2019. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,4 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 9,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,9%, savukārt importa vērtība – par 15,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Aprīlī Latvija eksportēja preces 1,06 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,35 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 46,8% līdz 44%.
Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 9,12 miljardus eiro – par 479,5 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,13 miljardus eiro (palielinājums par 136,2 miljoniem eiro jeb 3,4%), bet importa – 4,99 miljardus eiro (pieaugums par 343,3 miljoniem eiro jeb 7,4%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 2,6% un importa par 14% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2%, bet importa – pieauga par 1,1%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli:
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 0,1 milj. eiro jeb 13,6%,
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 9,9 milj. eiro jeb 5,1%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 8,5 milj. eiro jeb 9,3%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 5,4 milj. eiro jeb 3,4%,
- akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports mazāks par 3,7 milj. eiro jeb 12,5 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 59,4 milj. eiro jeb 48,8%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks 41 milj. eiro jeb 34,9%,
- parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 24,1 milj. eiro jeb 23,7%,
- dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu imports lielāks par 7,7 milj. eiro jeb 20,4%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 7,3 milj. eiro jeb 7,5%.
Aprīlī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,4%), Zviedrija (6,8%) un Vācija (6,7%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4% no importa kopapjoma), Vācija (10,7%), Polija (9,3%) un Igaunija (8,5%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā aprīlī veidoja 7,5%, bet importā – 6,2%.
2019. gada aprīlī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 2 procentpunktiem, savukārt importa vērtībā samazinājās par 1,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars samazinājās par 1,1 procentpunktu eksportā un par 0,1 procentpunktu importā.
2019. gada aprīlī, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 123 partnervalstīm. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 44 valstīm.
Farmācijas produktu eksporta kāpumu 2019. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli ietekmēja medikamentu eksporta pieaugums par 4,3 miljoniem eiro jeb 12,9%. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports samazinājās, sarūkot viskiju eksportam par 2 miljoniem eiro jeb 15,9%.
Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2019. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli ietekmēja lidmašīnu iegāde par 63 miljoniem eiro, bet alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports samazinājās, sarūkot viskiju importam par 3,8 miljoniem eiro jeb 49,6%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
