Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie provizoriskie dati.
Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 70% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats rādītājs bijis arī Rumānijai, apsteidzot vien Ungārijas (64%), Horvātijas (63%) un Bulgārijas (56%) rādītājus.
Lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (74%), Grieķijā (76%), Slovākijā, Slovēnijā un Polijā (visās valstīs 77%), Maltā (80%), Portugālē (82%), Čehijā (83%), Lietuvā un Spānijā (abās valstīs 90%), Īrijā un Kiprā (abās valstīs 94%) un Itālijā (98%).
Savukārt lielāks nekā ES vidējais rādītājs AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (132%), Vācijā (121%), Austrijā (116%), Dānijā (114%), Lielbritānijā (113%), Nīderlandē un Somijā (abās valstīs 112%), Beļģijā (111%), Zviedrijā (109%) un Francijā (107%).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā veidoja 70% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats šis rādītājs bijis arī Ungārijai. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (50%), Horvātijā (63%), Rumānijā (64%) un Grieķijā (68%). 2017. gadā šis rādītājs Latvijā bija 67%. Tolaik Latvija pirmo reizi vēsturē pirktspējas ziņā noķēra kādu no vecajām Eiropas valstīm - Grieķiju, kurai šīs rādītājs aizvien ir zem Latvijas sasniegtā.
Gan Igaunijā, gan Lietuvā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis 81%.
Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 254% no vidējā līmeņa blokā, kam seko Īrija (187%), Nīderlande (129%) un Austrija (127%).
"Eurostat" norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.
Eirozonas 19 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju - 104%.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%
"Eurostat" aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
