Ekonomisti: augošā pirktspēja mazina iedzīvotāju skaita samazināšanās efektu  (146)

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,2%, autodegvielas – samazinājās par 2,8%.

Finanšu ministrija norāda, ka šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā palēninājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, tirdzniecības apjomiem palielinoties vien par 1,2%. Tādējādi šā gada piecos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums sasniedza 3,6%, ko veicināja nepārtikas preču, atskaitot degvielu, mazumtirdzniecības kāpums. Auto degvielas un pārtikas tirdzniecības apjomi, lai arī pieauga, uzrādījuši samērā vāju izaugsmes tempu, attiecīgi 1% un 1,8%.

Aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu, kas ietver iedzīvotāju vērtējumu par ekonomikas situācijas attīstību, ģimenes finansiālo stāvokli un plāniem veikt lielus pirkumus, kopumā rāda, ka noskaņojums šobrīd ir diezgan labs (augstāks nekā vidēji pēdējo 20 gadu laikā), kas atkal ir laba ziņa tirgotājiem. Tomēr maijā un jūnijā tas nedaudz pasliktinājās, kas var nedaudz ietekmēt mazumtirdzniecības rādītājus tuvākajos mēnešos. "Jūnija aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji nākamo 12 mēnešu laikā plāno tērēt mazāk tādu lielu pirkumu iegādei kā mēbeles, elektriskās un elektroniskās iekārtas. Interesanti, ka šis rādītājs jūnijā noslīdēja pēdējo deviņu gadu zemākajā līmenī. Protams, viena mēneša rādījums var būt izņēmums, tāpēc jāseko līdzi, kā tas attīstīsies turpmāk. Ņemot vērā, ka nav vērojams būtisks pasliktinājums mājsaimniecību finansiālās situācijas vērtējumā, iespējams, ka mājsaimniecības izvēlas savus ienākumus novirzīt citu preču un pakalpojumu iegādei," skaidro "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā v.i. Agnese Buceniece. Tā pati aptauja rāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā tiek plānots tērēt mazliet vairāk mājokļa uzlabojumiem vai remontam nekā pērn, kā arī šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas nākamā gada laikā apsver mājokļa iegādi vai būvniecību.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums maijā turpināja augt, tomēr vairs ne tik strauji kā iepriekšējos mēnešos, it īpaši aprīlī. Pārdošanas apjomi (apgrozījums, no kura izņemts ārā cenu efekts) maijā palielinājās par 1,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Šī gada piecos mēnešos vidējais pieaugums ir bijis trīs reizes straujāks. Tādās lielās preču grupās kā pārtika un auto degviela maijā tika novērots kritums par attiecīgi 0,5% un 2,8%. Savukārt nepārtikas preču grupā (izņemot degvielu) pārdošanas apjomi auga par 4,2%, salīdzinot ar pērno maiju, kas gan arī bija lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos. Mēnešu dati var būt diezgan svārstīgi, tāpēc par lēnāku pieaugumu, kas seko straujam kāpumam, satraukties nevajadzētu.

Darba tirgus situācija joprojām ir labvēlīga darba ņēmējiem un veicina algu pieaugumu, kas vidēji valstī ir vairāk nekā divas reizes straujāks par inflāciju (vidējā neto alga pirmajā ceturksnī auga par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, savukārt inflācija bija vien ap 3%). Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspējas kāpums ir vērtējams ar pozitīvu zīmi, kas ir laba ziņa tirgotājiem. Augošā pirktspēja palīdz mazināt iedzīvotāju skaita un tātad arī potenciālo pircēju skaita samazināšanās negatīvo efektu uz mazumtirdzniecības apgrozījumu. Mazumtirdzniecības apjomi (salīdzināmajās cenās) vēl šodien nav sasnieguši 2007. gada līmeni, lai gan ir ļoti tuvu tam. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdoto preču apjoms uz vienu iedzīvotāju jau ir lielāks nekā 2007. gadā. Gaidāms, ka šie abi rādītāji arī turpmākajos mēnešos turpinās augt.

Aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu, kas ietver iedzīvotāju vērtējumu par ekonomikas situācijas attīstību, ģimenes finansiālo stāvokli un plāniem veikt lielus pirkumus, kopumā rāda, ka noskaņojums šobrīd ir diezgan labs (augstāks nekā vidēji pēdējo 20 gadu laikā), kas atkal ir laba ziņa tirgotājiem. Tomēr maijā un jūnijā tas nedaudz pasliktinājās, kas var nedaudz ietekmēt mazumtirdzniecības rādītājus tuvākajos mēnešos. Jūnija aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji nākamo 12 mēnešu laikā plāno tērēt mazāk tādu lielu pirkumu iegādei kā mēbeles, elektriskās un elektroniskās iekārtas. Interesanti, ka šis rādītājs jūnijā noslīdēja pēdējo deviņu gadu zemākajā līmenī. Protams, viena mēneša rādījums var būt izņēmums, tāpēc jāseko līdzi, kā tas attīstīsies turpmāk. Ņemot vērā, ka nav vērojams būtisks pasliktinājums mājsaimniecību finansiālās situācijas vērtējumā, iespējams, ka mājsaimniecības izvēlas savus ienākumus novirzīt citu preču un pakalpojumu iegādei. Tā pati aptauja rāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā tiek plānots tērēt mazliet vairāk mājokļa uzlabojumiem vai remontam nekā pērn, kā arī šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas nākamā gada laikā apsver mājokļa iegādi vai būvniecību.

Šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā palēninājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, tirdzniecības apjomiem palielinoties vien par 1,2%. Mazumtirdzniecības izaugsmes sabremzēšanos noteica degvielas pārdošanas apjomu kritums par 2,8%, kā arī neliels sarukums pārtikas produktu tirdzniecībā. Tikmēr nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, atskaitot degvielu, turpinājās stabils pieaugums. Tādējādi šā gada piecos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums sasniedza 3,6%, ko veicināja nepārtikas preču, atskaitot degvielu, mazumtirdzniecības kāpums. Auto degvielas un pārtikas tirdzniecības apjomi, lai arī pieauga, uzrādījuši samērā vāju izaugsmes tempu, attiecīgi 1% un 1,8%.

2019. gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi gada griezumā palielinājās par 4,2%. To nodrošināja tirdzniecības apjomu kāpums interneta veikalos (+23,6%), kas uzrāda strauju pieaugumu jau kopš gada sākuma. Būtisku devumu nepārtikas preču mazumtirdzniecības kāpumā maijā sniedza arī apģērbu un apavu tirdzniecības pieaugums par 8,5%. Par 8,2% palielinājās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecības apjomi, lai gan tās devums kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē bija ierobežots, ņemot vērā šīs preču kategorijas nelielo īpatsvaru kopējā mazumtirdzniecības struktūrā.

Savukārt īpatsvara ziņā lielākās preču grupas pārdošanas apjomi šā gada maijā auga mēreni – metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība palielinājās par 1,8%. Šī preču kategorija uzrādījusi strauju tirdzniecības kāpumu kopš 2017. gada, taču šogad, vājinoties būvniecības nozares izaugsmei, sagaidāms, ka tās pārdošanas apjomi varētu augt mērenāk. Turklāt kopējie mājsaimniecības piederumu tirdzniecības apjomi, kas iekļauj arī augstākminēto preču kategoriju, saglabājušies iepriekšējā gada maija līmenī.

Tirdzniecības apjomu sarukumu šā gada maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, uzrādīja mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība (-1,6%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība (-10,1%), kā arī citas īpatsvara ziņā nelielas preču grupas.

Auto degvielas mazumtirdzniecība maijā gada griezumā samazinājās par 2,8%. Jāatzīmē, ka maijā degvielas cenas Latvijā pieauga par 7%, kas bija straujākais degvielas cenu kāpums šā gada laikā. Tādējādi zemāki degvielas tirdzniecības apjomi varētu būt saistīti ar augstāku cenu, patērētājiem īslaicīgi atliekot degvielas iegādes lēmumu.

Gan Latvijas mazumtirgotāju, gan patērētāju konfidences līmenis saglabājas stabils, jūnijā uzrādot ierastās svārstības mēnešu ietvaros. Savukārt, pētot mazumtirgotāju aptauju rezultātus nedaudz detalizētāk, var redzēt būtisku kritumu sagaidāmajos pasūtījumu apjomos nākamajiem trīs mēnešiem – tik zems novērtējums par gaidāmajiem pasūtījumiem pēdējo reizi reģistrēts tikai 2010. gadā. Tajā pašā laikā citos jautājumos mazumtirgotāju noskaņojums ir vairāk optimistisks un neliecina, ka turpmākajos mēnešos nozares attīstība varētu kavēties.

Savukārt patērētāji nākamo divpadsmit mēnešu laikā plāno samazināt lielu pirkumu veikšanu, norāda aptauju rezultāti par šā gada jūniju. Tas varētu būt saistīts ar patērētāju apņemšanos veikt uzkrājumus, kas norāda uz iedzīvotāju vēlmi nodrošināt savu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā un atbildīgāku finanšu plānošanu. To apliecina Latvijas Bankas apkopotie dati par mājsaimniecību noguldījumiem, kas šā gada aprīļa beigās bija par 9% lielāki nekā pirms gada.