Rīgā šogad samazinājusies mājokļu pieejamība, liecina pētījums  (2)

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177,7. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 287 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m² lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 1. ceturksnī bija par 77,7% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI samazinājās par 6,4 punktiem. MPI samazinājās dzīvokļu vidējās darījuma cenas kāpuma un neliela procentu likmju pieauguma rezultātā, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas pieaugums. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par divām nedēļām un bija divi gadi.

"Šī gada 1. ceturksnī pirmo reizi vairāku gadu laikā mājokļu pieejamības indekss samazinājies. Tomēr tas joprojām saglabājās visaugstākais Baltijas galvaspilsētu starpā. Indeksa krituma galvenais iemesls bijis par neto algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums. Vidējā dzīvokļu darījumu cena pieaugusi vairāku faktoru ietekmē. Piemēram, pakāpeniski mainās darījumu ar dzīvokļiem struktūra, lielāku īpatsvaru darījumu skaitā ieņemot salīdzinoši jaunākiem un līdz ar to dārgākiem dzīvokļiem, kas paaugstina vidējo cenu. Tāpat starp faktoriem jāmin, ka 1. ceturksnis bijis ļoti aktīvs ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā, kur janvārī bijis rekordliels darījumu skaits, daļa tieši ar tikko uzbūvētiem dzīvokļiem, kuru cena ir augstāka. Tomēr daļēji šo aktivitāti skaidro dažu dzīvokļu projektu nodošana ekspluatācijā un jau iepriekš rezervētu darījumu reģistrēšana zemesgrāmatā," saka "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.