2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Ražošanas apjoma kāpums bija arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%, bet kritums – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 3,3%. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 1,7%.
Joprojām būtisks ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 32,9%. Produkcijas apjoms pieauga arī apģērbu ražošanā – par 13,3%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, produkcijas izlaides kāpumu uzrādīja gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 12%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – par 11,8%, tekstilizstrādājumu ražošana – par 11,4%.
Savukārt produkcijas izlaide samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 10,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,7%. Ražošanas apjoma kritumu uzrādīja arī divas no trim pēc īpatsvara lielākās nozares: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (samazinājums attiecīgi par 3,6% un 1,8%).
2019. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,1%. Ražošanas apjoms saruka arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,3%, bet pieauga elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,9%. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 2,1%.
2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 2%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 0,8% un eksportā – par 2,7% (tai skaitā eirozonā – par 4,5%, ārpus eirozonas – par 1%).
2019. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,1%. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 3%, savukārt eksportā pieauga par 1,5% (tai skaitā eirozonā – par 4,3%, bet kritums ārpus eirozonas – par 0,9%).
Rūpniecības produkcijas apjoma indekss (RPI) raksturo rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas pārskata periodā, salīdzinot ar bāzes periodu. RPI aprēķina, pārrēķinot produkcijas izlaides rādītāju salīdzināmajās cenās ar ražotāju cenu indeksu palīdzību.
Rūpniecības apgrozījuma indekss raksturo ikmēneša rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus pieprasījuma attīstību. To aprēķina faktiskajās cenās, neizslēdzot cenu ietekmi. Atšķirībā no saražotās rūpniecības produkcijas, kurā ieskaita arī nepabeigtos ražojumus un produkcijas krājumus, apgrozījumā ietver tikai pārdoto produkciju un sniegtos rūpnieciskos pakalpojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
