Ārvalstu braucienos Latvijas iedzīvotāji 2018. gadā iztērējuši vairāk nekā pusmiljardu eiro  (22)

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,8 miljonos vienas dienas ārvalstu braucienos, par 2,2% vairāk nekā 2017. gadā, bet to izdevumi samazinājās par 2,9%. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienā apmeklēja Lietuvu (79,4%) un Igauniju (15,4%). Kopējie izdevumi braucienos bija 42,4 miljoni eiro. Vidējie viena brauciena izdevumi samazinājās par 2,7 eiro, sasniedzot 52,5 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,4 miljonos vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 8,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2018. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (15,1%), Lietuva (11,5%) un Krievija (8,6%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (7,3%), Vāciju (5,8%) un Apvienoto Karalisti (5,2%).

46,1% ārvalstu vairākdienu braucienos devās ar lidmašīnu, 34% ar vieglo automašīnu vai motociklu, 11% ar autobusu un 7,2% ar ūdens transportu. Pavisam 66,8% braucienu bija nepieciešama transporta rezervācija, no kuriem 59,7% rezervēja vai apmaksāja pie pakalpojumu sniedzēja, bet 19,7% – pie tūrisma operatoriem vai aģentiem.

Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (2018. gadā 60,4%) un radu un draugu apciemojumi (2018. gadā 23,3%).

Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm kopējie izdevumi 2018. gadā bija 521,4 miljoni eiro, par 0,1% mazāk nekā 2017. gadā. Visvairāk jeb 36,7% no izdevumiem tērēti transportam, 27,2% naktsmītnēm, 13,4% ēdināšanas pakalpojumiem, 6,4% izklaides un kultūras aktivitātēm un 16,3% citiem izdevumiem. Vidējie vairākdienu ārvalstu brauciena izdevumi pērn bija 381 eiro, samazinoties par 31,6 eiro salīdzinājumā ar 2017. gadu. Vidējie izdevumi diennaktī bija 71,3 eiro, par 5,1 eiro mazāk. Vislielākie izdevumi diennaktī (101 eiro) bija braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie (38,8 eiro), apmetoties citās privātās naktsmītnēs.

Ārvalstu braucienos 2018. gadā pavadītas 7,3 miljonos nakšu, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš. 67,2% braucienos nakšņošanai izmantoja maksas jeb īrētas naktsmītnes, no kurām 22,3% rezervētas vai apmaksātas pie tūrisma operatoriem vai aģentiem, bet 52,1% rezervētas patstāvīgi. Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 5,3 naktis. Īsāks brauciena laiks pavadīts maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 4,4 naktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7,3 naktis.

Visvairāk ārvalstu vairākdienu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,9%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (23,1%), augstāko izglītību ieguvušie (54,2%) un nodarbinātie (79,2%).

Seniori no 65 gadu vecuma devās 0,1 miljonā jeb 7,8% ārvalstu braucienu, vienā ceļojumā pavadīja vidēji 7,3 diennaktis (par 2 diennaktīm ilgāk nekā vidēji) un braucienā iztērēja 345,7 eiro (par 35 eiro mazāk par vidējo rādītāju 381 eiro). Diennaktī viņi tērēja vidēji 47,3 eiro (vidējais 71,3 eiro).

Jaunieši (15–24 gadi) devās 0,2 miljonos jeb 13,4% ārvalstu braucienu, vienā ceļojumā pavadīja vidēji 5 diennaktis (par 0,3 diennaktīm mazāk nekā vidēji) un braucienā iztērēja 335,2 eiro (par 45,8 eiro mazāk par vidējo rādītāju 381 eiro). Diennaktī viņi tērēja vidēji 66,5 eiro (vidējais 71,3 eiro).