Šobrīd tiek strādāts pie Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma trešās versijas, kurā plānots ietvert grozījumus, lai normatīvais akts kļūtu draudzīgāks jaunuzņēmumiem un likumā paredzēto atbalstu varētu saņemt vairāk uzņēmēju. Tāpat gada sākumā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar "Gateway & Partners" veica plašu pētījumu par jaunuzņēmumu vidi un izveidoja šo uzņēmumu sarakstu, palīdzot nozarē orientēties gan pašiem uzņēmumiem, gan investoriem, lielajām kompānijām un valsts iestādēm. Turklāt pēc pārrāvuma posma, izmantojot Eiropas Savienības fondus, arvien vairāk pieejams kļūst finansējums perspektīviem jaunuzņēmumiem.
Līdz ar finanšu līdzekļu pieplūdumu un situācijas uzlabošanos nozarē publiski ir izskanējušas ziņas par liela apmēra investīciju raundiem tādos jaunuzņēmumos kā "Printify", "Giraffe360", "Sonarworks" u. c. Tomēr nav noslēpums, ka, salīdzinot ar igauņiem, Latvijā bieži tiek skumts par viena liela un īpaša veiksmes stāsta trūkumu. Vienlaikus šis ir laiks, kad Latvijā tiek likti stiprāki pamati arī nākotnes jaunuzņēmumu vides attīstībai, un jautājums par lielo veiksmes stāstu varētu tikt atbildēts tuvākajos gados.
"Tuvākajā laikā liels mērķis ir atjaunot jaunuzņēmumu datubāzi "startuplatvia.eu" mājaslapā, grozīt Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kā arī Imigrācijas likumu – to daļu, kas attiecas uz jaunuzņēmumu uzturēšanās atļaujām. Svarīgi, lai abi likumi būtu vēl draudzīgāki jaunuzņēmumiem," uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Olga Barretu-Gonsālvisa, piebilstot, ka ļoti svarīgi būtu uzlabot komunikāciju starp jaunuzņēmumu vides dalībniekiem – joprojām bieži visi grēkojam ar to, ka nerunājam viens ar otru pietiekami regulāri un pietiekami daudz.
Gatavo likuma izmaiņas
Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam pagājušajā gadā tika pieņemta otrā versija, tās mērķis bija palielināt atbalstu saņēmušo jaunuzņēmumu skaitu, jo pirmās versijas gadījumā atbalstu saņēma tikai viens uzņēmums – "Dripitio", kas nodrošina interneta mārketinga analīzi. Šobrīd tie kopumā ir četri uzņēmumi – jau minētais "Dripitio", finanšu tehnoloģiju uzņēmumi "Nordigen Solutions" un "Findup", personāla tehnoloģiju lietotne "Motivio". Nav šaubu, ka nozarē tiek cerēts uz pulka lielāku aktivitāti šajā jomā, un līdz ar to sagatavošanas procesā ir likuma trešā versija, kas varētu risināt vēl joprojām sasāpējušus jautājumus.
"Perfektu instrumentu nav nevienā jomā, un ir labi, ka mums ir vieta uzlabojumiem. Otrajā likuma versijā paplašinājām kvalificēto investoru sarakstu, piemēram, ietverot arī biznesa eņģeļus un akselerācijas fondus. Ņemot vērā, ka valsts līdzfinansētās akselerācijas platformas ieskrējās vien pagājušā gada beigās un likumā tika izvirzīts nosacījums, ka kvalificētajiem investoriem vispirms ir jāveic investīcijas, un tās tika veiktas 2018. gada nogalē, kvalificēto investoru saraksts šobrīd ir neliels. Tobrīd neparedzējām, ka tas prasīs tik ilgu laiku," atzīst Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Madara Ambrēna. Viņa teic, ka tuvāko mēnešu laikā sagaidāms, ka kopumā varētu tikt atbalstīti seši jaunuzņēmumi.
Atbalstu saņēmušo jaunuzņēmumu skaits nav liels, tam ir gan objektīvi, gan administratīvi iemesli. Likums tika rakstīts samērā strauji, un 2016. gada vidū nozares spēlētājiem vairākas lietas vēl nebija līdz galam pārdomātas. Finanšu ministrijā vislielākās bažas bija par to, lai šis jaunais likums nekļūtu par vēl vienu mikrouzņēmumu nodokļa scenāriju, tāpēc pirmā likuma versija bija ļoti stingra. Vienlaikus tas bija labs signāls starptautiskajā vidē, ka Latvijā ir šāds speciāls likums jaunuzņēmumiem.
"Mēs turpināsim virzīt nosacījumus, kas saistīti ar jaunuzņēmumu kvalifikāciju, mīkstinot šos nosacījumus. Bija bažas par to, lai lielie uzņēmumi nenodalītu savus inovāciju departamentus un nepārdēvētu tos par jaunuzņēmumiem. Nākamajā likuma versijā rediģēsim prasības attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem, ierobežosim birokrātiskās procedūras. Šie grozījumi nebūs smagnēji, bet gana nelieli, ar iespējami lielāku atdevi," norāda Ambrēna. Ir vēlēšanās arī vispārināt prasības par reorganizāciju, par uzņēmumu struktūru pārnesi, lai tie uzņēmumi, kas saņem investīcijas ārvalstīs, varētu kvalificēties atbalstam arī Latvijā. Tradicionāli, lai varētu saņemt investīciju noteiktā valstī, tajā ir jābūt reģistrētai uzņēmuma struktūrvienībai – mātes vai meitas uzņēmumam. Kamēr Latvijā bija vērojams fondu iztrūkums, daudzi un perspektīvi uzņēmumi investīcijas meklēja ārzemēs un dibināja tur struktūrvienības, bet tagad šī iemesla dēļ tos vairs nevar atbalstīt Latvijā. No vienas puses, ir jāizslēdz shēmošanas iespējas, no otras, ir jāatbalsta tie uzņēmumi, kas Latvijā rada darbvietas, maksā nodokļus utt.
Iepludina finanšu līdzekļus
Latvijā ar akselerācijas un riska kapitāla fondu starpniecību būtisku atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā sniedz "Altum". Šobrīd ar pilnu jaudu darbojas trīs akselerācijas fondu pārvaldnieki – "Overkill Ventures", "Buildit Latvia" un "Komercializācijas reaktora fonds", kuros "Altum" ieguldījums plānots 15 miljonu eiro apmērā. Jaunuzņēmumiem ir iespēja pretendēt uz pirmssēklas (līdz 50 tūkstošiem eiro) un sēklas (līdz 250 tūkstošiem eiro) investīcijām kopumā sešos fondos. Tāpat "Altum" ir investors kapitāla fondos, kur maksimālais investīciju apjoms pārsniedz divus miljonus eiro.
"Pirmais akselerācijas posms, kas noslēdzās gada sakumā, kā arī otrā posma norise parāda, ka akselerācijas programma darbojas. Tās dinamika liecina, ka visi turpmākie posmi un visa programma noritēs paredzētajā laikā," skaidro "Altum" Finanšu starpnieku daļas vadītājs Ivars Kassalis, norādot, ka Latvija ir pirmā Baltijā, kas sekmīgi aizsāka akselerācijas fondu darbību, tādējādi aizpildot līdz šim iztrūkstošu būtisku posmu mehānismā, kura mērķis ir sniegt valsts atbalstu uzņēmējiem. "Mēs ļoti novērtējam arī riska kapitāla industrijas aktīvo iesaisti, vienlaikus "Altum" ar saviem finanšu instrumentiem tuvākajos gados būs viens no galvenajiem jaunuzņēmumu vides attīstības katalizatoriem Latvijā," skaidro Kassalis.
Piesaista investīcijas
"Altum" atbalstītie akselerācijas fondi savā investīciju stratēģijā galvenokārt fokusējas uz tādām nozarēm kā zinātnes tehnoloģijas (deep tech & science), lietu internets (internet of things & hardware), kā arī programmēšana un viedā darbvieta biznesa vidē (B2B software & smart workplace). "Altum" Finanšu starpnieku daļas vadītājs Kassalis teic, ka jau pirmajā akselerācijas posmā parādījās vairākas spožas komandas, kas sekmīgi var pretendēt uz nākamajām investīciju stadijām. "Vienlaikus vēl pāragri prognozēt konkrētu uzņēmumu attīstības perspektīvas, jo pirmās investīcijas šajās komandās un idejās ir veiktas tikai pagājušā gada beigās. Tomēr jau šobrīd par daļu no uzņēmumiem interesi izrāda ārvalstu investori (t.sk. akselerācijas un riska kapitāla fondi), tādējādi apliecinot šo uzņēmumu izaugsmes potenciālu," norāda Kassalis. Ļoti iespējams, ka šie uzņēmumi ir nākamie Latvijas veiksmes stāsti un kļūs atpazīstami starptautiskā mērogā.
Runājot par konkrētiem piemēriem, Barretu-Gonsālvisa atklāj, ka ir prieks redzēt, kā attīstās komunikācijas lietotne "Asya". "Man patīk risinājumi, kuri veicina cilvēciskas attiecības u. tml. Turklāt šī tirgus potenciāls ir milzīgs. "Asya" ir jau piesaistījuši pirmssēklas investīcijas no "Change Ventures", un es ceru, ka viņi izšaus!" neslēpj Barretu-Gonsālvisa. Viņa papildina, ka jaunuzņēmumos – "Alina", "CastPrint", "Orocon", "Cenos" – strādā mērķtiecīgi un čakli cilvēki. "Ceru, ka viņiem viss izdosies. Nevaru nepieminēt dažus no mūsu pēdējiem jaunuzņēmumu uzturēšanās atļaujas (startup visa) saņēmējiem – "SummarizeBot" pēdējā pusgada laikā ir ļoti būtiski attīstījies, un viņi arī var skaļi izšaut! Pēdējie mēneši bijuši ļoti pozitīvi – ir daudz saņemto investīciju ("Sonarworks", "Printify"), noticis pārdošanas darījums ("Funderful")," teic Barretu-Gonsālvisa.
Savukārt Ambrēna uzskata, ka "Aerones" ir tiešām liels potenciāls industriālo dronu segmentā, viņi sevi ir pierādījuši, un uzņēmuma vārds ir izskanējis pasaulē. "Man tuva ir mūzikas industrija – redzu, ka "Sonarworks" ir potenciāls, paplašinot produktu klāstu. Arī "Anatomy Next" komandai "deg acis", viņi jau strādā lielos tirgos, ir daudz ko panākuši," teic Ambrēna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
