Lēmums atlaist AS "Latvenergo" padomi ir nepamatota rīcība, kas ir balstīta uz politiskām interesēm, pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs Andris Grafs.
Viņš norādīja, ka šajā situācijā skaidri redzams, ka tika atlaista profesionāla un neatkarīga padome, kas darbojusies veiksmīgi attiecībā uz "Latvenergo" stratēģisko mērķu izstrādi un izpildi. Grafs norādīja, ka "Latvenergo" padome darbojās labi, un arī Korporatīvās pārvaldības institūts to ir pārbaudījis.
"Šis ir politisks lēmumus. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) īsteno savas politiskās intereses, par ko liecina viņa lēmums pagaidu padomē iecelt sava biroja personas, kas centralizācijas procesā godīgi nebūtu tikuši ievēlēti padomē. Šis lēmums būtiski palielina politisko iejaukšanos uzņēmējdarbībā," uzsvēra Grafs.
Viņš piebilda, ka tas ir bīstams precedents, jo "visa politika ir veidota tā, lai tā neiejauktos uzņēmējdarbības procesos". "Tā bija 2009. gadā, kad visi ministri sāka likt savus partijas biedrus valsts kapitālsabiedrībās un diktēja politiskos lēmumus," teica Grafs.
Vienlaikus Grafs atzīmēja, ka ministra lēmums ir nepamatots, jo nav krīzes situācijas un nav nekādu pārmetumu par "Latvenergo" darbību. "Man ir skumji, ka Latvijas lielākais uzņēmums tiek pakļauts politiskiem procesiem," viņš atzina.
Grafs sacīja, ka ministrs ir ignorējis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (EOCD) principus, kā arī visu kontekstu Latvijai kā OECD dalībvalstij. Ieliekot ministram pietuvinātus cilvēkus, tieša politiska ietekme uz operacionāliem lēmumiem ir leģitimizēta, viņš pauda, uzsverot, ka tas ir absolūti nepieņemami un attīstītā valstī tā nedrīkstētu notikt.
Eksperts piebilda, ka arī prasības padomes locekļiem ir augstas, proti, viņiem jābūt spējīgiem uzraudzīt, ko dara valde, tostarp nepieciešama finanšu, audita un stratēģijas izstrādes pieredze. "Mans pieļāvums ir tāds - ja tiktu organizēts caurskatāms konkurss ar identiskām prasībām, kādas bija iepriekš padomes locekļiem vai jebkurai citai padomei valsts kapitālsabiedrībā, apstiprinātie locekļi nekvalificētos šim darbam," savu viedokli pamatoja Grafs.
Viņš atgādināja, ka nupat Saeima atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, nosakot, ka padomes locekļu atlases process no nākamā gada centralizēti notiks Pārresoru koordinācijas centā. Šis solis, Grafa ieskatā, norāda uz ministra "pēdējās iespējas izmantošanu", lai ieceltu padomē savus cilvēkus.
Grafs aicināja visus koalīcijas partnerus un premjeru Krišjāni Kariņu (JV) šo situāciju tā neatstāt, jo šis nedrīkstot būt gadījums, kurā visi kritizē, bet sākotnējais plāns tiek turpināts.
Jau ziņots, ka trešdien atlaista "Latvenergo" padome. "Latvenergo" ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Atlaistajā padomē kopš 2016. gada darbojās bijušais ''DNB bankas'' vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas ''airBaltic'' valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas ''Rīga'' bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS ''Valsts nekustamie īpašumi'' padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī ''RB Rail'' valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS "Rigensis Bank" valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Nemiro pateicās līdzšinējai "Latvenergo" padomei, tomēr ministrs vēlētos, lai kompānijas padome darbotos aktīvāk un efektīvāk, kā arī straujāk risinātu jautājumu par elektroenerģijas sadales tarifa mazināšanu.
Ministrs atzina, ka šodien iecelta "Latvenergo" pagaidu padome, bet nākotnē uz šiem amatiem tiks izsludināts konkurss. Patlaban gan nav zināms, kad tas varētu notikt.
Pēc Nemiro stāstītā, viņš vēlētos, ka "Latvenergo" padomē darbotos eksperti, kas atbildētu katrs par savu jomu, piemēram, viena atbildībā būtu finanšu rādītāju uzlabošana, otra atbildībā būtu zaļās enerģijas attīstīšana, cita atbildības sfērā būtu ārējo tirgu iekarošana. ""Latvenergo" varētu gūt lielāku peļņu, darbojoties Lietuvā, Igaunijā un Polijā," piebilda Nemiro.
Kā ziņots, maija sākumā Nemiro sacīja, ka nav apmierināts ar atsevišķu "Latvenergo" padomes locekļu darbu, tomēr izmaiņas padomes sastāvā tad netika plānotas.
"Ir padomes locekļi, kuri strādā aktīvi un produktīvi, bet ir arī tādi, kas nestrādā aktīvi un produktīvi. Akcionāru pārstāvji ir devuši kompānijas padomei uzdevumus, kas ir pildīti smagnēji. Tā kā pārbaude vēl nav noslēgusies, nekādi lēmumi vēl nav pieņemti," toreiz sacīja Nemiro.
Viņš gan neatklāja, ar kuru "Latvenergo" padomes locekļu darbu ministrs nav apmierināts. Vaicāts, vai neapmierinātību izpelnījušos "Latvenergo" padomes locekļu darbs nav tik kvalitatīvs, lai tie varētu turpināt darbu līdz pilnvaru termiņa beigām 2020. gadā, Nemiro atbildēja apstiprinoši.
"Latvenergo" koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.
Savukārt "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
