Ekonomisti: ārējā vide Latvijas rūpniekiem šogad vieglu dzīvi nesola  (27)

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šī gada aprīlī auguši par +3,8% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Pēc spēcīgā pirmā ceturkšņa snieguma, kad apstrādes rūpniecība auga straujāk nekā ekonomika kopumā (+5,0% apmērā), otrais ceturksnis iesācies nedaudz lēnāk, tomēr joprojām gana labi, uzskata "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

"Aprīlī izaugsmi apstrādes rūpniecībā atkal faktiski nodrošināja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi gatavo metālizstrādājumu ražošana augusi par 9,9%, datoru un optisko iekārtu par 11%, elektrisko iekārtu par 28,8% un poligrāfija par 11,7%. Tāpat aprīlī par gandrīz 27% augusi izlaide iekārtu un ierīču remonta nozarē, taču šī nozare vēsturiski ir ļoti svārstīga un bez izteikta pieauguma, jo pamatā nodrošina tranzīta nozares transportlīdzekļu apkalpošanu. Tādēļ nākamajos mēnešos nozarē var atkal parādīties mīnusi. Šos iepriecinošos rezultātus aprīlī uz leju pavilka kritums apģērbu, nemetālisko minerālu un mēbeļu ražošanā par attiecīgi 0,7%, 8,4% un 10,9%," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Situācija Latvijas apstrādes rūpniecībā šobrīd ir diezgan sarežģīta, to nevar saukt par krīzi, bet par izaicinājumu pilnu periodu noteikti. Savijas globālās makro līmeņa nenoteiktības un Latvijā īpaši izjūtamu nozaru tirgu svārstību ietekme. Par briestošajām problēmām kokapstrādē rakstīju jau iepriekšējā reizē. Pēc gada ilguša spēcīga izaugsmes spurta nozares izmaiņu līkne aprīlī nonāca mīnusos. Arī tuvākie mēneši vieglu dzīvi nesola," vērtē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā norāda, ka apstrādes rūpniecībā sagaidāmi mēreni izaugsmes tempi, kur pozitīvs signāls nozarei var būt straujāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, uz kā iespējamību norāda maijā fiksētais eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabojums, ESI indeksam paaugstinoties pirmo reizi kopš 2017. gada decembra. Pagaidām vēl pāragri spriest, vai tas liecina par noturīgu tendenču maiņu, tomēr arī vairāki citi indikatori norāda, ka zemākais punkts eirozonas izaugsmē varētu būt jau pārvarēts. Tajā skaitā eirozonas IKP pieaugums, pēc provizoriskiem datiem, šā gada pirmajā ceturksnī bija paātrinājies līdz 0,4%, pret iepriekšējo ceturksni, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% pieaugumu iepriekšējos divos ceturkšņos.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī turpmākajos mēnešos izaugsme apstrādes rūpniecībā saglabāsies. Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežos situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām.

Aprīlis Latvijas rūpniecībā pagājis bez lieliem pārsteigumiem un izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, aprīlī Latvijas rūpniecības izlaide sarukusi par 2,4% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli, un līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī tas galvenokārt bija saistīts ar sausajiem laika apstākļiem, kā rezultātā enerģētikas ražošanas apjomi samazinājās par 22,6%. Laika apstākļi, protams, ir pārejošs faktors, tādēļ daudz svarīgāk, ka apstrādes rūpniecība turpina augt un aprīlī ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā auguši par 3,8%, kas gan ir lēnākais pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā un veido spēcīgu pretstatu tirdzniecībai, kur aprīlī fiksēts straujākais kāpums pēdējā pusotra gada laikā, tirdzniecības apjomiem pieaugot par 7%.

Aprīlī izaugsmi apstrādes rūpniecībā atkal faktiski nodrošināja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi gatavo metālizstrādājumu ražošana augusi par 9,9%, datoru un optisko iekārtu par 11%, elektrisko iekārtu par 28,8% un poligrāfija par 11,7%. Tāpat aprīlī par gandrīz 27% augusi izlaide iekārtu un ierīču remonta nozarē, taču šī nozare vēsturiski ir ļoti svārstīga un bez izteikta pieauguma, jo pamatā nodrošina tranzīta nozares transportlīdzekļu apkalpošanu. Tādēļ nākamajos mēnešos nozarē var atkal parādīties mīnusi. Šos iepriecinošos rezultātus aprīlī uz leju pavilka kritums apģērbu, nemetālisko minerālu un mēbeļu ražošanā par attiecīgi 0,7%, 8,4% un 10,9%.

Tāpat arī pēc ilgāka pārtraukuma aprīlī par 0,6% sarukusi kokapstrādes izlaide, kas primāri ir saistīts ar korekcijām koksnes cenās un gada atlikušajā daļā nozarē, visticamāk, gaidāms mīnus. Zemākas koksnes cenas gan varētu uzlabot situāciju mēbeļu ražošanā, kur uzlabosies izejmateriālu pieejamība, savukārt kritums nemetālisko minerālu ražošanā turpina signalizēt par būvniecības cikla bremzēšanos, kur, neskatoties uz augošu privātā sektora pieprasījumu, gada otrajā pusē izaugsme varētu būt zemajos viencipara skaitļos.

Raugoties uz gada otro pusi, Latvijas rūpniecības sniegumu noteikti uzlabos enerģētika, kur atgriezīsies pozitīva izaugsme, savukārt apstrādes rūpniecības izaugsme, visticamāk, kļūs lēnāka. Pēc manām piesardzīgajām prognozēm apstrādes rūpniecībā izaugsme šogad būs ap 3-3,5%, taču Latvijas rūpniecības tālāko attīstību lielā mērā noteikts ārējie faktori un te ziņas nav ļoti iepriecinošas.

Ražotāju noskaņojums eirozonā maijā jau ceturto mēnesi pēc kārtas ir negatīvajā zonā, un Vācijā ražošanas apjomu krīt jau kopš pērnā gada nogales. Papildu tam rūpniecības un eksporta rādītāji Āzijas valstīs, kuras ir pasaules rūpniecības barometrs, ir visnotaļ negatīvi un neliecina par situācijas uzlabošanos tuvākajā laikā. Tāpat arī tirdzniecības kara eskalācija starp ASV un Ķīnu noteikti neveicinās globālās ražošanas pieaugumu. Vienlaikus Zviedrijā un Vācijā parādās signāli par būvniecības nozares bremzēšanos, kas mūsu ražošanu var ietekmēt vairāk nekā līdzšinējā bremzēšanās globālajās ražošanas ķēdēs. Labā ziņa gan ir tā, ka Baltijas valstis pagaidām veiksmīgi pretojas šīm ārējām tendencēm, taču, kopumā skatoties, ārējā vide Latvijas rūpniekiem šī gada otrajā pusē neko labu nesola.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šī gada aprīlī auguši par +3,8% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Pēc spēcīgā pirmā ceturkšņa snieguma, kad apstrādes rūpniecība auga straujāk nekā ekonomika kopumā (+5,0% apmērā), otrais ceturksnis iesācies nedaudz lēnāk, tomēr joprojām gana labi.

Aprīlī izaugsmes noteicēji bija metālizstrādājumu (+9,9%), elektrisko iekārtu (+28,8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+11,0%) un pārtikas ražošana (+2,5%), kā arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (+26,9%). Šīs visas ir vienas no lielākajām nozarēm apstrādes rūpniecības struktūrā, līdz ar to var nodrošināt izaugsmes noturību. Īpaši pozitīvi vērtējams kāpums pārtikas ražošanā, kur pēc krituma vairāku mēnešu garumā aprīlī redzama jau pārliecinošāka izaugsme, jo tā ir otra lielākā apakšnozare apstrādes rūpniecībā. Izaugsmes noturība īpaši aktuāla ir laikā, kad lielākajā apakšnozarē – koka izstrādājumu ražošanā – pirmo mēnesi ilgākā laika posmā novērojams apjomu kritums. Šis, protams, ir tikai viens mēnesis, līdz ar to pesimistiskus secinājumus izdarīt ir pāragri. Tomēr, ļoti iespējams, ka tas iezīmē jau gaidīto vājāko sniegumu, uz kuru norādīja kokrūpniecības uzņēmēju aptaujas.

Kopējais apstrādes rūpniecības sniegums šogad ir pārsteidzoši labs, ņemot vērā ne pārāk labvēlīgo ārējo fonu. Apstrādes rūpniecības izaugsme Eiropā bremzējas. Iepirkumu menedžeru indekss eirozonas apstrādes rūpniecībā (šo indeksu izmanto nozares attīstības tendenču novērošanai, pirms datu iznākšanas) norāda uz vājuma turpināšanos reģionā otrajā ceturksnī, sarūkot jaunajiem pasūtījumiem un ražošanas apjomiem. Arī skats nākotnē eirozonas uzņēmējiem ir bažīgs, ņemot vērā nenoteiktību saistītu ar tirdzniecības kariem un "Brexit". Latvijā nozares izaugsme šī gada sākumā paātrinājusies, un uzņēmēju noskaņojums, lai gan ar lejupejošu tendenci, joprojām saglabājas virs ilgtermiņa vidējā. Tomēr, jo ilgāk ārējā vidē klājas slikti, jo lielāku izaicinājumu tas metīs Latvijas rūpniekiem uzturēt esošo un kāpināt apjomu pieaugumu.

Situācija Latvijas apstrādes rūpniecībā šobrīd ir diezgan sarežģīta, to nevar saukt par krīzi, bet par izaicinājumu pilnu periodu noteikti. Savijas globālās makro līmeņa nenoteiktības un Latvijā īpaši izjūtamu nozaru tirgu svārstību ietekme. Par briestošajām problēmām kokapstrādē rakstīju jau iepriekšējā reizē. Pēc gada ilguša spēcīga izaugsmes spurta nozares izmaiņu līkne aprīlī nonāca mīnusos. Arī tuvākie mēneši vieglu dzīvi nesola.

Šogad nedaudz labāk nekā pērn klājas pārtikas pārstrādes nozarei. Tā šogad kopumā gandrīz noteikti būs ar plusa zīmi, taču līdzšinējos šī gada mēnešos izlaide samazinājusies par 0,9%. Kokapstrāde šogad līdz šim augusi par 5,9%, bet šis rādītājs noteikti pasliktināsies. Tirgus situācijas izmaiņas šajā pavasarī bija tiešām krasas.

Līdz ar to situācija ir diezgan nelabvēlīga divās nozarēs, kuras kopā veido apmēram pusi no apstrādes rūpniecības. Tādēļ šobrīd īpaši liela atbildība ir uzkrauta trešajam lielajam valim – metālapstrādei, mašīnbūvei un elektronikai. Šis valis tiešām ļoti cenšas – četrās no piecām grupas nozarēm, par kurām publicē datus, pieaugums šogad ir rakstāms ar divciparu skaitli. Visstraujāk šogad aug elektrisko iekārtu ražošana – par 22,0%, tai skaitā aprīlī par 28,8%. Nozari šobrīd virza gan samērā nesen izveidoti ārvalstu investoru uzņēmumi, kā "Lexel fabrika", kuras apgrozījums pērn auga par 27,4%, sasniedzot 65,8 miljonus eiro, gan nozares "vecie kareivji". Visa pēcpadomju ēra ir bijusi kā amerikāņu kalniņi vēl 19. gadsimtā dibinātajam rūpniecības gigantam RER, kura apgrozījums 1. ceturksnī vairāk nekā divkāršojies, varbūt tas šogad varētu kļūt par nozares līderi. Strauji attīstās optisko šķiedru ražošana, padarot Līvānus par Latgales pilsētu ar spēcīgāko eksporta nozaru pieaugumu aizvadītajos piecos gados.

Par laimi, viss nav atkarīgs tikai no dzelžiem un mašīnām. Kā norādīts 3. jūnijā publiskotajā "Luminor" pētījumā par eksporta nozarēm un reģionu ekonomiku, ir arī citas strauji augošas rūpniecības nozares. Vērtējot devumu ekonomikas izaugsmē pēc izmaksāto algu summas kāpuma, starp līderiem ierindojas nemetālisko minerālu, kā arī papīra un poligrāfijas izstrādājumu ražošana. Tās piecu gadu laikā palielinājušas devumu Latvijas iedzīvotāju makos par apmēram divām trešdaļām. Nozarēs ir strauji augoši un lieli, bet vēl maz zināmi uzņēmumi, piemēram, "Skonto Prefab", kura algu fonds kopš 2017. gada pārsniedz "Schwenk Latvija" (agrāk "Cemex"). Poligrāfijas dati pērn apbēdināja, bet šogad nozare aug tempā, kādam apmēram vajadzētu būt, spriežot pēc nozares pārstāvju teiktā par investīciju apjomu, janvārī – februārī ir nodrukāts par 11,7% vairāk nekā pirms gada.

Rūpniecības struktūrai kļūstot arvien daudzveidīgākai, un tajā samazinoties dabas resursu pārstrādes lomai, nākotnē būsim mazāk atkarīgi no laika apstākļiem un globāliem negadījumiem ar lokālu ietekmi. Šobrīd jāsamierinās ar to, ka šī nākotne tuvojas ļoti pakāpeniski.

Kopējais rūpniecības produkcijas apjoms šā gada aprīlī bijis par 2,4% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, samazinājumu rūpniecībā noteicis tikai kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 22,6%, savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājusies stabila izaugsme un nozares produkcijas apjomi aprīlī bijuši par 3,8% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums aprīlī bijis arī ieguves rūpniecībā – par 23,0%, salīdzinot ar 2018. gada aprīli.

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos ārējos tirgos un pasaules tirdzniecības vājināšanos, saasinoties ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām, apstrādes rūpniecība Latvijā, līdzīgi kā abās pārējās Baltijas valstīs, pēdējos mēnešos ir saglabājusi stabilu izaugsmi. Gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecība bija augusi par 5%, lielāko devumu izaugsmē nodrošinot koka un koka izstrādājumu ražošanai. Aprīlī, kokapstrādes nozarei piedzīvojot nelielu samazinājumu, apstrādes rūpniecības izaugsmi turpināja uzturēt mašīnbūves un metālapstrādes nozares, joprojām ļoti spēcīgais pieaugums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī atsācies pieaugums pārtikas produktu ražošanā.

Kokapstrādes nozare pēc pagājušajā gadā sasniegtā spēcīgā kāpuma, aprīlī, vājinoties pieprasījumam un cenām ārējos tirgos, piedzīvojusi pirmo samazinājumu kopš pērnā gada janvāra. Salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli koksnes un koksnes izstrādājumu ražošana ir samazinājusies par 0,6% un, ņemot vērā pērnajā gadā sasniegto augsto bāzi, ražošanas apjomu bremzēšanās varētu būt vērojama arī nākamajos mēnešos.

Savukārt spēcīgi izaugsmes tempi saglabājas elektrisko iekārtu ražošanā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli augusi par 28,8%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – pieaugums par 9,9% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,0%. Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana aprīlī augusi par 26,9%, bet īpaši pozitīvi jāvērtē izaugsmes atjaunošanās otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas produktu ražošanā, kur pēc gadu ilguša krituma aprīlī atkal sasniegts vērā ņemams 2,5% pieaugums. Pārtikas nozarē aprīlī palielinājusies gan gaļas, gan piena, gan konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana, bet īpaši strauji – par 15,7% – augusi augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana.

Svārstīgajā un no laika apstākļiem atkarīgajā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē ražošanas apjomi aprīlī bijuši par 22,6% zemāki nekā pirms gada, ko galvenokārt noteica sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas apjomu kritums hidroelektrostacijās. Savukārt turpmākajos mēnešos enerģētikas nozarē jau ir sagaidāma ražošanas apjomu stabilizēšanās.

Arī apstrādes rūpniecībā sagaidāmi mēreni izaugsmes tempi, kur pozitīvs signāls nozarei var būt straujāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, uz kā iespējamību norāda maijā fiksētais eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabojums, ESI indeksam paaugstinoties pirmo reizi kopš 2017. gada decembra. Pagaidām vēl pāragri spriest, vai tas liecina par noturīgu tendenču maiņu, tomēr arī vairāki citi indikatori norāda, ka zemākais punkts eirozonas izaugsmē varētu būt jau pārvarēts. Tajā skaitā eirozonas IKP pieaugums, pēc provizoriskiem datiem, šā gada pirmajā ceturksnī bija paātrinājies līdz 0,4%, pret iepriekšējo ceturksni, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% pieaugumu iepriekšējos divos ceturkšņos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības izlaides apjomi Latvijā 2019. gada aprīlī gan pēc neizlīdzinātiem, gan pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 3,8% lielāki nekā pirms gada. Kopumā gada četros mēnešos pēc neizlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 4,7% lielāki nekā pirms gada.

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē aprīlī gada griezumā veidoja elektrisko iekārtu ražošana (pieaugums par 28,8%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+9,9%). Ievērojams devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai (+11%) un pārtikas produktu ražošanai (+2,5%). Pieaugums bija vērojams arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

Savukārt 2019. gada aprīlī nedaudz samazinājās lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes apjomi (samazinājums par 0,5%). Saruka arī nemetālisko minerālu izstrādājumu (-8,4%) un mēbeļu (-10,9%) ražošanas apjomi.

2019. gada aprīlī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pieauga nedaudz straujāk nekā izlaides apjomi – par 7,7%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 9,2%, savukārt nedaudz mērenāk auga eksportētās produkcijas apjomi – par 6,9 procentiem.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī turpmākajos mēnešos izaugsme apstrādes rūpniecībā saglabāsies. Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežos situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām.