Dzīvie konteineri. Latvijas iedzīvotāji, kas ceļo ar narkotiku kravu sevī

Šī ir rakstu sērijas "Pārdoti verdzībā" noslēdzošā daļa. Ar pārējām publikācijām iespējams iepazīties šeit.

"Kokaīns uz Eiropu tiek vests no Dienvidamerikas un Āfrikas. Jebkurā gadījumā narkokurjeru ceļš ved caur ostām un lidostām. Tur notiek pārbaudes, kā rezultātā – aizturēšanas. Un te rodas jautājums – vai šādu cilvēku var uzskatīt par upuri? Pieņemsim, ka viņam tiek draudēts. Taču kas viņam liedz lidostā pieiet pie policijas vai robežsargiem un izstāstīt, ka viņš ir spiests pārvadāt narkotikas?" spriež Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Salvis Radziņš.

"Ja tu tik ļoti baidies par savu dzīvību Brazīlijā vai Kolumbijā, pastāsti par to Eiropā," viņam piekrīt Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts. "Lidostā pieej pie policijas un saki: "Man vēderā ir konteiners ar kokaīnu." Taču nē, kamēr nenoķer, neaizved uz rentgenu, neviens neatzīstas. Kā nonāk līdz tiesai, šis "konteiners" tūlīt sevi sauc par upuri."

"Bija reiz gadījums ar Latvijas iedzīvotāju Dienvidamerikā. Viņš turp aizlidoja pēc narkotikām, bet pēc tam atteicās. Un nekas ar viņu nenotika. Jā, viņam nesamaksāja, kāds laiks bija jāpavada svešā zemē bez neviena graša pie dvēseles. Pēc tam radi vai draugi kaut ko aizsūtīja. Un viss, jautājums bija atrisināts," stāsta Radziņš.