Ekonomisti: parādās bažīgi signāli – šogad varam augt lēnāk nekā mūsu Baltijas kaimiņi  (97)

"Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē šogad 1. ceturksnī bija privātajam patēriņam, investīcijām un, neraugoties uz nelabvēlīgākiem nosacījumiem ārējos tirgos, arī eksportam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, privātais patēriņš gada griezumā pieauga par 3%. Savukārt investīcijas šogad 1. ceturksnī bija par 8% lielākas nekā pirms gada," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

"Pieticīgāku IKP izaugsmi (–0,1% ceturkšņa laikā un tikai +3,2% gada laikā) noteica īslaicīgu iekšzemes faktoru nelabvēlīgā ietekme (piemēram, laikapstākļu ietekme uz lauksaimniecību un enerģētiku), kā arī atsevišķi faktori, kas labvēlīgi ietekmēja pērnā gada IKP izaugsmi, tā izveidojot augstu salīdzinājuma bāzi. Piemēram, remontdarbu Krievijas Ustjugas ostā dēļ tranzītam 2018. gadā vairāk tika izmantoti Latvijas transporta pakalpojumi, pērn tūrismu un patēriņu veicināja Latvijas simtgades pasākumi, kā arī augstu kokmateriālu cenu dēļ auga aktivitāte mežistrādē un kokapstrādē, veicinot arī jaunas investīcijas, tātad ražošanas paplašināšanu un ražīguma pieaugumu. Šo faktoru ietekme 2019. gadā beigsies vai pakāpeniski izsīks," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Baltijas kontekstā Latvijas pirmā ceturkšņa izaugsme ir izrādījusies visvājākā. Igaunijas IKP auga par 4,6%, bet Lietuvas par 3,8%. "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka neskatoties uz bažām par izaugsmes palēnināšanos, Austrumu un Centrāleiropas valstīs IKP ir audzis robežās no 3-5%, kas liecina par visumā dzīvīgām tendencēm ekonomikās.

"Tas parāda, ka Baltijas reģions pagaidām ir pietiekami noturīgs pret ārējiem satricinājumiem, un ekonomikas ciklā svārstībās Baltijas valstis parasti viena no otras ilgstoši neatpaliekam, tādēļ spēcīga izaugsme kaimiņos ir signāls, ka arī Latvijā otrajā ceturksnī izaugsme varētu kļūt straujāka. Taču par šo gadu kopumā es joprojām saglabāju piesardzību un domāju, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 3% un pēc manām prognozēm tā būs 2,8%," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Pasaules ekonomikas izaugsmi ietekmē arīdzan tirdzniecības saspīlējumu radītās sekas, kā arī augsta nenoteiktība, piemēram, attiecībā uz tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, "Brexit" iznākumu, lielās Ķīnas ekonomikas attīstību, iespējamiem militāriem konfliktiem un klimata krīzi. Latvijas eksportētāji līdz šim ir diezgan veiksmīgi tikuši galā ar šo ārējo faktoru ietekmi, uz ko norāda arī eksports, kas pirmajā ceturksnī bija nozīmīgs ekonomikas izaugsmes virzītājs," skaidro "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Vienlaikus turpina augt bažas par 2020. gadu. Krājas riski – tirdzniecības konflikti, atliktais "Brexit", kura haotiskā varianta varbūtība ir augsta, tā ietekme galvenokārt izpaustos nākamgad. Finanšu tirgos diezgan liela nervozitāte, drošo valstu obligāciju ienesīguma kritums atspoguļo pesimistisku nākotnes skatījumu. Jācer, ka pasaules nedienas nenokaus Latvijas patērētāju optimismu, kreditēšanas un mājokļu tirgus smagais rats pakāpeniski palielinās ātrumu, kā tas notiek šobrīd. Nepieciešamības gadījumā jāapsver fiskālais stimuls," norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Gada sākumā ekonomiskās izaugsmes vājināšanos noteica pārejoši faktori. Lai arī turpmākajos šā gada periodos izaugsme būs zemāka nekā pērn, tomēr Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ir stabilas un liecina par Latvijas tautsaimniecības noturību un diversificēto struktūru," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3%. Tas ir nedaudz straujāks kāpums, salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, kas tika publicēts pirms mēneša.

Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē šogad 1. ceturksnī bija privātajam patēriņam, investīcijām un, neraugoties uz nelabvēlīgākiem nosacījumiem ārējos tirgos, arī eksportam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, privātais patēriņš gada griezumā pieauga par 3%. Savukārt investīcijas šogad 1. ceturksnī bija par 8% lielākas nekā pirms gada. Pozitīvi vērtējams, ka straujāk ir auguši ieguldījumi mašīnās un iekārtās (par 9,3%) un investīcijas intelektuālā īpašuma produktos (par 8,9%).

Preču un pakalpojumu eksports faktiskajās cenās 1. ceturksnī sasniedza 4,2 miljardus eiro. Eksporta apjomi, izslēdzot cenu svārstības, 1. ceturksnī palielinājās par 3,6%, ko pamatā veicināja preču eksporta apjomu kāpums par 4,5%.

Nozaru griezumā gada sākumā būtiski IKP pieaugumu ietekmēja ražošanas apjomu samazināšanās enerģētikas nozarē. Salīdzinoši siltākie laikapstākļi ietekmēja siltumenerģijas ražošanas apjomus. Savukārt, zemais pieteces līmenis upēs ietekmēja hidroelektrostaciju izstrādes apjomus, kas šogad bija zemākie pēdējo divu gadu laikā.

Līdzīgi kā iepriekš, arī gada sākumā nozīmīgs devums IKP pieaugumā bija būvniecības nozarei (kāpums par 7,4%). Taču šeit pieauguma tempi bija krietni lēnāki nekā 2018. gadā. To ietekmē gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana (piemēram, atsevišķi lieli projekti tirdzniecības nozarē), gan ES fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Jāatzīmē, ka arī tādās nozarēs kā informācijas un komunikācijas pakalpojumi (+7,6%), apstrādes rūpniecība (+5%), tirdzniecība (+5,6%), transports un uzglabāšana (+4%) šis gads ir iesācies veiksmīgi. Savukārt straujākais kāpums 1. ceturksnī no tautsaimniecības pamatnozarēm bija vērojas veselības un sociālajā aprūpē (par 9,4%), ko ietekmēja būtiskais finansējuma palielinājums nozarei.

Prognozējams, ka šogad kopumā, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš un investīcijas nodrošinās lielāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Savukārt eksporta pieauguma tempi turpmākajos ceturkšņos varētu būt nedaudz mērenāki, ko ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē – "tirdzniecības karu" ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. Vērtējot šā gada 1. ceturkšņa rādītājus, kā arī analizējot situāciju ārējos tirgos, Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu pārsniegt 3%.

Precizētie dati ir izrādījušies nedaudz pozitīvāki par ātro novērtējumu. Tie liecina, ka IKP ir audzis par 3%. Kopumā nozaru veikums izskatās pietiekami solīdi ar kritumu pārējā rūpniecībā, ko ietekmēja elektroenerģijas ražošanas samazināšanās šogad, jo apstākļi tam bija mazāk labvēlīgi nekā pērn. Apstākļiem mainoties, attiecīgi sekos arī apjomu kāpums. Mīnusus uzrāda arī nekustamā īpašuma nozare, kura arī turpmāk uzkāpt uz noturīgas izaugsmes takas nespēs.

No cita aspekta skatoties, mājsaimniecību patēriņš ir kāpis par 3%. Labie aprīļa rādītāji ļauj izteikt prognozi, ka otrajā ceturksnī pieaugums paātrināsies. Tāpat turpina ieplūst ES fondi, kas ļāvis investīcijām palielināties par 8%. Tas ir uz pusi lēnāk nekā pērn, bet šāds pieauguma palēninājums bija gaidāms. Aktuālākais jautājums ir par investīciju turpināšanos nākamgad. Pozitīvi pārsteidz eksporta dati, kas auguši par 3,6%. Neskatoties uz tirdzniecības kariem, eksporta pieaugums būs, bet temps viduvējs – aptuveni 4%.

Baltijas kontekstā Latvijas pirmā ceturkšņa izaugsme ir izrādījusies visvājākā. Igaunijas IKP auga par 4,6%, bet Lietuvas par 3,8%. Neskatoties uz bažām par izaugsmes palēnināšanos, Austrumu un Centrāleiropas valstīs IKP ir audzis robežās no 3-5%, kas liecina par visumā dzīvīgām tendencēm ekonomikās.

Šobrīd pasaulē vērtē, ka palēnināšanās varētu būt tuvu savam zemākajam punktam. Lai arī atgūšanās var nebūt tūlītēja un pārliecinoša, iespējams, negatīvo faktoru ietekme var lēnām izklīst. Tomēr neprognozējamā ASV tirdzniecības politika turpinās uzturēt nenoteiktību, kā dēļ pārmērīgs optimisms nav jūtams. Sagaidu, ka turpmākajos ceturkšņos izaugsme nedaudz atgūsies līdz aptuveni 3,5%, kas ir visa gada prognoze. Galvenais uzsvars šobrīd ir pārvirzījies uz iekšzemes patēriņu, kas virzīs izaugsmi. Labāki eksporta dati ļaus noteikto prognozi pārsniegt.

Šī gada sākuma ekonomikas izaugsme Latvijā sabremzējās, lai gan ne tik ļoti, kā liecināja IKP ātrā novērtējuma dati. Pirmajā ceturksnī ekonomikas apjoms jeb IKP saruka par 0,1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, ja salīdzinām ar atbilstošo periodu pērn, tad izaugsme bija 3% (neizlīdzināti dati). Tas, protams, ir mazāk nekā iepriekšējos divos gados, kad ekonomika auga ar ātrumu, kas tuvojās 5% gadā. Tomēr arī 3% ir laba izaugsme Latvijai, īpaši laikā, kad ekonomikas izaugsme palēninās visā pasaulē.

Viens no faktoriem, kas ierobežo izaugsmi gan Latvijā, gan arī pasaulē ir kapacitātes ierobežojumi, tādi kā augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums. Latvijai specifisks faktors ir Eiropas Savienības fondu investīcijas, kas, strauji augot, veicināja būvniecības un kopējās ekonomikas izaugsmi iepriekšējos divos gados, bet šogad vairs nepieaugs, saglabājoties pērnā gada līmenī. Pirmā ceturkšņa dati rāda, ka kopējā investīciju izaugsme ir būtiski palēninājusies, arī būvniecība aug lēnāk (vairāk nekā 20% pērn, salīdzinot ar 7% pirmajā ceturksnī), sniedzot mazāku atbalstu IKP izaugsmei. Savukārt pasaules ekonomikas izaugsmi ietekmē arīdzan tirdzniecības saspīlējumu radītās sekas, kā arī augsta nenoteiktība, piemēram, attiecībā uz tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, "Brexit" iznākumu, lielās Ķīnas ekonomikas attīstību, iespējamiem militāriem konfliktiem un klimata krīzi. Latvijas eksportētāji līdz šim ir diezgan veiksmīgi tikuši galā ar šo ārējo faktoru ietekmi, uz ko norāda arī eksports, kas pirmajā ceturksnī bija nozīmīgs ekonomikas izaugsmes virzītājs.

Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos arī pirmajā ceturksnī Latvijā izaugsme bija vērojama gandrīz visās nozarēs. Visstraujāk salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, proti, par 7-9% pievienotā vērtība auga veselības un sociālās aprūpes jomā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, būvniecībā un finanšu sektorā. Savukārt vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Kritums joprojām bija vērojams pārējā rūpniecībā (-13,6%). Tas galvenokārt skaidrojams ar kritumu elektroenerģijas ražošanā sauso laikapstākļu dēļ iepriekšējos mēnešos. Pirmajā ceturksnī mīnusi parādījās arī nekustamo īpašumu jomā (-4,4%), bet tas vismaz daļēji ir saistīts ar augstāku līmeni iepriekšējā gada sākumā, un, visticamāk, nākamajos ceturkšņos izaugsme šajā nozarē atgriezīsies. Tam signāls ir arī Eiropas Komisijas aptaujas dati, kas liecina, ka pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kas plāno iegādāties vai būvēt mājokli nākamā gada laikā.

Kopējais ekonomikas sentiments ir nedaudz pasliktinājies, bet joprojām turas augstā līmenī. Darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, augstās ražošanas jaudu noslodzes un vājāks ārējais pieprasījums turpinās ierobežot ekonomikas izaugsmi nākamajos ceturkšņos. Ekonomikas izaugsme no 4,8% pērn šogad palēnināsies līdz 3,3%.

Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar jūtami mērenāku pieaugumu, un šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumam ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas ekonomika augusi par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Lēnāka izaugsmi protams nepriecē, taču tas šogad jau bija gaidāms, jo būvniecībā noturēt divciparu pieauguma trešo gadu pēc kārtas noteikti nav nedz iespējams, nedz vēlams un arī ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekšējos divos gados. Izaugsme pasaulē viennozīmīgi bremzējas, kas īpaši redzams rūpniecībā un globālajā tirdzniecībā, ģeopolitiskie riski pieaug un tirdzniecības konflikti uzņem apgriezienus. Tā nav laba ziņa Latvijai, taču vismaz pagaidām liels vairums īstermiņa ekonomikas rādītāju par globālo ekonomiku, lai arī signalizē par lēnāku izaugsmi, joprojām ir normāla ekonomikas cikla svārstību robežās un tādēļ lielam uztraukuma arī nav pamata.

Lai gan Latvijā izaugsme šī gada sākumā ir noslīdējusi līdz 3%, Lietuvas ekonomikas pirmajā ceturksnī augusi par 4%, savukārt Igaunijas – pat par 4,5%. Tas parāda, ka Baltijas reģions pagaidām ir pietiekami noturīgs pret ārējiem satricinājumiem, un ekonomikas ciklā svārstībās Baltijas valstis parasti viena no otras ilgstoši neatpaliekam, tādēļ spēcīga izaugsme kaimiņos ir signāls, ka arī Latvijā otrajā ceturksnī izaugsme varētu kļūt straujāka. Taču par šo gadu kopumā es joprojām saglabāju piesardzību un domāju, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 3% un pēc manām prognozēm tā būs 2,8%.

Iemesls šādai piesardzībai ir tas, ka straujo izaugsmi pērn Latvijai palīdzēja sasniegt salīdzinoši liels skaits veiksmīgu faktoru sakritību, kas šogad ekonomikā var izrādīties ar negatīvu ietekmi. Rekordaugstās koksnes cenas veicināja mežizstrādi un kokapstrādes apjomu kāpumu, tranzītā redzējām negaidītu kravu apjomu pieaugumu infrastruktūras remontu dēļ Krievijā, būvniecību sildīja nepieciešamība līdz gada nogalei apgūt noteiktu apjomu ES fondu, lai nepazaudētu daļu šī ES fondu perioda finansējumu, kā arī finanšu sektorā tikai daļēji realizējās ar nerezidentu aizplūdi saistītie riski. Papildu tam iepriekšējos divos gados Latvijas ekonomiku sildīja alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā un budžeta deficīta pieaugums.

Šogad visi šie faktori būs drīzāk ar negatīvu zīmi. Koksnes cenas ir nokritušas no pērn gada rekordaugstajiem līmeņiem, kas piebremzēs gan mežizstrādi, gan kokapstrādi. ES fondu apguve ir sasniegusi savu maksimumu, tādēļ būvniecībā šogad gaidāms daudz pieticīgāks pieaugums un gada nogalē, iespējams, nozare būs pat pa nullēm salīdzinājumā ar šo gadu, kā tas jau šobrīd vērojams Igaunijā. Aprīlī tranzīta nozares rādītāji jau ir diezgan vāji, un ogļu cenu kritums Eiropā, visticamāk, nozīmēs jūtamu kravu apjomu samazinājumu Latvijas ostās šī gada atlikušajos mēnešos. Savukārt Igaunija no šī gada vidus nolēmusi mazināt akcīzes likmi alkoholam, kas ļoti ierobežos pierobežas tirdzniecību Latvijā. Pēc maniem aprēķiniem, tā iepriekšējos divos gados Latvijas IKP izaugsmi palielināja par 0,2-0,3 procentpunktiem un budžetā ienesa papildus 40 miljonus eiro. Šie visi ir iemesli, kādēļ iepriekšējos divos gados augām straujāk kā Lietuva un Igaunija, un kādēļ domāju, ka šogad augsim lēnāk nekā mūsu kaimiņi.

Taču ekonomikā noteikti ir arī labas ziņas. Šī gada pirmajā ceturksnī visstraujāk augošās nozares Latvijā bija būvniecība, IT pakalpojumi un veselības aprūpe, kas salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni auga par attiecīgi 7,4%, 7,6% un 9,4%. Pakalpojumi un it īpaši, IT, kā arī citi biznesa pakalpojumi, noteikti turpinās strauji augt arī turpmākajos ceturkšņos. Vienlaikus turpinās arī pozitīvās tendences darba tirgū, un augošie ienākumi nozīmēs spēcīgu iekšējo patēriņu. Latvijā pirmo reizi reģistrēto auto skaits šī gada pirmajos četros mēnešos audzis par 7,8%, savukārt mazumtirdzniecībā apgrozījums aprīlī palielinājās par 7%. Vienlaikus uz leju ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī pavilka 13,6% kritums enerģētikā un 4,4% samazinājums operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī tikai 2,7% pieaugums publisko pakalpojumu pusē. No šiem vismaz enerģētikā kritums noteikti ir pārejošs un gada otrajā pusē nozarei atkal vajadzētu būt plusos, savukārt publiskos pakalpojumus ietekmēja kavēšanās ar budžeta apstiprināšanu.

Taču, skatoties kopumā uz Latvijas ekonomiku šogad, risku joprojām ir vairāk nekā iespēju un gada nogalē kādā no ceturkšņiem Latvijas izaugsme, iespējams, varētu noslīdēt līdz aptuveni 2%. Īstermiņā lielākie riski ir saistīti ar ārējo vidi un ne pārāk iepriecina signāli par būvniecības bremzēšanos Zviedrijā, kā arī Vācijā, kas noteikti ietekmēs arī Baltijas reģionu. Savukārt vidējā termiņā lielāki izaicinājumi joprojām ir saistīti ar darba tirgu. Demogrāfisko faktoru rezultātā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpina mazināties, savukārt straujais algu kāpums jau šobrīd vismaz daļēji notiek uz investīciju rēķina. Lai gan pirmajā ceturksnī investīcijas kopumā Latvijā augušas par 8%, taču tas ietver arī ES fondu līdzekļus. Skatoties uz IKP ienākumu pusi, bažas rada tas, ka darba algu fonds pirmajā ceturksnī audzis par 11,2%, savukārt IKP daļa, ko saņem uzņēmēji, tikai par 0,4%. Straujais algu kāpums, protams, ir patīkams, taču šāda nesabalansētība diemžēl mazina uzņēmēju iespējas investēt attīstībā un nākotnes izaugsmē.

Pasaules tautsaimniecības attīstība pakāpeniski kļūst lēnāka, tādēļ bija gaidāms, ka arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pakāpeniski kļūs piesardzīgāki, tādējādi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei bremzējoties. IKP izaugsme patiešām ir kļuvusi vājāka, tomēr gan patēriņš, gan investīcijas, gan eksports saglabājušies samērā noturīgi, iezīmējot nozīmīgāku īslaicīgu faktoru lomu.

Pieticīgāku IKP izaugsmi (–0,1% ceturkšņa laikā un tikai +3,2% gada laikā) noteica īslaicīgu iekšzemes faktoru nelabvēlīgā ietekme (piemēram, laikapstākļu ietekme uz lauksaimniecību un enerģētiku), kā arī atsevišķi faktori, kas labvēlīgi ietekmēja pērnā gada IKP izaugsmi, tā izveidojot augstu salīdzinājuma bāzi. Piemēram, remontdarbu Krievijas Ustjugas ostā dēļ tranzītam 2018. gadā vairāk tika izmantoti Latvijas transporta pakalpojumi, pērn tūrismu un patēriņu veicināja Latvijas simtgades pasākumi, kā arī augstu kokmateriālu cenu dēļ auga aktivitāte mežistrādē un kokapstrādē, veicinot arī jaunas investīcijas, tātad ražošanas paplašināšanu un ražīguma pieaugumu. Šo faktoru ietekme 2019. gadā beigsies vai pakāpeniski izsīks.

Privātā patēriņa izaugsme 1. ceturksnī saglabājusies stabila, nedaudz gan palēninoties pieauguma tempiem. Acīmredzot runas par notikumiem pasaulē un iespējamu krīzi nav likušas mājsaimniecībām septiņreiz nomērīt, pirms tērēt savu maciņa saturu. Vidējās neto reālās algas kāpums un nodarbinātības līmeņa pieaugums ir nodrošinājis ienākumu pieaugumu. Turklāt palielinās arī piedāvājums – Latvijas tirdzniecības centru skaits un platības arvien palielinās.

No iekšzemes pieprasījuma komponentiem nenoteiktākā situācija ir investīciju jomā, tāpēc investīciju prognozēšana nu jau tuvinās zīlēšanai kafijas biezumos. No vienas puses, ārējā pieprasījuma izaugsmes palēnināšanās pasliktina investoru riska apetīti, kreditēšana ir vāja, kredītiestādes ir piesardzīgas, turklāt prognozējama uzņēmumu pelnītspējas pavājināšanās un stabilu finansējumu nodrošina tikai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. No otras puses, 2018. gadā investīciju izaugsme pārsniedza visoptimistiskās prognozes, ir iesākti un vēl tiek plānoti daudzi apjomīgi ieguldījumu projekti, kas var pat aktualizēt būvniecības kapacitātes problēmu. Tātad šie apsvērumi ir ļoti pretrunīgi. Centrālās statistikas pārvaldes šodien publiskotie dati rāda, ka investīcijas 1. ceturksnī augušas par 10,5% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti), kas ir ļoti labs pieaugums, tomēr zemāks, nekā iepriekšējā gadā bijām raduši redzēt. Vai tas iezīmē investīciju plānu atlikšanu vai pārtraukšanu, vai bijis tikai īss klusuma mirklis pēc iepriekš vērojamā "uzrāviena", to redzēsim nākamajā ceturksnī. Kopumā tomēr situācija investīciju jomā šķiet optimistiska.

Ārējā pieprasījuma lēnāks kāpums negatīvi ietekmējis eksporta sniegumu, tāpēc jau kopš 2018. gada 2. pusgada veidojās negatīvs neto eksports. Tomēr 1. ceturksnis šajā ziņā iezīmē pavērsienu, reālajam preču un pakalpojumu eksportam pat augot labāk nekā varētu gaidīt, savukārt importam nedaudz sarūkot. Tādējādi neto eksports šoreiz veidojas pozitīvs, tomēr, visticamāk, vezums turpmāk nosvērsies atkal negatīvajā pusē. Saasinoties spriedzei ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās un Apvienotajai Karalistei panākot izstāšanās no ES termiņa pagarinājumu, pastāv liela nenoteiktība par izaugsmi nākotnē, tāpēc arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs tiek lēsta lēnāka tautsaimniecības izaugsme. Tiesa, eksportējošo nozaru jaudu noslodze joprojām ir augsta, kas arī izskaidro labāku eksporta noturību, tomēr sarūkoša ārējā pieprasījuma un citu faktoru (pelnītspējas mazināšanās, darbaspēka pieejamība) ietekmē gaidāms lēnāks eksporta izaugsmes temps, kas ir arī galvenais lejupvērstais risks IKP izaugsmei 2019. gadā.

Šī gada sākumā ekonomiskā aktivitāte Latvijā gada griezumā augusi par 3%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada beigās sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājusies par 0,1%.

Latvijas vēsturē ir bijuši laiki, kad IKP pieaugums ir apbrīnojams, bet par tā iemesliem pat domāt negribas. Šī gada sākumā pieaugums gada griezumā bija pieticīgs, taču to varētu saukt par veselīgu. Šodien publiskotā detalizētā informācija par gada sākumā notikušo liek domāt, ka attīstība turpmākajos ceturkšņos būs straujāka, ja vien pārāk augsta neizrādīsies pasaules neprāta cena.

Vārdus par attīstības veselīgumu var saprast arī burtiski – straujāk augošā nozare gada sākumā bija veselības aprūpe un sociālā aizsardzība. Tā signalizē, ka šai nozarei ir vērts dot naudu, papildu finansējums ļāvis sniegt vairāk pakalpojumu, tā nav naudas bēršana caurā mucā. Kāpums par 9,4% šajā ļoti "konservatīvajā" nozarē ir ļoti iespaidīgs sasniegums. Sociālās apdrošināšanas iemaksu dati rāda, ka pērn par valsts un pašvaldību slimnīcās strādājošajiem samaksātā summa augusi par ~27% (ko veicināja arī VSAOI likmju izmaiņas), kamēr iepriekšējos trīs gados vidēji tikai par 6%. Arī tas ir apsveicami, jo ienākumu līmenis nozarē tuvojas tam, kas nepieciešams darbinieku piesaistei un noturēšanai. Vēl gan būs krietni jāpacenšas.

Izaugsme ir veselīga arī no struktūras aspekta, citiem vārdiem – kas aug un kas neaug. Visās septiņās svarīgākajās eksporta nozarēs – divās preču un piecās pakalpojumu, pieaugums pārsniedzis vidējo, tā ir ļoti jauka sakritība.

Sākotnēji publicētajos datos viegls, bet tomēr nepatīkams pārsteigums bija lēnais pakalpojumu nozaru pieaugums. Šobrīd ar atvieglojumu var konstatēt, ka iemesls ir dziļi mīnusi operācijas ar nekustamo īpašumu, kas lielā mērā ir tā saucamais bāzes efekts, turklāt šīs nozares "uzvedība" IKP datos jau ilgāku laiku šķiet tikai ļoti aptuveni saistīta ar realitāti. Droši zināms, ka tā ir nozare, kas drīzāk reaģē uz ekonomikā notiekošo. Pakalpojumu nozares, kuras virza izaugsmi, pelnot naudu plašajā pasaulē, attīstās vismaz pieklājīgā ātrumā – transports par 4,0%, viesnīcas un restorāni par 4,3%, informācija un sakari par 7,6%, finanšu pakalpojumi par 7,1%, komercpakalpojumi par 3,5%. Tirdzniecības nozares ietvaros straujāk augusi daļēji uz eksportu vērstā vairumtirdzniecība (+7,0%) nekā mazumtirdzniecība (3,8%).

Finanšu pakalpojumu kāpums visdrīzāk neturpināsies, turpmākajos ceturkšņos nozarei būs atšķirīga gada salīdzinājuma bāze. Tāpat riska zonā atkal ir transporta pakalpojumi. Taču var pamatoti cerēt uz straujāku komercpakalpojumu attīstību. Nevarēja taču gadiem vairākkārtīgi atpalikt no Tallinas un Viļņas biroja ēku celtniecībā un cerēt, ka tas beigsies labi. Kādu laiku esam zaudējuši tempu biznesa ārpakalpojumu eksportā, bet vēl ir iespēja kaimiņvalstis iedzīt. Šogad un nākamgad notiks sengaidītais jauno biroju "pieplūdums", tas ir ļoti vajadzīgs.

Arī preču eksporta nozares attīstās sekmīgi. Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība augusi par 5%, bet lauksaimniecībā un mežsaimniecībā par 4,4%. To pieaugums šogad varētu turēties tuvu šim tempam, par spīti sarežģījumiem koksnes produktu tirgos.

Liela negatīva ietekme bija jau minētajam nekustamo īpašumu pus-virtuālajam rēgam, kā arī citai rūpniecībai jeb galvenokārt enerģētikai, kurai laika apstākļi likuši ciest lielas slāpes. Elektrības ražošanā ļoti lielus mīnusus redzēsim arī 2. ceturksnī, pēc tam gada izmaiņu rādītāji varētu uzlaboties. Parasti ļoti ražīgais aprīlis un maijs hidroelektrostacijām bija "sausi".

Uz eksporta nozaru panākumu uzskaitījuma fona IKP izlietojuma pusē redzamais eksporta pieaugums par 3,6% šķiet pieticīgs. Te jāņem vērā, ka eksporta summas ietekmē arī reeksports un tā svārstības. Tāpēc nereti eksporta "sausais atlikums" jeb nauda, ko tas iepludina Latvijas iedzīvotāju kabatās, var mainīties atšķirīgi no paša eksporta. Šķiet, ka tā noticis arī šoreiz, arī tāpēc, ka imports ir samazinājies pie visnotaļ spēcīga investīciju (+8%) un privātā patēriņa (+3%) kāpuma.

Gada sākumā Latvija bija vislēnāk augošā Baltijas valsts. Igaunijā 1. ceturksnī – +4,5%, bet Lietuvā – +4%. Tā kā arī kaimiņvalstīs izaugsmi virza eksports un nāk ziņas par ievērojamiem investīciju projektiem, jo īpaši no Lietuvas, var cerēt, ka kaimiņvalstis tempu turēs, kas palīdzēs arī Latvijai augt straujāk. Ja enerģētika un operācijas ar nekustamo īpašumu gada sākumā būtu bijušas "pa nullēm", tad arī Latvijā IKP pieaugums 1. ceturksnī būtu virs 4%. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā izaugsmei pamatīgi skādēja enerģētika, bet cita iemesla – dārgo CO₂ kvotu dēļ. Diemžēl vai par laimi tas varētu izrādīties daudz noturīgāks apstāklis nekā sausums.

Vienlaikus turpina augt bažas par 2020. gadu. Krājas riski – tirdzniecības konflikti, atliktais "Brexit", kura haotiskā varianta varbūtība ir augsta, tā ietekme galvenokārt izpaustos nākamgad. Finanšu tirgos diezgan liela nervozitāte, drošo valstu obligāciju ienesīguma kritums atspoguļo pesimistisku nākotnes skatījumu. Jācer, ka pasaules nedienas nenokaus Latvijas patērētāju optimismu, kreditēšanas un mājokļu tirgus smagais rats pakāpeniski palielinās ātrumu, kā tas notiek šobrīd. Nepieciešamības gadījumā jāapsver fiskālais stimuls.

Papildinātie un precizētie dati palīdz stiprināt ticību "Luminor" prognozei par IKP pieaugumu par 3,8% šogad. Šobrīd zināmais liek domāt, ka 2. un 3. ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā pārsniegs 4%. Taču jāapzinās, ka dzīvojam pasaulē, kurā notiekošo saprotam diezgan vāji un prognozēt ir riskanti, jo īpaši nākotni. Cilvēki, kuriem ar to jānodarbojas, var tikai lūgt izpratni.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3%, informē Centrālā statistikas pārvalde. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad ekonomika pieauga par 4,8%, tautsaimniecības izaugsme šā gada sākumā ir palēninājusies, lai gan pirmā ceturkšņa pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā liecināja pirms mēneša publiskotais IKP ātrais novērtējums. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzrādīja samazinājumu – par 0,1.

"Gada sākumā ekonomiskās izaugsmes vājināšanos noteica pārejoši faktori. Lai arī turpmākajos šā gada periodos izaugsme būs zemāka nekā pērn, tomēr Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ir stabilas un liecina par Latvijas tautsaimniecības noturību un diversificēto struktūru," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī veicināja gan uz eksportu orientētās, gan uz iekšējo tirgu vērstās nozares. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2019. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni palielinājās par 5%, ko nodrošināja spēcīgie ražošanas apjomu kāpumi kokrūpniecībā, metālapstrādē un mašīnbūvē. Jāatzīmē, ka nozares izaugsme būtu vēl spēcīgāka, ja nesamazinātos pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu izlaides apjomi.

Pozitīvu attīstību šā gada pirmajā ceturksnī joprojām uzrādīja transporta un uzglabāšanas nozare, kuras pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni pieauga par 4%. Šo kāpumu nodrošināja kravu apgrozījuma pieaugums ostās par 10,4%, palielinoties ogļu, konteineru un ģenerālkravu apjomiem, kamēr kravu apjoms dzelzceļā pirmajā ceturksnī saruka par 2%. Savukārt pasažieru skaits lidostā "Rīga", uzrādot pieaugumu jau kopš 2014. gada otrās puses, šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 5,7%. Tomēr sagaidāms, ka turpmāk transporta nozares izaugsmes tempi bremzēsies, ko noteiks tendenču maiņa ostu darbībā, par ko jau liecina samazinājums šā gada aprīlī, kad kopējais kravu apgrozījums saruka par 13,6%, turklāt kritums turpinājās arī dzelzceļa darbībā.

Tirdzniecības nozares pieaugumu par 5,6% pirmajā ceturksnī lielā mērā nodrošināja vairumtirdzniecības kāpums. Tajā pašā laikā mazumtirdzniecība pieauga lēnāk, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja šogad turpina uzlaboties, pirmajā ceturksnī reālajai darba samaksai palielinoties par 4,8%.

Šogad ievērojami lēnāk nekā pērn, kad tika sasniegts augsts būvniecības apjomu līmenis, attīstās būvniecības sektors. Šīs nozares pievienotā vērtība 2019. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni palielinājās par 7,4%. Jāatzīmē, ka pirmajā ceturksnī nelielu samazinājumu (-2,4%) jau uzrādīja inženierbūvniecība, kas, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām, iepriekšējos divus gadus bija uzrādījusi spēcīgu izaugsmi. Jāatzīmē, ka ES fondu finansējums būvniecībai šogad saglabāsies aptuveni iepriekšējā gada līmenī, un turpmākajos gados tas samazināsies, tādējādi lielāka loma sektora izaugsmē būs privātajiem būvniecības projektiem. Dati par izsniegtajām būvatļaujām liek sagaidīt, ka turpmākajos periodos palielināsies biroja ēku, rūpnieciskās ražošanas ēku, dzīvojamo māju celtniecība.

Negaidītu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī uzrādīja finanšu un apdrošināšanas darbības, nozares pievienotajai vērtībai palielinoties par 7,1%. Lai arī tas tiek skaidrots ar finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugumu un izdevumu samazinājumu, jānorāda, ka šis pieaugums izveidojies no zemas pērnā gada bāzes, kad 2018. gada pirmajā ceturksnī finanšu nozares pievienotā vērtība saruka par 30%.

No nozaru aspekta pievienotās vērtības pieaugums 2019. gada pirmajā ceturksnī reģistrēts arī virknē pakalpojumu nozaru – informācijas un komunikācijas pakalpojumos, komercpakalpojumos, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumos, mākslas un izklaides nozarēs u.c. Savukārt kritumu par 18,5% uzrādīja enerģētikas, gāzes un siltumapgādes sektors, ko ietekmēja no nozares neatkarīgi faktori. Sauso laikapstākļu dēļ kopējie elektroenerģijas ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 24%, turklāt arī aprīlī bija reģistrēts spēcīgs saražotās elektroenerģijas apjomu kritums, savukārt turpmākajos mēnešos enerģētikas sektorā gaidāma stabilizēšanās.

Vēl viena nozare, kurā šā gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēts pievienotās vērtības sarukums, bija nekustamie īpašumi, kas gada griezumā samazinājās par 4,4%, liecinot par darījumu ar nekustamo īpašumu kritumu. To apliecina dati par hipotekārajiem kredītiem, šā gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu mājokļa iegādei apjomiem samazinoties par 2,3%. Tikmēr dzīvojamo māju celtniecības pieaugums turpinās, kā arī pašreizējie komercbanku kredītnosacījumi apvienojumā ar ALTUM programmām mājokļa iegādei stimulē iedzīvotājus iegādāties nekustamo īpašumu, kas varētu atspoguļoties nekustamo īpašumu nozares rezultātos nākamajos ceturkšņos.

Kopumā privātais patēriņš 2019. gada pirmajā ceturksnī bija par 3% augstāks nekā pirms gada. Tas ir zemāks pieaugums nekā iepriekšējā gadā, lai gan arī šā gada sākumā nosacījumi darba tirgū ir bijuši labvēlīgi privātā patēriņa kāpumam, jo ir turpinājies gan bezdarba līmeņa sarukums, gan darba samaksas kāpums. Tikmēr, neskatoties uz ārējās ekonomiskās vides vājināšanos, preču un pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī palielinājās par 3,6%, savukārt investīcijas uzrādīja kāpumu par 8%, ko pozitīvi ietekmēja arī valsts kapitālo izdevumu pieaugums, tajā skaitā ES fondu investīcijas.