Klimata ekstrēmi Latvijā izraisa krasākas elektrības cenas svārstības

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs lēš, ka CO2 izmešu pieauguma iemesls, visticamāk, ir dabasgāzes izmantošanas pieaugums 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, kas varētu būt skaidrojams ar sausā laika dēļ mazāku HES saražoto enerģijas apjomu, tādēļ tika izmantota dabasgāze. Šādu laikapstākļu ietekmē paaugstinājās energoresursu cenas, vienlaikus auga arī Eiropas Savienības CO2 emisiju kvotu cena. Jānorāda, ka Latvijā pērn ar vēja enerģiju saražotā elektrība nodrošināja 1% no kopējā pieprasījuma, bet Lietuvā – 10%, Igaunijā – 7%. Ekspertu vērtējumā nākotnē sagaidāms, ka laikapstākļu ietekme uz energoresursu cenām pieaugs, kā arī klimata ekstrēmi Latvijā izraisīs arvien krasākas elektrības cenas svārstības.

Latvijā 2018. gadā bijis straujākais ogļskābās gāzes izmešu pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina maija sākumā ES statistikas departamenta "Eurostat" publiskotie dati, kas balstīti uz provizoriskiem aprēķiniem par CO2 izmešiem pagājušajā gadā. Saskaņā ar tiem mūsu valstī enerģijas patēriņa izraisītais ogļskābās gāzes izmešu apmērs pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās par 8,5%, tāpat kāpums fiksēts pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā (+4,5%) un Lietuvā (+0,6%). Jānorāda, ka "Eurostat" provizoriskajos datos par oglekļa dioksīda izmešiem patērētajā enerģijā nav iekļauti CO2 izmeši, kas rodas no neatjaunīgo atkritumu sadegšanas. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvija, protams, ir viena no mazāk piesārņojošām valstīm ES. Pēdējie dati pieejami par 2016. gadu, kas liecina, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmeši CO2 ekvivalentā mūsu valstī bijuši 11,3 miljoni tonnu, Igaunijā – 19,6 miljoni tonnu, Lietuvā – 20,1 miljons tonnu. Vācija ir līdere ar 909,4 miljoniem tonnu, tai seko Lielbritānija ar 482,8 miljoniem tonnu un Francija ar 458,2 miljoniem tonnu. Ap 400 miljoniem tonnu SEG izmešu gadā rada arī Itālija un Polija, liecina Eiropas Vides aģentūras dati.