Centieni sakārtot likumu "tā, kā vajag" jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot "zelta izpletņus", veido draudīgu precedentu ne tikai FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm, informē tiesībsargs Juris Jansons.
Likumprojekts "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" (292/lp13) liecina nevis par demokrātiskai tiesiskai valstij piemītošu korektu diskusiju par nepieciešamību mainīt FKTK darbības nosacījumus un meklēt pienācīgu līdzsvaru starp neatkarību un parlamentāro kontroli, bet gan par vēlmi atbrīvoties no esošās FKTK padomes. Tā jāsecina, jo likumprojekts paredz atbrīvot FKTK padomes locekļus no amata jau šogad, turklāt likumprojekta autori bez objektīva pamatojuma piedāvā normas, kas aicina šobrīd esošos Saeimas ieceltos FKTK padomes locekļus atstāt amatu līdz 2019. gada 1. augustam, par to solot kompensāciju 80% apmērā no viņiem noteiktās gada mēnešalgas. Neskatoties uz to, ka esošo Saeimas iecelto FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2022. gadā.
Tiesībsarga skatījumā, likumprojekta "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" (292/lp13) mērķis ir ieviest sistēmu, kas palielina FKTK politisko ietekmēšanu nākotnē, par ko liecina kaut vai likumprojekta priekšlikumos iekļautie FKTK padomes locekļu pirms termiņa atbrīvošanas kritēriji. Tajos ir paredzēta nesamērīgi liela politiķu ietekme. Likumprojekts tiek izskatīts sasteigti. Tik nopietns jautājums netiek diskutēts ekspertu lokā, bet tiek pieņemts dažos mēnešos, būtiski priekšlikumi, kas prasa nopietnu satversmības izvērtējumu, tiek izskatīti 2. un 3. lasījumā nedēļas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
