Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS "Latvijas dzelzceļš" vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien, 10. maijā, žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
"Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību," teica Bērziņš.
LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. "Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus," pauda Bērziņš.
Kompānijas vadības iesniegums nosūtīts Ministru prezidentam, LDz padomes locekļiem, ģenerālprokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī OECD vadībai, informēja Bērziņš.
Uzņēmuma pilns iesniegums ir pieejams šeit.
Viņš piebilda, ka līdz nākamajai LDz padomes sēdei LDz valde turpinās darbu.
Tāpat Bērziņš izteica pārliecību, ka Linkaits darbojas privātā pārvadātāja - AS "Baltijas ekspresis" - interesēs. Šis uzņēmums kopš 2018. gada izrāda pastiprinātu interesi dzelzceļa kravu pārvadājumos, vagonu un lokomotīvju izmantošanā un remonta sektorā.
"Līdz šim LDz nedeva nekādas nepamatotas priekšrocības "Baltijas ekspresim", tieši tādēļ "Baltijas ekspresis" sāka ofensīvas darbības. Vispirms bijušais "LDz Cargo" vadītājs Māris Bremze tika pieņemts par "Baltijas ekspreša" vadītāju, vienlaicīgi Valsts dzelzceļa administrācija sāka vairākas administratīvās tiesvedības pret LDz. Visu šo lietu mērķis bija panākt īpašas labvēlības režīma sasniegšanu "Baltijas ekspreša" labā," skaidroja Bērziņš.
Viņš piebilda - tā vietā, lai stiprinātu LDz pozīcijas, Linkaits patlaban īsteno darbības, lai kaitētu tautsaimniecības interesēm un grautu LDz, lai vienlaicīgi palīdzētu "Baltijas ekspreša" komerciālajai darbībai.
Savukārt LDz valdes loceklis Aivars Strakšas norādīja, ka LDz meitasuzņēmuma "LDz Cargo" pašu kapitāla vērtība patlaban ir ap 140 miljoniem eiro. "Pieļauju, ka tā ir stipri par augstu, lai privatizētu. Kravu apmēru kāpums vērtību vēl audzēs, tāpēc satiksmes ministrs runā par to, ka kravu nav un nebūs. Tāpat notiek mēģinājums tikt klāt pie LDz koncerna vadības," viņš sacīja.
LDz valdes locekļi norādīja, ka, apkopojot visu informāciju, secinājuši, ka Linkaits, iespējams, veic darbības slēptai LDz privatizācijai "Baltijas ekspreša" labā. Vienlaikus tiek būtiski kaitēts LDz interešu aizsardzībai tiesā pret šo privātkompāniju.
Jau ziņots, ka otrdien, 7.maijā, Linkaits izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un valdes loceklim Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.
Tālis Linkaits tika uzaicināts "DELFI TV ar Jāni Domburu" studijā atbildēt par šo jautājumu, bet viņš atteicās, to pamatojot šādi: "Visu, kas par konkrēto tematu publiski izpaužams, satiksmes ministrs medijiem jau ir pateicis. Viņa rīcībā esošā informācija ir nodota izmeklēšanas iestādēm, un tagad tā ir šo iestāžu kompetence, kā ar informāciju rīkoties.”
Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Linkaits pauda, ka pašreiz negrib izpaust konkrētāku informāciju par iespējamo korupciju, bet apstiprināja, ka tas ir saistīts ar pašreiz un nesenā pagātnē notikušiem darījumiem. Savukārt par mārketinga un reklāmas līgumiem esot aizdomas, ka ne visi ir noslēgti attiecīgajam mērķim, jo liels reklāmu īpatsvars esot koncentrēts uz divām pilsētām - Ventspili un Dobeli. Linkaits arī uzsvēra, ka nav iemesla domāt, ka šajās pilsētās būtu lielāka LDz reklāmu mērķauditorija.
Savukārt Bērziņš paziņoja, ka LDz valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks, uzņēmumā viss ir kārtībā un pārmetumi ir nepamatoti.
Jautāts par iespējamām koruptīvām darbībām uzņēmumā, Bērziņš norādīja, ka par to viņam nekas nav zināms. "To izmeklē KNAB un LDz pieprasījumu par krimināllietām nav," viņš sacīja, uzsverot, ka jebkuram ir tiesības ziņot par aizdomām par korupciju, turklāt uzņēmumā pirms gada ir izveidota pretkrāpnieciskā nodaļa tieši šādu jautājumu risināšanai.
Bērziņš uzsvēra, ka pats uzņēmums ir iniciējis arī divus auditus - vienu uzņēmuma iekšienē, kas jau ir noslēdzies un parādīja, ka visa darbība atbilst normatīviem, un otrs - ārējais audits, kas pašreiz notiek.
"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
