apstākļos un ražīguma uzlabojumi spēcinās konkurētspēju, kas būs izšķirīgi svarīga, konkurencei kļūstot sīvākai.

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojām ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%. Vienlaikus pēdējo divu mēnešu koksnes cenu kritums būs izaugsmi bremzējošs faktors gada otrajā pusē, jo kokapstrādē būs grūti saglabāt iepriekšējos ražošanas apjoms. Papildus šīm nozarēm pēdējos mēnešos priecē arī poligrāfijas nozare, kur izlaide augusi par 16,1% un tas lielā mērā saistīts ar nozares veiksmīgo pārorientēšanos no austrumu uz rietumu tirgiem.

Līdzīgi kā Latvijā, pēdējos mēnešos pozitīvi pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā vērojami arī Lietuvā un Igaunijā, un līdz ar to Baltijā turpina sekmīgi pretoties ne pārāk iepriecinošajām tendencēm globālajā rūpniecībā, kā arī ražošanas apjomu kritumiem citviet Eiropā. Tas liek domāt, ka, neskatoties uz augošo darbaspēka deficītu un straujo algu kāpumu, Latvijas ražotāji joprojām ir pietiekami konkurētspējīgi, lai ne tikai saglabātu, bet arī palielinātu savas tirgus daļas eksporta tirgos. Taču labā konkurētspēja nav vienīgais faktors Baltijas reģiona noturībā pret šī brīža ārējiem šokiem. Liela nozīme šajā noturība ir arī tam, ka Baltijas valstu ražošana ir salīdzinoši maz integrēta Eiropas autobūves piegādes ķēdēs, kā arī mikroshēmu un citu plašpatēriņa IT iekārtu ražošanā, kur šobrīd vērojams visstraujākais aktivitātes kritums.

Taču ārējā vide kopumā šobrīd nav ļoti labvēlīga un izaugsmes tempi lielā daļā pasaules valstu šogad būs lēnāki nekā pērn. Tādēļ par šo gadu kopumā joprojām esmu pietiekami piesardzīgs un prognozēju, ka apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā šogad varētu būt ap 3%. Apsteidzošie rādītāji par globālo rūpniecību un tirdzniecību, liecina ka situācija stabilizējas un lielam uztraukuma par kādu globālu krīzi šobrīd nav. Vienlaikus patēriņš un pakalpojumu nozares turpina augt, un arī darba tirgus dinamika kā ASV, tā Eiropā joprojām ir ļoti pozitīva. Tomēr rūpniecības rādītāju stabilizēšanās ir notikusi salīdzinoši zemā līmenī un neatrisinātie tirdzniecības kari, kā arī citi riski var izraisīt arī tālāku aktivitātes kritumu, savukārt rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare. Tādēļ ilgstoši zemi izaugsmes tempi var atsaukties arī uz citām nozarēm Eiropā, piemēram, privāto patēriņu un būvniecību, kas jau daudz būtiskāk ietekmētu Latvijas ražotājus.

Martā Latvijas apstrādes rūpniecība noturēja pieklājīgu gada pieauguma tempu jeb 4,7%, salīdzinājumā ar februāri izlaidei samazinoties par 1,1%. Taču aizvadītā mēneša laikā saņemtās ziņas pastiprina nenoteiktību par ražošanas izmaiņām šogad kopumā.

Jau iepriekš varēja nojaust, ka koksnes produktu tirgu pēc ražotājiem ļoti patīkama perioda, sasniegs vēsuma vilnis, taču šajā pavasarī notikušās pārmaiņas ir bijušas krasas. Iespējams, kokapstrādes apgrozījums šogad samazināsies, ražošanas apjomam paliekot apmēram pagājušā gada līmenī.

Lielam satraukumam nav pamata, vadošie nozares dalībnieki labi apzinājās, ka pagājušā gada aina bija par skaistu, lai būtu patiesība, vismaz ilgu laiku. Taču pārmaiņām būs jāpielāgojas, turklāt svarīga būs saskaņota rīcība meža nozares ietvaros. Pagājušajā gadā cenu līmenis bija ļoti augsts, tas "izgāja cauri" visai vērtības ķēdei un labi pelnīja arī mežu īpašnieki. Jautājums, cik ātri visi nozares dalībnieki sapratīs, ka situācija tirgū ir mainījusies. Gaidīt uz apaļkoksnes cenu atgriešanos vēsturiskajā virsotnē būtu iracionāli, bet daļa mežu īpašnieki tā varētu darīt, iespējams, sagaidot vēl zemāku cenu.

Galvenais notikušo pārmaiņu iemesls visdrīzāk ir lielais nozarē veikto investīciju apjoms visā reģionā. Daudzi ražotāji vēlējās piedalīties "ballītē", kas noveda pie pārspīlējumiem. Cenu korekciju ir veicinājuši un vēl var veicināt šādi notikumi:

Martā, salīdzinājumā ar februārī, kokapstrādes apjoms samazinājās par 6,1%. Gada griezumā tas joprojām bija par 3,5% lielāks, taču ir bažas, ka par mīnusiem mēneša griezumā statistiķi ziņos vēl.

Par laimi, Latvijas rūpniecības kopaina izskatās krietni labāka nekā kokapstrādē. Ir jomas, kurām klājas izcili. Piemēram, jaunus pēcpadomju ēras rekordus sasniedza elektronikas un elektrotehniskā rūpniecība. Pateicoties investīcijām, kas dabā nereti ir redzamas labāk nekā datos, jo notiek starptautisku uzņēmumu grupu ietvaros, šīs nozares un mašīnbūve kopumā turpina augt, tai arī ir labas nākotnes izredzes. Katrā produktu grupā ir savas nianses, piemēram, auto detaļu ražošanā šogad kāpums ir mērens (1. ceturksnī par 4,5% gada griezumā) pirms gaidāmā attīstības paātrinājuma nākamgad.

Kopš iepriekšējo rūpniecības datu publicēšanas esam uzzinājuši arī par IKP izmaiņām 1. ceturksnī, kas palīdz saprast plašāku kontekstu. Gada sākumā vairāk uz eksportu orientētā ekonomikas daļa – preču nozares un eksporta pakalpojumi – nepārprotami ir augusi straujāk nekā iekšējā tirgus spēlētāji. Lielā mērā to izskaidro enerģētika. Ja vien Daugavas baseinu neaplaimos ļoti spēcīgas lietusgāzes, nozarē sausums tiešā un pārnestā nozīmē valdīs līdz pat ziemai. Tāpēc ļoti iespējams, ka eksporta pārsvars izaugsmē saglabāsies arī gadā kopumā. Iepriekš aprakstītie notikumi nepatīkami skar Latvijai ļoti svarīgo kokapstrādi, taču kopumā situācija eksporta tirgos nav slikta. Šogad eirozonas ekonomika augs lēnāk nekā pērn, taču izaugsmes līkne gada ietvaros pēc 1,2% 1. ceturksnī drīzāk būs augšupvērsta. Galvenie eirozonu spēcinošie faktori būs mērens fiskālais stimuls trīs lielākajās dalībvalstīs, kā arī Ķīnas ekonomiskais cikls.

7. maijā publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi liecina, ka pēc divu mēnešu izlaides krituma šā gada martā Latvijas rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme 1,5% apmērā. To noteica ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā, savukārt enerģētikas sektorā turpinājās sarukums, lai gan samazinājuma temps jau bija lēnāks nekā iepriekšējos divos mēnešos.

Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada martā bija par 4,7% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī, un izaugsmi nozarē veicināja vairāku apakšnozaru sniegums. Lielāko pozitīvo ietekmi radīja izlaides kāpums par 29,7% svārstīgajā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē. Gandrīz tikpat lielu devumu nodrošināja metālapstrādes izaugsme, gatavo metālizstrādājumu ražošanai martā gada griezumā palielinoties par 17,4%. Pēdējo gadu laikā, metālapstrādei pastāvīgi uzrādot izaugsmi, apakšnozare ir audzējusi savu īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē. Un, piemēram, Liepājā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas metālapstrādes centriem, pēdējo gadu laikā šī nozare ir piedzīvojusi strauju attīstību, turklāt uz metālapstrādes izaugsmi vērsts skatījums šajā Kurzemes pilsētā dominē arī šobrīd. Par to liecina atsperu un citu metāla detaļu ražotāja SIA "Lesjofors Springs LV" jaunās rūpnīcas būvniecība Liepājas industriālajā teritorijā, turklāt projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri.

Spēcīgu pieaugumu uzrādīja un nozīmīgu devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē martā nodrošināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras izlaide bija par 21,4% augstāka nekā pirms gada. Turklāt par 15% palielinājās elektronisko iekārtu ražošana, toties pārējo mašīnbūvi veidojošo apakšnozaru izaugsme martā bija vājāka – automobiļu un piekabju ražošana gada griezumā pieauga par 3,8% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana bija par 3% augstāka nekā pērnā gada martā.

Izaugsme turpinājās kokrūpniecībā, apakšnozares ražošanas apjomiem gada laikā palielinoties par 3,5%, kas ir lēnāks pieaugums nekā gada pirmajos divos mēnešos reģistrētais. Arī kokrūpniecības apgrozījuma datos ir vērojama sabremzēšanās – gada pirmajos divos mēnešos kopumā apakšnozares apgrozījuma pieaugums sasniedza 20%, tikmēr martā tas palielinājās tikai par 6%.

Izlaides pieaugums 2019. gada martā tika reģistrēts arī dzērienu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā. Tikmēr saruka papīra un papīra izstrādājumu ražošanas apjomi, mēbeļu, kā arī būvmateriālu ražošana. Pēc pozitīvām ziņām iepriekšējā mēnesī diemžēl izlaides kritums atkal tika reģistrēts pārtikas produktu ražošanā, kuras sarukumu martā par 4,5% gada griezumā noteica izlaides kritums gandrīz vai visās pārtikas produktu kategorijās, tai skaitā gaļas, zivju un piena produktu ražošanā. Neskatoties uz to, optimismu par pārtikas rūpniecības nozares turpmāko attīstību vieš katru mēnesi lasāmās ziņas par jauniem investīciju projektiem, kas liecina par atsevišķu uzņēmumu mērķtiecību un ticību savam biznesam šajā nozarē. Piemēram, olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo", ieguldot 5 miljonus eiro, nepilnu divu gadu laikā plāno uzbūvēt jaunu olu pārstrādes cehu. Savukārt konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Adugs Production" attīstībā investēs vairāk nekā 1,3 miljonus eiro.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors, kas veido aptuveni piektdaļu no visas rūpniecības izlaides, šā gada martā saruka par 9,6%, kas bija mērenāks kritums nekā iepriekšējos mēnešos. Šo nozari lielā mērā ietekmē laikapstākļi, kas tiktāl šogad ir bijuši netipiski sausi, tādējādi arī aprīlī ir sagaidāms šīs nozares izlaides sarukums.

Jaunākie Eiropas Komisijas publicēto aptauju rezultāti norāda uz noskaņojuma pasliktināšanos Latvijas apstrādes rūpniecībā, par ko liecina zemāks vērtējums par pasūtījumu apjomiem rūpnieku ražotajai produkcijai un līdz ar to arī par sagaidāmo izlaidi. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šogad vērojamās indeksa pārmaiņas vēl nenorāda uz apstrādes rūpniecības izlaides kritumu turpmākajos mēnešos, bet signalizē par izaugsmes tempu potenciālo palēnināšanos.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) kopējais ekonomikas sentimenta indekss uzrāda samazinājumu kopš pērnā gada jūnija, kas lielā mērā ir saistīts tieši ar būtisku noskaņojuma pasliktināšanos apstrādes rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības konfidence krīt vairākās ES valstīs, un visvairāk to ietekmē pēdējā pusgada notikumi Vācijas autobūves industrijā saistībā ar jauno izmešu standartu ieviešanu nozarē. Tajā pašā laikā, ņemot vērā Latvijas mašīnbūvē ražoto produktu klāstu, pašmāju ražotājus šīs pārmaiņas tiešā veidā neskar, ko šobrīd apliecina šo apakšnozaru izcilie izlaides rezultāti šā gada pirmajā ceturksnī, kā arī iepriekšējā gadā kopumā.

Lai arī pērnā gada nogalē ekonomikas izaugsme pasaulē, tai skaitā Latvijas lielākajā noieta tirgū – ES, bremzējās, apstrādes rūpniecība pierādīja savu noturību, uzrādot stabili spēcīgu izaugsmi. Arī šā gada sākums Latvijas apstrādes rūpniecībā ir vērtējams atzinīgi, pirmajā ceturksnī nozares izlaidei sasniedzot kāpumu par 5%, kas ir spēcīgāks pieaugums par tautsaimniecības kopējo izaugsmi, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopproduktam palielinoties par 2,8%.