Darba devēji Latvijā atgriezuši vairāk nekā 100 aizbraucējus, visvairāk – NBS  (19)

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators "Tele2", kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

"Pirms gada, apzinoties arvien pieaugošo darbaspēka trūkumu Latvijas darba tirgū, izveidojām sociālo kustību "Latvija strādā". Aicinājām uzņēmumus sākt apzinātu darbinieku piesaisti no emigrējošo tautiešu vidus, stāstījām par to, kā uzrunāt ārvalstīs dzīvojošos, bet aizbraucējus informējām par aktuālajām kustībā iesaistīto darba devēju vakancēm. Domāju, ka viena gada laikā esam sasnieguši labus rezultātus, jo ir saņemti vairāk nekā 200 pieteikumi no personām, kas vēlās atgriezties Latvijā. Iniciatīvai pievienojies ievērojams skaits darba devēju no privātā un valsts sektora, kas gada laikā spējuši piesaistīt un Latvijā atgriezt speciālistus ar vērtīgu ārvalstu pieredzi. Tas devis būtisku pienesumu valsts ekonomikai," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Kā liecina apkopotie dati, visbiežāk par atgriešanos Latvijā domā speciālisti bez ģimenes, kuri bijuši prom aptuveni piecus gadus, ģimenes cilvēki ar vairāk nekā 30 gadu ārvalstu pieredzi, kā arī jaunieši īsi pēc studiju beigšanas ar nelielu darba pieredzi.

Aizbraucējus atgriezties motivē ģimene un draugi, stabilitāte, sentiments, vēlme vairāk paveikt un dalīties ar ārvalstīs iegūto pieredzi. Vairāk nekai pusei (53%) aptaujāto interesē speciālista līmeņa vakances, piektdaļa meklē vadītāja un eksperta līmeņa vakances, bet 15% – "entry-level" jeb jaunākā speciālista vakances. 44% vēlas augstāku atalgojumu nekā šeit strādājošie, tomēr gandrīz puse apzinās Latvijas algu līmeni, un ir gatavi rast kompromisu. Aizbraucējus arī interesē darba vietas, kur valda mūsdienīga darba kultūra, ir iespējams fleksibls darba laiks un tiek piedāvāta veselības apdrošināšana.

"Pēdējo gadu straujā ekonomikas izaugsme aktualizējusi darba spēka pieejamības un līdz ar to arī remigrācijas jautājumu. Lai stiprinātu attiecības ar diasporu un nodrošinātu labvēlīgus apstākļus remigrācijai, šī gada sākumā spēkā stājās Diasporas likums. Ārvalstīs dzīvojošo piesaiste Latvijas darba tirgum ir nozīmīga ne tikai Latvijas ekonomiskai izaugsmei, bet arī vispārējai valsts attīstībai. Tieši viņi var ienest jaunas idejas un prakses, kas ar laiku var veicināt kvalitatīvākas un labāk apmaksātas darba vietas, veidot labāku valsts pārvaldi, uzlabot sabiedrības kopējo izaugsmi – tātad veidot labklājīgāku, gudrāku, un spēcīgāku Latviju," saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.