Skolotāju sagatavošanā gatavo vērienīgas pārmaiņas; uzņēmēji izsaka atbalstu  (101)

Kā liecina "Latvijas Bankas" un IZM dati, šobrīd visvairāk skolotāju ir vecumā virs 40 gadiem un skolēnus nereti māca skolotāji, kuriem pašiem bijušas visai vājas sekmes skolā. "Ja skatāmies fizikas un matemātikas skolotājus, situācija ir kritiska. Mēs ar katru gadu kļūstam tikai vecāki, jauno skolotāju ienāk ļoti maz. Ar matemātiku varbūt mazliet labāk, bet, piemēram, kādu laiku atpakaļ tikai viens students bija iestājies mācīties par fizikas skolotāju. Tā mēs diezgan strauji braucam pretim kraujai vai bezdibenim," sarunā ar portālu "Delfi" teica IT uzņēmuma AS "Emergn'' valdes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš.

Šobrīd par skolotāju var kļūt, četru gadus studējot bakalaura programmā vai divus gadus studējot profesionālās izglītības programmā, ja iepriekš iegūts vismaz bakalaura grāds citā jomā. Jaunā skolotāju sagatavošanas programma ļaus cilvēkiem ar augstāko izglītību nozarē, kas nav pedagoģija, gada laikā iegūt papildu skolotāja kvalifikāciju. Proti, kā skaidroja IZM, tās būs darba vidē balstītas mācības tiem, kuri jau ieguvuši augstāko izglītību kādā jomā. Tas nozīmē, ka, piemēram, bakalaura grādu ieguvušam fiziķim, būs nepieciešams gads, lai iegūtu fizikas skolotājam nepieciešamo kvalifikāciju.

Savukārt IM uzsvēra – runa nav tikai par gados jauniem cilvēkiem, bet arī par profesionāļiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši pirms daudziem gadiem. Jauno studiju programmu, kuru paredzēts sākt 2020. gadā, izstrādā Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un IM.

"Man ir grūti atrast kādus negatīvus efektus šim procesam,'' tā sarunā ar "Delfi" par jauno skolotāju sagatavošanas plānu teica izglītības uzņēmuma "Lielvārds" valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts, ''vienīgais ko es gribētu, ka visas iesaistītas institūcijas sēžās pie galda, meklē resursus, ir aktīvas iesaistē, nemeklē kurš kurā brīdī ir vainīgs, bet meklē risinājumus."

Kā informē IM, atsaucoties uz IZM datiem, pērnā gada augustā, proti, pirms šī mācību gada sākuma, skolās bija 380 vakanču, kas nozīmē, ka aptuveni 76 tūkstošiem skolēnu netika nodrošināti skolotāji visos priekšmetos. Ministrija atzīst – sadrumstalotais studiju programmu piedāvājums nenodrošina skolotāju izglītības vienotu attīstību un virzību visā valstī. Tāpat pašreizējā skolotāju sagatavošanas kārtība neveicina skolotāju ataudzi.

Gribusts ir pārliecināts, ka satraukums par skolotāju trūkumu Latvijā ir pamatots. Viņš skaidroja, ka tam ir divi iemesli – skolotāju novecošanās un nepietiekamais studentu skaits tradicionālajās skolotāju sagatavošanas programmās augstskolās, kam arīdzan esot vairāki iemesli: "Gan skolotāju prestiža jautājums, gan arī tas, kādā veidā tiek atlasīti šie jaunie iespējamie skolotāji un, protams, satraucošais, ka tikai desmitā daļa no tiem, kuri ir studējuši šajā skolotāju programmā, pēc tam strādā par skolotājiem."

Arī Krastiņš iezīmēja līdzīgu ainu: "Esam līdz tam nodzīvojušies, ka skolotāju prestižs ir ļoti zems, atalgojums ir ļoti zems un nevienam tur negribas iet."

Savukārt, runājot par to, kā celt skolotāju profesijas prestižu, "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis "Delfi" uzsvēra – ar mārketingu vien gana nebūs. "Nozarei ir jāgrib mainīties un jānodrošina pievilcīgs atalgojums, kā arī atalgojuma iespēja ilgtermiņā, tātad – izmaiņu dinamika. Skolotājam ir jābūt labi apmaksātam un arī kvalitātei ir jābūt izcilai," teica Biķis.

Viņš arīdzan norādīja, ka jaunā skolotāju kvalifikācijas programma varētu būt ar augstu ieguldīto resursu efektivitāti: ''Protams, nevajadzētu uzreiz uzskatīt, ka ir jāmaina visa izglītības sistēma, kā māca skolotājus, bet katrā ziņā tas parāda, ka nedaudz savādāk arī var iegūt labu rezultātu, paplašinot instrumentus, kā apmācām skolotāju.''

Visi portāla "Delfi" uzrunātie uzņēmēji jauno skolotāju kvalifikācijas programmu uzskata par risinājumu, kas varētu darboties ilgtermiņā. Tāpat viņi norādīja, ka cilvēki, kuri izvēlēsies iesaistīties šādā programmā, visticamāk, ir ļoti motivēti kļūt par skolotājiem, līdz ar to ir pamats cerēt, ka programma nesīs augļus.

"Cilvēki, kuri piesakās, ir ar vēlmi strādāt tieši tur, tāpēc, ka tas ir dzīves aicinājums. Tātad viņiem tā varbūtība nonākt skolā un ilgstoši strādāt, un kvalitatīvi strādāt ir procentuāli lielāka," lēsa Biķis.

Uzņēmēji arīdzan norādīja, ka motivēti skolotāji bieži vien labāk var aizraut arī skolēnus. Piemēram, Gribusts, slavējot līdzšinējo IM darbu, pastāstīja, ka nereti, skolēniem jautājot par skolotājiem, dzirdamas labas atsauksmes tieši par IM sagatavotajiem pedagogiem: "Tā ir ļoti laba, pārdomāta, praksē sevi ierādījusi sistēma. Skolēniem, jautājot par skolotājiem, visbiežāk viņi arī min, ka mums tagad ir "Iespējamās misijas" skolotājs un ir mainījusies gan stundu norise, gan aktivitāte."

Kā skaidroja IZM, jaunā pieeja paredz vienotu komunikāciju kandidātu piesaistē un rūpīgu pretendentu atlasi. Tāpat paredzēts, ka topošie skolotāji mācīsies, strādājot skolā un vienlaikus saņemot mentora atbalstu. Tā kā jaunā studiju programma aptvers visu Latviju, plānots vienoti apzināt skolas un tajās esošās vakances. Savukārt, pēc šīs studiju programmas pabeigšanas, tās absolventiem paredzēts nodrošināt papildu atbalstu, uzsākot patstāvīgu darbu skolā.

"Ja skatāmies uz fiziku, kur skolotāju trūkst, mums tuvākajos 10 gados vajag 200 jaunu fizikas skolotāju. Ja nav šāda te krīzes risinājuma, tad praktiski mēs esam ļoti dziļā izglītības bedrē, jo vienkārši nebūs, kas skolā strādā. Šajā gadījumā tas ir vienīgais iespējamais risinājums šajā jau katastrofāli ilgi nerisinātajā jautājumā," norādīja Gribusts.

Tāpat uzņēmēji norādīja, ka ir būtiski domāt par kompetenču izglītību un mācīšanās formātu dažādošanu. Krastiņš aicina citādāk paskatīties uz izglītību un tās centrā nolikt skolēnu, lai saprastu, kas viņam vajadzīgs un kā noturēt viņa interesi: "Tā lai mēs nepazaudējam meiteņu interesi par IT jau ceturtajā klasē, tāpēc, ka viņām nepatīk matemātika vai kas cits. Tas ir vēl viens virziens, jo IT meiteņu proporcionāli ir ļoti maz. Viņas, kā likums, mācībās ir labākas par puikām, bet aiziet citur. Tāpēc mums ir, kā ir. Tādēļ kompetenču izglītība ir tā lieta, par kuru man ir ļoti žēl, ka mēs atliekam un atliekam."

"Es ceru, ka šī sadarbība būs labs stimuls, lai kādreiz arī daudz produktīvāka būtu profesionālā bakalaura programma – četri gadi pēc vidusskolas," pauda Gribusts, "tas ir krīzes risinājums, tur nav atkāpšanās ceļa, ja mēs tagad neko neizdarām, tad ir dziļā bedrē – mēs nevaram vairs diskutēt par niansēm un smalkumiem, šis ir pēdējais brīdis."

"Arī nozarē strādājošiem jābūt atvērtiem. Tas nav jāuztver kā bieds, ka nozarē parādās ne tik ilgu laiku, bet pietiekoši apmācīti cilvēki, lai veiktu šo labo darbu, ko sagaida gan bērni, gan vecāki, gan visa sabiedrība kopumā," par jauno programmu rezumēja Biķis.