"Kāpums novērojams visās nozarēs, bet piecās tas pārsniedzis 10% robežu. Zīmīgi, ka tās, kurās kāpums ir visstraujākais, raksturo ekonomikas akūtākos un karstākos segmentus. Tie saistīti ar iznomāšanu, ekspluatācijas līzingu, tūrisma pakalpojumiem, darbaspēka meklēšanas pakalpojumiem, veselības, nekustamo īpašuma un būvniecības nozarēm. Tāpat labvēlīgo situāciju steidz izmantot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas vēlāk atainojas tarifu kāpumā," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Nav šaubu, ka imigrācija būs nepieciešama, lai daļēji dziedētu pagātnes cirstās demogrāfiskās brūces. No otras puses, to nevar padarīt par galveno darba tirgus problēmu risināšanas veidu. Tas, ka uzņēmumi nevar aizpildīt visas vakances, vēl neko nepierāda. Runājot poētiski, kapitālisms ir sistēma, kurā kapitālisti ne vienmēr dabū to, ko grib. Sabalansēts darba tirgus ir vienmērīgi sadalīta vilšanās, tāpat kā labs budžets. Darbinieki nedabū tik daudz, cik gribētu, turpinot saņemt krietni mazāk par ES vidējo atalgojuma līmeni," spriež "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
