Gada sākumā vidējās darba samaksas pieauguma temps samazinājies  (1)

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6%.

Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8% (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0% (no 500 līdz 540 eiro).

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 768 eiro

2019. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 768 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,6%, bet, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, tā samazinājās par 0,1%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, gada laikā par 2,9%, bija 4,6 %.

Darba samaksas mediāna bija 799 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2019. gads 1.ceturksnī bija 799 eiro un, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni (745 eiro), tā auga lēnāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – kāpums par 7,2%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019. gada 1. ceturksnī bija 592 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga straujāk

Gada laikā privātajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 8,4% un 6,8%. 2019. gada 1.ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektorā par 3 eiro pārsniedza sabiedriskā sektora rādītāju – 1 038 eiro (sabiedriskajā – 1 035 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 985 eiro jeb par 6,7%.

Piecās nozarēs vidējā samaksa augusi virs 10%

2019. gada 1. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings; ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi; darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu) – par 13,0%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 12,3% (straujāk – veselības aizsardzības nozarē), būvniecībā – par 11,6%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (straujāk – ūdens ieguvē, attīrīšanā un apgādē) – par 11,5% un nekustamo īpašumu nozarē – par 11,2%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 193,0 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,2% jeb 9,2 tūkst.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē lielākā darba samaksa

2019. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, izglītības, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) un mākslas, izklaides un sporta nozarē.

Joprojām mazākais atalgojums ir Latgalē

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā – par 9,5%, Zemgales – par 9,0% un Pierīgas reģionā – par 8,4%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1 165 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,2%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgales reģionā – 716 eiro, kas ir 69% no vidējā rādītāja valstī.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.