2018. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 10,9 miljonos braucienu pa Latviju un iztērēja 333,9 miljonus eiro, par 31,2 miljoniem eiro jeb 8,5% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, par 12,8% samazinājās vienas dienas vietējā tūrisma braucienu skaits un to izdevumi – par 8,7%. Vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 12,2%, pavadīto nakšu skaits – par 22% un izdevumi – par 8,3%.
Latvijas iedzīvotāji pērn devās 8,4 miljonos vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 12,8% mazāk nekā gadu iepriekš. 27,4% braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 20,2%, Kurzeme – 14,2%, Vidzeme – 13,4%, Zemgale – 13,3%, bet retāk Latgale – 11,4%. Līdzīgi kā 2017. gadā arī 2018. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (20,2%) un Jūrmala (8%). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 211,9 miljoni eiro, kas ir par 8,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 25,3 eiro, palielinoties par 1,1 eiro.
Pērn vairākdienu braucienu skaits pa Latviju bija 2,6 miljoni, kas samazinājies par 12,2%, salīdzinot ar 2017. gadu. Pieaugums par 2,6% reģistrēts vairākdienu braucieniem uz galvaspilsētu. Arī vairākdienu braucienu vispopulārākais galamērķis bija Pierīgas reģions (22,3%), otrajā vietā – Latgale (19,8%), sekoja Vidzeme (19%), Kurzeme (17%), Rīga (12,6%), bet retāk iedzīvotāji devās uz Zemgali (9,3%).
Populārākie galamērķi vairākdienu braucienos pa Latviju bija Rīga (12,6%), Ventspils (4,6%), Daugavpils (3,6%) un Liepāja (3,5%). 34,1% no visu braucienu galamērķiem bija republikas nozīmes pilsētas.
81,9% vairākdienu braucienos iedzīvotāji devās ar vieglo automašīnu vai motociklu. Braucienos izmantoja arī autobusu (11,9%) un vilcienu (5,2%).
Visbiežākais vietējā tūrisma braucienu iemesls kopš 2012. gada ir radu un draugu apmeklējums, 2018. gadā tādu bija 56,2%.
Vairākdienu braucienos pa Latviju 2018. gadā kopējie izdevumi sasniedza 122 miljonus eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2017. gadā. Visvairāk jeb 31% no izdevumiem tērēti transportam, 15,4% – naktsmītnēm, 14% – ēdināšanas pakalpojumiem un 39,6% – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vietējā tūrisma braucienā pērn bija 47,2 eiro, pieaugot par diviem eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 22,1 eiro, kas pieauga par 3,3 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu.
Vietējā tūrisma braucienos 2018. gadā pavadītas 5,5 miljoni nakšu, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš. Iedzīvotāji pārsvarā (81,8%) braucienu izmantoja privātas jeb bezmaksas naktsmītnes, kas par 2,7 reizēm samazināja brauciena vidējās izmaksas. Nakšņojot maksas naktsmītnēs, vidējie izdevumi braucienā bija 97,3 eiro, bet, nakšņojot privātās naktsmītnēs – 36 eiro, lai arī uzturēšanās ilgums bija vienāds – 2,1 naktis.
Visvairāk vietējā tūrisma vairākdienu braucienos devās sievietes (57,1%), iedzīvotāji vecumā no 25–34 gadiem (29,9%), vidējo izglītību ieguvušie (45,5%) un nodarbinātie (71,9%).
Vecāka gadagājuma (65 gadi un vairāk) iedzīvotāji pērn devās 0,3 miljonos braucienos (11,4% no visiem), vidēji braucienā tērējot vairāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji, proti 50,5 eiro (vidējais 47,2 eiro). Vidēji braucienā pavadīja 3,3 naktis, kas ir par 1,2 naktīm vairāk nekā vidēji visās vecuma grupās. Līdz ar to diennaktī vecāka gadagājuma iedzīvotāji iztērēja par 5,2 eiro mazāk (16,9 eiro) nekā vidēji visās vecuma grupās.
Apsekojumā netiek iekļauti regulārie respondentu braucieni, proti, tādi braucieni, ko veic katru nedēļu. Piemēram, apmeklējot Dziesmu svētkus, viss pavadītais laiks prom no mājām tiek uzskaitīts kā viens brauciens, un netiek reģistrētas pārvietošanās tā ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
