Palīglīdzekļi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, zvanu centrs, dabai draudzīgas somas un netipiska koncepta kafejnīcas – zem vārdiem "sociālais uzņēmums" (SU) var slēpties dažnedažādas biznesa idejas. Tām visām gan ir arī kas kopīgs – mērķis ir nevis īpašnieku maciņu pildīšana, bet gan labuma radīšana sabiedrībai kopumā. Labklājības ministrija (LM) prognozē, ka sociālo uzņēmumu reģistrā, kas izveidots pērn, tuvāko četru gadu laikā būs jau ap 200 šādu uzņēmumu. Portāls "Delfi" devās noskaidrot, cik sekmīga līdz šim bijusi SU nozares attīstība valstī.
Pirms mazliet vairāk nekā gada – pērn aprīlī – spēkā stājās Sociālā uzņēmuma likums, un, kā liecina LM reģistrs, līdz šim sociālā uzņēmuma statusu ieguvušas 58 firmas. Kā pastāstīja LM Darba tirgus politikas departamenta Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis, tas atbilst LM sākotnējām prognozēm: "Likums stājās spēkā 2018.gada 1. aprīlī, un pēc īsa iešūpošanās perioda, sākot ar jūniju, katru mēnesi reģistrēti pieci seši uzņēmumi. Interese par iespēju iegūt SU statusu ir pastāvīga – regulāri saņemam zvanus un e-pasta vēstules par iespējām reģistrēt SU." Arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) SU reģistrācijas dinamiku vērtē pozitīvi, norādot, ka situācija ir Latvijai atbilstoša.
Daļa no šiem SU arī izmantojusi iespēju tikt pie finansiāla atbalsta – granta idejas attīstībai, taču, kā pastāstīja finanšu institūcijā "Altum", pagaidām par sociālās uzņēmējdarbības mērķiem un sūtību trūkst izpratnes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
