2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Ekonomisti vērtē, ka Baltijas kontekstā Latvijas pirmā ceturkšņa izaugsme ir izrādījusies visvājākā, vienlaikus turpina augt bažas par 2020. gadu, krājas riski – tirdzniecības konflikti, atliktais "Brexit" u.c.
"Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē šogad 1. ceturksnī bija privātajam patēriņam, investīcijām un, neraugoties uz nelabvēlīgākiem nosacījumiem ārējos tirgos, arī eksportam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, privātais patēriņš gada griezumā pieauga par 3%. Savukārt investīcijas šogad 1. ceturksnī bija par 8% lielākas nekā pirms gada," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
"Pieticīgāku IKP izaugsmi (–0,1% ceturkšņa laikā un tikai +3,2% gada laikā) noteica īslaicīgu iekšzemes faktoru nelabvēlīgā ietekme (piemēram, laikapstākļu ietekme uz lauksaimniecību un enerģētiku), kā arī atsevišķi faktori, kas labvēlīgi ietekmēja pērnā gada IKP izaugsmi, tā izveidojot augstu salīdzinājuma bāzi. Piemēram, remontdarbu Krievijas Ustjugas ostā dēļ tranzītam 2018. gadā vairāk tika izmantoti Latvijas transporta pakalpojumi, pērn tūrismu un patēriņu veicināja Latvijas simtgades pasākumi, kā arī augstu kokmateriālu cenu dēļ auga aktivitāte mežistrādē un kokapstrādē, veicinot arī jaunas investīcijas, tātad ražošanas paplašināšanu un ražīguma pieaugumu. Šo faktoru ietekme 2019. gadā beigsies vai pakāpeniski izsīks," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
