2019. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā samazinājies par 1,3 procentpunktiem. Ekonomisti vērtē, ka līdz gada beigām bezdarbs turpinās samazināties.
Straujais bezdarba līmeņa kritums pirmajā ceturksnī ir iepriecinošs, taču to tikai daļēji izskaidro jaunu darba vietu radīšana. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 13 tūkstošiem, savukārt nodarbināto skaits audzis vien par 5,6 tūkstošiem, jeb 0,6%. Tas ir ievērojami lēnāks nodarbinātības kāpums nekā pērn un vairāk vai mazāk atbilst aptuveni 3% ekonomikas pieaugumam. Līdz ar to šī gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā puse no bezdarba līmeņa samazinājuma ir saistīta ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas iepriekšējos gados pamatā atspoguļoja emigrācijas procesus, taču šobrīd arvien lielāka nozīme ir demogrāfiskiem faktoriem.
"Bezdarba līmenis turas vairāk nekā 10 gadu zemākajā līmenī, un nodarbinātība turpina augt. Darbaspēka trūkums joprojām ir izaicinājums darba devējiem. Ir ne tikai grūtāk atrast darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstošu darbinieku, bet pieaug arī ar darbaspēku saistītās izmaksas. Jāiegulda vairāk apmācībās, jāceļ darba samaksa, piemēram, lai jaunu darbinieku pārvilinātu no konkurentiem vai arī lai noturētu esošu darbinieku, kā arī jādomā par citiem motivācijas pasākumiem, kas nereti nozīmē lielākas izmaksas. Biežāk dienas kārtībā parādās jautājums par darbinieku aizvietošanu, izskatot iespējas automatizēt darba procesus, bet arī tas nozīmē lielākas izmaksas, vismaz īstermiņā," teic "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
