Ekonomisti: bezdarba līmenis Latvijā joprojām augstākais Austrumeiropā  (13)

Straujais bezdarba līmeņa kritums pirmajā ceturksnī ir iepriecinošs, taču to tikai daļēji izskaidro jaunu darba vietu radīšana. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 13 tūkstošiem, savukārt nodarbināto skaits audzis vien par 5,6 tūkstošiem, jeb 0,6%. Tas ir ievērojami lēnāks nodarbinātības kāpums nekā pērn un vairāk vai mazāk atbilst aptuveni 3% ekonomikas pieaugumam. Līdz ar to šī gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā puse no bezdarba līmeņa samazinājuma ir saistīta ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas iepriekšējos gados pamatā atspoguļoja emigrācijas procesus, taču šobrīd arvien lielāka nozīme ir demogrāfiskiem faktoriem.

"Bezdarba līmenis turas vairāk nekā 10 gadu zemākajā līmenī, un nodarbinātība turpina augt. Darbaspēka trūkums joprojām ir izaicinājums darba devējiem. Ir ne tikai grūtāk atrast darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstošu darbinieku, bet pieaug arī ar darbaspēku saistītās izmaksas. Jāiegulda vairāk apmācībās, jāceļ darba samaksa, piemēram, lai jaunu darbinieku pārvilinātu no konkurentiem vai arī lai noturētu esošu darbinieku, kā arī jādomā par citiem motivācijas pasākumiem, kas nereti nozīmē lielākas izmaksas. Biežāk dienas kārtībā parādās jautājums par darbinieku aizvietošanu, izskatot iespējas automatizēt darba procesus, bet arī tas nozīmē lielākas izmaksas, vismaz īstermiņā," teic "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks: "Kā risinājums darbinieku trūkumam minamas arī tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu samazināt darbaspēka iesaisti ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesos. Tādējādi izdarīt vairāk – gan ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā – varētu arī ar pieejamo darbaspēku. Turklāt produktivitātes celšana konkurētspējas saglabāšanai uzņēmumiem ir aktuāla neatkarīgi no darbaspēka pieejamības."

Dominējošās prognozes, kas ir arī valsts vidēja termiņa budžeta plānošanas pamatā, pieņem, ka tālāks nodarbinātības pieaugums Latvijā nākotnē faktiski vairs nav iespējams, norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, tomēr jaunākās ziņas no kaimiņvalstīm ir lielisks arguments šo pieņēmumu pārvērtēšanai. "Nevajag baidīties no eksperimentiem, ir jāmēģina sasniegt pēc iespējas straujāku ekonomikas izaugsmi, līdz ar to arī lielāku strādājošo skaitu. Nevajag iepriekš pieņemt, ka tas nav iespējams. Gatavošanās neveiksmei var veicināt tās pienākšanu," uzskata Strautiņš.

"Tas, ka bezdarbs gada pirmajos mēnešos saglabājās nemainīgs, nav nekāds pārsteigums. Aktīvāka kustība darba tirgū uzrādīsies gada otrajā un trešajā ceturksnī, kad tradicionāli pieaugs pieprasījums pēc sezonālo darbu veikšanas. Tādēļ uz gada beigām bezdarbs turpinās rukt līdz aptuveni 6%," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Straujais bezdarba līmeņa kritums pirmajā ceturksnī ir iepriecinošs, taču to tikai daļēji izskaidro jaunu darba vietu radīšana. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 13 tūkstošiem, savukārt nodarbināto skaits audzis vien par 5,6 tūkstošiem, jeb 0,6%. Tas ir ievērojami lēnāks nodarbinātības kāpums nekā pērn un vairāk vai mazāk atbilst aptuveni 3% ekonomikas pieaugumam. Līdz ar to šī gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā puse no bezdarba līmeņa samazinājuma ir saistīta ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas iepriekšējos gados pamatā atspoguļoja emigrācijas procesus, taču šobrīd arvien lielāka nozīme ir demogrāfiskiem faktoriem. Šobrīd ik gadu pensijas vecumu sasniedz ievērojami lielāks cilvēku skaits nekā ienāk darba tirgū pēc izglītības beigšanas, tādēļ darba devēji arvien vairāk saskaras ar grūtībām atrast sev nepieciešamos darbiniekus.

Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritumu šobrīd vairs nespēj kompensēt arī ekonomiski neaktīvu cilvēku atgriešanās darba tirgū. Pēc vairāku gadu nemitīga ekonomiskās aktivitātes pieauguma, šī gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte darba tirgū palikusi pērnā gada līmenī un šobrīd Latvijas iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū jau ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Papildus tam demogrāfiskie faktori maina Latvijas darba tirgus struktūru un šobrīd jau gandrīz 24% no strādājošajiem ir vecumā virs 55 gadiem. Tas nozīmē, ka darba tirgus būs Latvija ekonomikas lielākais izaicinājums pārskatāmā nākotnē.

Vienlaikus, neskatoties uz straujo bezdarba kritumu, bezdarba līmenis Latvijā joprojām augstākais Austrumeiropā un Igaunijā tas noslīdējis pat zem 5%. Tas liek domāt, ka arī Latvijā bezdarbs turpinās kristies, taču rezerves darba tirgū kļūst arvien mazākas un neesam tālu no dabīgā jeb strukturālā bezdarba līmeņa. Rīgā, kurā tiek radītas lielāka daļa jauno darba vietu, bezdarba līmenis ir ap 4% un vairs būtiski nesamazinās. Tas nozīmē, ka atlikušās darba tirgus rezerves pamatā meklējamas ārpus Rīgas, kā arī ir pēdējais laiks domāt, kā veicināt dažādu sociāli atstumto grupu aktīvāku iesaisti darba tirgū.

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, samazinājās par aptuveni 13 tūkstošiem. Savukārt bezdarba līmenis no 8,2% pērnā gada sākumā noslīdēja līdz 6,9% šī gada sākumā. Bezdarbnieku skaits saruka gan tāpēc, ka daļai cilvēku izdevās iekārtoties darbā, gan arī tāpēc, ka samazinājās iedzīvotāju skaits. Nodarbināto skaits pirmajā ceturksnī pieauga par 5,6 tūkstošiem. Strādājošo skaits samazinājās vecuma grupā no 25-34 gadiem, kas, iespējams, saistīts ar būtiski lēnāku būvniecības apjomu kāpumu. Šo kritumu gan vairāk nekā kompensēja kāpums citās vecuma grupās, īpaši 55-64 gadu vecuma grupā, kas saistīts ar pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu.

Nodarbinātības kāpums pēdējos ceturkšņos ir sācis palēnināties, un gaidāms, ka šīs tendences turpināsies arī turpmākajos ceturkšņos, ekonomikas izaugsmei nedaudz sabremzējoties un darba tirgum esot tuvu savai iespēju robežai. Darbaspēka trūkums joprojām būs augstu dienaskārtībā. Gaidāms, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet arī tas notiks lēnāk, gadā vidēji sasniedzot 6,7%.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis saglabājas nemainīgs un samazinājās par 1,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni. Savukārt nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,3 procentpunktiem pret iepriekšējo ceturksni un palielinājās par 0,9 procentpunktiem gada laikā.

Ierasti 1. ceturksnī samazinās nodarbināto un palielinās darba meklētāju skaits, kas skaidrojams ar sezonālo darbu samazināšanos ziemas mēnešos. Papildu tam šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas IKP samazinājās par 0,3 %. Tas lika domāt, ka nodarbinātība un bezdarbs varētu atspoguļot ekonomiskās aktivitātes vājināšanos.

Tomēr dati liecina, ka darba tirgus vēl nav reaģējis uz tautsaimniecības sabremzēšanos un ir saglabājies pieprasījums pēc darbaspēka. Ekonomikas aktivitātes samazināšanās varētu mazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, tomēr turpmākās nodarbinātības izmaiņas noteiks uzņēmumu vērtējums par nākotnes izaugsmi.

2018. gadā pieauga to darba devēju skaits, kas darbaspēka trūkumu min kā būtisku izaugsmes ierobežotāju. Ja pieprasījums pēc darbaspēka turpmākajos mēnešos nesamazināsies, atrast sezonas darbiniekus 2019. gada vasaras mēnešos varētu būt izaicinošāk nekā līdz šim, jo nodarbināti tiek arvien vairāk no darbspējas vecuma cilvēkiem – 2019. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 903,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,6 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Līdz ar to darbaspēka pieejamības aktualitāte, visticamāk, nekur nepazūd. Pēdējo gadu laikā darba attiecībās iesaistās gan arvien vairāk bezdarbnieku, gan cilvēki, kas nav bijuši ekonomiski aktīvi (piemēram, pensionāri).

Lai gan darba tirgū joprojām ir pieejami aptuveni 67 tūkstoši darba meklētāju, tieši ekonomiski neaktīvie darbspējas vecuma iedzīvotāji ir tie, kas pie darbaspēka pieprasījuma pieauguma vairāk iesaistās darba tirgū. Gada laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,6%. Tas skaidrojams ar reģionālām un strukturālām atšķirībām starp bezdarbu un darba vietām – visvairāk bezdarbnieku ir Latgales reģionā, savukārt brīvās darbavietas ir citviet. Līdzīga problēma vērojama arī ar nepieciešamajām prasmēm – darba devējam ir vienkāršāk piesaistīt no sava reģiona cilvēku, kurš līdz tam nemaz nav domājis strādāt, nekā darba meklētāju no cita reģiona. Līdz ar to bezdarba turpmākai mazināšanai ir jārisina ģeogrāfiskās un prasmju nesakritības problēmas.

Jāņem vērā, ka darba meklētāju skaits samazinās un brīvie darbinieki tiek "izķerti" – lai gan ilgstošo bezdarbnieku skaits gada laikā saruka par 2,2 tūkstošiem, to īpatsvars bezdarbnieku vidū palielinājās par 4,3 procentpunktiem. Tādēļ katru nākamo darba meklētāju, īpaši ilgstošu bezdarbnieku, iesaistīt darba tirgū būs arvien grūtāk, jo būs nepieciešami lielāki ieguldījumi tā prasmju pilnveidošanā vai atalgojumā, lai kompensētu šim cilvēkam ar mobilitāti saistītos izdevumus.

Kā risinājums darbinieku trūkumam minamas arī tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu samazināt darbaspēka iesaisti ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesos. Tādējādi izdarīt vairāk – gan ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā – varētu arī ar pieejamo darbaspēku. Turklāt produktivitātes celšana konkurētspējas saglabāšanai uzņēmumiem ir aktuāla neatkarīgi no darbaspēka pieejamības.

Bezdarba līmenis turpināja samazināties iespaidīgā tempā, gada sākumā tas bija par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada jeb 6,9%. Salīdzinot ar gada beigām, līmenis saglabājās nemainīgs, kas ir panākums, jo sezonālie faktori ziemā ir nelabvēlīgi.

Taču strādājošo skaita izmaiņas šobrīd ir vissvarīgākais darba tirgus attīstības indikators. Nodarbināto skaita pieaugums Latvijā 1. ceturksnī bija ievērojami vājāks nekā pārējā Baltijā. Pie mums strādājošo skaits kāpa par 0,6%, kamēr Igaunijā par 1,7%, bet Lietuvā pat par 2%. Turklāt kaimiņvalstīm jau iepriekš bija augstāks nodarbinātības līmenis, tātad it kā ierobežotākas iespējas palielināt strādājošo skaitu. Ļoti iespējams, ka atšķirību izskaidro ārējā migrācija. Lietuvā, kur ir pieejami ikmēneša dati, migrācijas bilance gada sākumā bija pozitīva. Jāpiebilst, ka Latvijā esam zaudējuši iepriekš sasniegto tempu, pērn 1. ceturksnī nodarbināto skaits gada griezumā auga par 1,8%.

Darba tirgus attīstība pēdējo pāris gadu laikā Baltijā ir bijusi labvēlīga, gan nodarbinātības, gan bezdarba rādītāji ir uzlabojušies straujāk, nekā iepriekš prognozēja ekonomistu vairākums. Jo īpaši iespaidīga un iepriecinoša ir bijusi Lietuvas spēja "lauzt" demogrāfiskās tendences. Tā parāda, kā var izkāpt no pesimisma, emigrācijas un pārāk zema nākotnes perspektīvu vērtējumu loka. Svarīgs faktors ir bijusi straujāka mājokļu tirgus attīstība, kas labvēlīgi ietekmē nodarbinātību, ienākumus un palīdz cilvēkiem pārcelties uz vietām, kur ir darbs. Tas savukārt bijis saistīts ar jau vairākus gadus augušu hipotekāro kredītportfeli. Par laimi, arī Latvijā gadu mijā beidzot sākās mājsaimniecību kreditēšanas kāpums gada griezumā. Būvatļauju dati ļauj nojaust, kam šie kredīti tiek ņemti, strauji augs būvējamo mājokļu, jo īpaši privātmāju skaits.

Latvijas ekonomiskās politikas veidošana kopš traumatiskā krīzes perioda ir pārāk koncentrējusies uz risku samazināšanu. Ar to nevajadzētu pārspīlēt laikā, kad bez straujākas izaugsmes nav iespējama demogrāfiskās ilgtspējas panākšana, bez kuras savukārt nav nozīme visam pārējam. Fiskālajai politikai ir iespēju robežās jābūt mērķētai uz izaugsmes veicināšanu šobrīd, parāda mazināšana šobrīd nav prioritāte.

Dominējošās prognozes, kas ir arī valsts vidēja termiņa budžeta plānošanas pamatā, pieņem, ka tālāks nodarbinātības pieaugums Latvijā nākotnē faktiski vairs nav iespējams. Jaunākās ziņas no kaimiņvalstīm ir lielisks arguments šo pieņēmumu pārvērtēšanai. Nevajag baidīties no eksperimentiem, ir jāmēģina sasniegt pēc iespējas straujāku ekonomikas izaugsmi, līdz ar to arī lielāku strādājošo skaitu. Nevajag iepriekš pieņemt, ka tas nav iespējams. Gatavošanās neveiksmei var veicināt tās pienākšanu.

Lai arī ne viss šobrīd Latvijas darba tirgū izskatās spoži uz kaimiņvalstu fona, pārāk kritiskiem nevajadzētu būt, daudz kas virzās uz labo pusi. Strauji samazinās zemu algu, bet palielinās lielu algu saņēmēju īpatsvars. Sarūk ilgstošo bezdarbnieku skaits, taču aug viņu īpatsvars bezdarbnieku kopumā. Arvien lielāka bezdarbnieku daļa dzīvo vietās ar vājām attīstības perspektīvām. Vai darbavietas dosies pie viņiem, vai arī (visticamāk) viņiem būs jādodas pie darbavietām. Abos gadījumos procesa "ieeļļošanai" ļoti noderēs valsts investīcijas, tāpat kā enerģiska reģionālā reforma, bez šaubām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits Latvijā pieauga par 0,6% jeb 5,6 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo periodu. Kopumā gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 903,6 tūkstošus jeb 64,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,9 procentpunktiem.

Vienlaikus darba tirgu turpina ietekmēt piedāvājuma puses faktori – iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada 1. ceturksnī samazinājās par vairāk nekā 10,2 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni. Tas kopumā negatīvi ietekmē darbaspēka piedāvājuma dinamiku un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kas atbilstošajā periodā samazinājās par 7,4 tūkstošiem jeb 0,8%.

Tāpat iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū ir saglabājusies nemainīga, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, kas kopumā norāda uz to, ka darba tirgus pašlaik tuvojas savam potenciālam un turpmākie uzlabojumi iespējami galvenokārt caur reģionālo darba tirgus disproporciju mazināšanu, kā arī sekmējot prasmju pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību darba tirgū. Jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju līdzdalības līmenis, gan nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, pārsniedzot arī Eiropas Savienības dalībvalstu vidējos rādītājus. 2019. gada 1. ceturksnī aptuveni 69% jeb gandrīz 971 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu.

Līdz ar nodarbināto skaita pieaugumu no vienas puses, bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājumu no otras, bezdarba līmenis jau trešo ceturksni pēc kārtas saglabājās 6,9% līmenī, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāks rādītājs nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus darba meklētāju skaits gada laikā samazinājies par aptuveni 13 tūkstošiem un 2019. gada 1. ceturksnī bija 66,9 tūkstoši.

Bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājas jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 1. ceturksnī bija 4,7%, savukārt Lietuvā – 6,5%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības – bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti palielina strukturālā bezdarba riskus. Jāatzīmē, ka ilgstošo darba meklētāju īpatsvars kopējā darba meklētāju skaitā gada laikā ir pieaudzis no aptuveni 39% līdz gandrīz 44%. 2019. gada 1. ceturksnī aptuveni 29 tūkstoši iedzīvotāju bija darba meklējumos ilgāk par gadu.

Sagaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās uzturēt pozitīvu nodarbinātības dinamiku. Līdz ar to kopumā 2019. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 0,9%, bet bezdarba līmenis noslīdēt zem 6,8 procentiem.

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu sabremzēšanos šā gada pirmajā ceturksnī, bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, noslīdot līdz 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,3 procentpunktu zemāks līmenis nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina trešdien, 22. maijā, publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2019. gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6%, kas ir lēnāk salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgā perioda pieaugumu 1,8%. Tādējādi Latvijas tautsaimniecībā šā gada pirmajā ceturksnī tika nodarbināti 903,6 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 5,6 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī. Jānorāda, ka atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm arī turpmākajos šā gada ceturkšņos nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums būs mērenāks nekā 2018. gadā, jo straujāku kāpumu ierobežos gan Latvijas demogrāfiskie izaicinājumi, turpinot samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, gan arī prognozētā zemāka ekonomiskā aktivitāte.

Pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka tika reģistrēts tajās tautsaimniecības nozarēs, kuras pērn uzrādīja straujāko kāpumu – būvniecībā un informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Atbilstoši statistikai šā gada sākumā būvniecībā aizņemto darba vietu skaits gada laikā bija pieaudzis par 6,9% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 6,4%. Turklāt būtisks aizņemto darba vietu skaita kāpums tika reģistrēts arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, veselības un sociālajā aprūpē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Savukārt transporta, energoapgādes un finanšu pakalpojumu nozarēs attiecīgajā periodā tika fiksēts darba vietu skaita samazinājums.

2019. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits saruka par 7,4 tūkstošiem un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, kad darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija 69,2% no visiem 15-74 gadus vecajiem iedzīvotājiem.

Pērn, ekonomikai uzrādot strauju izaugsmi, Latvijā tika aktualizēts jautājums par darba tirgus pārkaršanu, kad vairākas nozares saskārās ar darbaspēka trūkuma problēmu. Kā liecina jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati reģistrēto brīvo darba vietu skaits ir turpinājis strauji palielināties, aprīļa beigās sasniedzot 34,4 tūkstošus, kas pirmskrīzes maksimumu pārsniedz par gandrīz 10 tūkstošiem darba vietu. Tajā pašā laikā kā bezdarbnieki NVA bija reģistrējušies 58,2 tūkstoši cilvēku, tai skaitā 12 tūkstoši bija ar augstāko izglītību un 21 tūkstotis ar profesionālo izglītību. Turklāt, atbilstoši Darbaspēka apsekojumam, Latvijas tautsaimniecībā ir nodarbināti 19,2 tūkstoši iedzīvotāji, kuri strādā nepilnu darba laiku, bet labprāt iesaistītos pilnas slodzes darbā. Tādējādi, lai arī Latvijā ir izteiktas reģionālās atšķirības starp reģistrēto bezdarbnieku skaitu (piemēram, 30,5% no visiem bezdarbniekiem reģistrēti Latgalē un 34,8% Rīgā un Pierīgā) un brīvo darba vietu skaitu (5,5% no visām brīvajām darba vietām reģistrētas Latgalē un 80,7% Rīgas reģionā), valstī esošie darbaspēka resursi nav izsmelti un pastāvošās darbaspēka pieejamības problēmas var tikt risinātas, ieviešot dažādas darbinieku mobilitātes programmas, kas veicinātu un atvieglotu viņu pārcelšanos tuvāk darba vietai.

Lai arī šā gada sākumā bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, tas joprojām bija augstāks nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 4,7%, savukārt Lietuvas bezdarba līmenis jau bija tikai par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā Latvijā, veidojot 6,5%. Tas nozīmē, ka arī Latvijas bezdarba līmenim vēl ir iespējas sarukt, lai arī mērenākā tempā, ņemot vērā šogad sagaidāmo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un negatīvās demogrāfiskās tendences.