Par skolotāju trūkumu tiek runāts jau gadiem, taču risinājumi runām nav sekojuši, un robeža, kurai pietuvojusies Latvijas izglītības sistēma, iezīmē draudīgu ainu – skolotāju akūti trūkst un novecošanās dēļ trūks vēl vairāk. Lai to mainītu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar nodibinājumu "Iespējamā misija" (IM) un vairākām augstskolām startē pedagogu izglītības reformu, kuras mērķis ir skolotāja amatam gadā sagatavot ap 100 jaunu speciālistu. Vairāku Latvijas uzņēmumu vadītāji sarunā ar portālu "Delfi" uzteic šo ieceri un pauž cerību, ka tā izvedīs no pedagogu trūkuma un iedegs dzirksti skolēnu acīs.
Kā liecina "Latvijas Bankas" un IZM dati, šobrīd visvairāk skolotāju ir vecumā virs 40 gadiem un skolēnus nereti māca skolotāji, kuriem pašiem bijušas visai vājas sekmes skolā. "Ja skatāmies fizikas un matemātikas skolotājus, situācija ir kritiska. Mēs ar katru gadu kļūstam tikai vecāki, jauno skolotāju ienāk ļoti maz. Ar matemātiku varbūt mazliet labāk, bet, piemēram, kādu laiku atpakaļ tikai viens students bija iestājies mācīties par fizikas skolotāju. Tā mēs diezgan strauji braucam pretim kraujai vai bezdibenim," sarunā ar portālu "Delfi" teica IT uzņēmuma AS "Emergn'' valdes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš.
Šobrīd par skolotāju var kļūt, četru gadus studējot bakalaura programmā vai divus gadus studējot profesionālās izglītības programmā, ja iepriekš iegūts vismaz bakalaura grāds citā jomā. Jaunā skolotāju sagatavošanas programma ļaus cilvēkiem ar augstāko izglītību nozarē, kas nav pedagoģija, gada laikā iegūt papildu skolotāja kvalifikāciju. Proti, kā skaidroja IZM, tās būs darba vidē balstītas mācības tiem, kuri jau ieguvuši augstāko izglītību kādā jomā. Tas nozīmē, ka, piemēram, bakalaura grādu ieguvušam fiziķim, būs nepieciešams gads, lai iegūtu fizikas skolotājam nepieciešamo kvalifikāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
