Ekonomisti: inflāciju turpinās uzturēt arī darbaspēka sadārdzinājums  (18)

"Lai gan šī gada maijā reģistrēts mērens cenu kāpums 0,2% apmērā mēneša laikā, proti, salīdzinot ar šī gada aprīli, inflācijas gada pārmaiņu temps saglabājās gana straujš – vidējais cenu līmenis šī gada maijā bijis par 3,3% augstāks nekā šajā pašā mēnesī pērn. Preču cenas ir tās, kas skaidro gana straujo cenu kāpumu gada laikā, kas maijā augušas par 3,4%. Pakalpojumu cenas savukārt augušas par 3,1%. Pakalpojumu cenu kāpums šādā apmērā turpinās jau vairāku gadu garumā," norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka pozitīva ziņa ir par gāzes tarifu samazināšanu mājsaimniecībām. Taču rudenī rīdziniekus, visticamāk, sagaida augstāki siltumenerģijas tarifi. Tāpat inflāciju turpinās uzturēt pakalpojumu cenu pieaugums, ko uztur nemitīgais darbaspēka sadārdzinājums.

"Šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," vērtē Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Lai gan šī gada maijā reģistrēts mērens cenu kāpums 0,2% apmērā mēneša laikā, proti, salīdzinot ar šī gada aprīli, inflācijas gada pārmaiņu temps saglabājās gana straujš – vidējais cenu līmenis šī gada maijā bijis par 3,3% augstāks nekā šajā pašā mēnesī pērn. Preču cenas ir tās, kas skaidro gana straujo cenu kāpumu gada laikā, kas maijā augušas par 3,4%. Pakalpojumu cenas savukārt augušas par 3,1%. Pakalpojumu cenu kāpums šādā apmērā turpinās jau vairāku gadu garumā.

Mēneša laikā galvenie cenu paaugstinošie faktori bija pārtikas un degvielas cenas. Arī gada griezumā šie bija starp galvenajiem cenu kāpumu noteicošajiem faktoriem. Pārtikas cenas maijā bija 4,5% augstākas nekā pirms gada, tostarp dārzeņu cenas par 19% augstākas, maizes un graudaugu par 7,6%, bet gaļas un tās izstrādājumu par 2,6%. Dīzeļdegvielas cenas maijā pieauga par 7,4%, kamēr benzīna – par 5,5%, kas daļēji atspoguļo naftas cenas kāpumu aprīlī un maija pirmajā pusē.

Lai gan alkohola un tabakas, kā arī mājokļa preču un pakalpojumu cenas maijā mēneša laikā samazinājās, ja salīdzinām ar pērno maiju, tie joprojām saglabājās būtiski cenu kāpuma skaidrojošie faktori. Alkohols un tabaka maijā bija par 4,6% dārgāki nekā pērn, ko joprojām daļēji skaidro akcīzes likmju celšana tabakai gada sākumā, bet alkoholam martā, kas pacēla cenu līmeni visam atlikušajam gadam. Tāpat mājokļa preču un pakalpojumu cenas maijā bija 5,1% augstākas nekā pērn, kur lomu spēlē gada sākumā pieaugušās elektrības un gāzes cenas.

Šogad gaidāms, ka inflācija saglabāsies 2,5-3% apmērā. Gada pirmie pieci mēneši rāda, ka cenu kāpums turas tuvāk 3%. Inflācijas gada temps uz gada otro pusi, visticamāk, samazināsies (piemēram, sarūkot ietekmei no mājokļa preču un pakalpojumu cenām). Tomēr, ja saglabājas līdzšinējās tendences, vidējā gada inflācija šogad varētu būt nedaudz tuvāk 3%, nevis 2,5%.

Inflācijas kāpums maijā bija 0,2%, kas bija mērenāks nekā gaidīts. Gada laikā inflācija sasniedza 3,3%. Precēm cenas pieauga par 3,4%, pakalpojumiem par 3,1%.Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā bija cenu kāpumam pārtikai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, degvielai, alkoholam un tabakai, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Inflācijas temps šogad jau otro mēnesi pēc kārtas ir pārvēlies 3% robežai, un pie šīs atzīmes balansēs arī turpmākajos mēnešos. Augstāko punktu tā varētu sasniegt jūlijā un tad, iesākoties tradicionālajiem deflācijas mēnešiem, mazināties. Ierobežota, taču noturīga ārējā ietekme caur importēto produkciju turpinās uzturēt spiedienu uz inflāciju pat apstākļos, kad globālā inflācija joprojām ir ļoti vāja un daudzviet ir tālu no centrālo banku, tai skaitā ECB, vēlamās 2% atzīmes. Inflāciju nomierinošs potenciāls gada otrajā pusē būtu naftas cenu samazinājumam, kas mazinātu degvielas cenas. Taču cenu veidojošo faktoru mozaīka patlaban ir tik mainīga, ka to viennozīmīgi prognozēt nav iespējams. Tikpat sarežģīts uzdevums ir prognozēt laikapstākļus, kas noteiks tālāko cenu attīstību pārtikai. Pašreizējās pārtikas izejvielu prognozes liecina, ka kviešu, sojas un kukurūzas cenas turpmāk varētu piedzīvot minimālu lejupslīdi. Taču cūku mēris Ķīnā varētu atstāt globālu ietekmi uz cūkgaļas un putnu (pieaug pieprasījums cūkgaļas sadārdzinājuma dēļ) gaļas cenām. Pozitīva ziņa ir par gāzes tarifu samazināšanu mājsaimniecībām. Taču rudenī rīdziniekus, visticamāk, sagaida augstāki siltumenerģijas tarifi. Tāpat inflāciju turpinās uzturēt pakalpojumu cenu pieaugums, ko uztur nemitīgais darbaspēka sadārdzinājums. Šā gada inflācijas prognoze ir 2,9% ar augšupejošu nākotnes perspektīvu, gada sākumā uzrādītās inflācijas ietekmes dēļ.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas palielinājās par 0,2%.

Caurmērā maijam ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. Pēdējos gados vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas. Šogad maijā lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu bija pārtikai un degvielai.

Cenas pārtikai maijā pieauga par 1,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums piekto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Arī piena produktiem cenas pieauga piekto mēnesi pēc kārtas un tām bija visstraujākais kāpums maijā. Cenu pieaugumu piena produktiem turpināja noteikt spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot turpmāku eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma un sausuma dēļ. Cenu kāpumu pastiprināja arī bažas par piena ražošanu Eiropā.

Degvielai cenas pieauga par 2,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pasaules naftas cenas maijā praktiski nemainījās. Mēneša vidū tās sasniedza 75 ASV dolārus par barelu, ko galvenokārt noteica lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai un ASV sankciju pastiprināšana pret Irānu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas samazinājās līdz 65 ASV dolāriem par barelu. To noteica Eiropas parlamenta vēlēšanas un ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, attiecīgi arī bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Cenas maijā pieauga arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kas bija saistīts ar atpūtas sezonas atklāšanu un silto laiku. Cenas maijā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem pieauga par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, alkoholiskajiem dzērieniem un siltumenerģijai, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem.

2019. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 3,3%. Gada vidējā inflācija bija 3%.

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.